Rīgas TEC-2 jaunais 420 megavatu dabasgāzes energobloks papildinās Latvijā pietrūkušās elektrības ražošanas bāzes jaudas - līdz ar elektrostacijas rekonstrukcijas noslēgšanos samazināsies Latvijas energosistēmas atkarība no dabas un ārējiem apstākļiem. „Latvenergo" ražošanas direktors Māris Kuņickis uzsver, ka rekonstruētā Rīgas TEC-2 ļaus Latvijas energoapgādi gan cenu, gan ražošanas apjomu ziņā padarīt ievērojami prognozējamāku:
„Kopīgā TEC jauda patlaban pašlaik tātad spēj strādāt tā saucamajā bāzes režīmā - neatkarīgi no tā, kādi ir laika apstākļi, neatkarīgi no tā, vai spīd saule vai pūš vējš, un vai Latvijā ir pieejama importētā elektroenerģija."
„Latvenergo" pārstāvis uzsver - Latvija nevar paļauties uz to, ka tai vienmēr būs pieejamas ārvalstu elektrības piegādes, bez tam papildus ražošanas jaudu klātbūtne tirgū rada konkurenci un neļauj ārvalstu piegādātāju cenām uzkāpt pārāk augstu.
„Ir mirkļi, kad mēs elektroenerģiju nevaram šajā apgabalā ieimportēt - tehnisku iemeslu dēļ. Un tieši šādiem brīžiem arī tika projektēta šī stacija, jo šāda tipa koģenerācijas bloki ir fleksibli un efektīvi," norāda Kuņickis.
Arī neatkarīgais eksperts, bijušais enerģētikas ministrs Juris Ozoliņš piekrīt, ka elektrostacijas jaudas bija nepieciešamas, bet uzsver, ka Latvijas valdībai būtu jārisina jautājums par tās nodrošinājumu ar kurināmo:
„Latvijai jaunas enerģētiskās jaudas bija vajadzīgas un vēl būs vajadzīgs kāds lielums. Protams, loģiski rodas nākamais jautājums, ja jau reiz ir izvēlēta gāze, pie kam pie gāzes piegādes no viena monopolpiegādātāja - kā tālāk Latvijas valdības rīkosies, lai šī elektrostacija varētu kļūt par Baltijas gāzes tirgus dalībnieku un tikt pie alternatīvām piegādēm, kuras patiesībā ir ar roku pasniedzamas šeit pat Klaipēdas terminālā jau nākamā gada beigās."
Arī neatkarīgais eksperts, bijušais enerģētikas ministrs Juris Ozoliņš piekrīt, ka elektrostacijas jaudas bija nepieciešamas, bet uzsver, ka Latvijas valdībai būtu jārisina jautājums par tās nodrošinājumu ar kurināmo. „Latvijai enerģētiskās jaudas bija vajadzīgas un vēl būs vajadzīgs kāds lielums. Protams, loģiski rodas nākamais jautājums, ja jau reiz ir izvēlēta gāze, pie kam pie gāzes piegādes no viena monopolpiegādātāja - kā tālāk Latvijas valdības rīkosies, lai šī elektrostacija varētu kļūt par Baltijas gāzes tirgus dalībnieku un tikt pie alternatīvām piegādēm, kuras patiesībā ir ar roku pasniedzamas šeit pat Klaipēdas terminālā jau nākamā gada beigās," sacīja Ozoliņš.
Izskanējušas arī bažas par to, kā jaunās elektrostacijas darbību ietekmēs valdības lēmums ierobežot atbalstu koģenerācijas stacijām un aplikt elektrības ražotājus ar jauniem nodokļiem. Enerģētikas eksperts, „Providus" pētnieks Reinis Āboltiņš norāda, ka ieņēmumu izmaiņas nav patīkamas nevienam uzņēmumam, tomēr „Latvenergo" kā liels uzņēmums tās izjutīs mazāk.
„Ja es saprotu pareizi, kredītsaistības joprojām būs iespējams pildīt, bet nav iespējams cerēt uz tik lielām iespējamajām investīcijām infrastruktūrā tuvākajā nākotnē, kā „Latvenergo" varbūt bija rēķinājies," piebilst Āboltiņš.
Savukārt Kuņickis uzsver, ka jauno nodokli un valsts obligātā iepirkuma samazinājumu elektrostacija izjutīs, tomēr tas nepadarīs to par finansiālu slogu kompānijai, jo līdz šim saņemtais atbalsts galvenokārt bija paredzēts tās mainīgo izmaksu - dabasgāzes cenu svārstību – segšanai:
„Šis te samazinājums, protams, atstāj iespaidu uz mūsu finanšu rādītājiem, bet ne tik būtisku, jo tas vairāk atstāj iespaidu uz mūsu plānošanu un uz ražošanas procesu plānošanu. Jaunajā darbības režīmā mēs strādāsim atbilstoši tirgus signāliem."
„Latvenergo" ar Rīgas TEC-2 rekonstrukciju izdevies kļūt par pirmo Baltijas energokompāniju, kura pilnībā modernizējusi savas elektrības bāzes ražošanas jaudas, bet līdzīgas investīcijas nākotnē sagaida arī Lietuvu un Igauniju.
