Mājaslapas tiks bloķētas uz Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas lēmuma pamata. Tāpat panākts arī kompromiss, ka nekāda izskaidrojuma par šo lapu slēgšanu to apmeklētājiem nebūs, jo interneta nozarei šāds risinājums izmaksātu pārāk dārgi.
Finanšu ministrijas pārstāve Astra Kaļāne stāstīja, ka projekta mērķis ir ierobežot nelicencētās azartspēles Latvijā un nepieļaut tām piekļūt.
Kaļāne stāstīja, ka Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija vismaz reizi ceturksnī sūtīs elektronisko sakaru komersantiem sarakstu ar bloķējamajiem domēna vārdiem, zem kuriem pieejamas nelicencēto interaktīvo azartspēļu mājaslapas. Piecu darba dienu laikā pieeja šīm mājaslapām būs jāliedz līdz pat brīdim, kad inspekcija lems par bloķēšanas atcelšanu - tas notiks, ja azartspēļu sniedzējs Latvijā iegūs licenci.
Diskusijas Ministru kabineta komitejas sēdē izraisījās par šo noteikumu spēkā stāšanās datumu. Projektā ir paredzēts, ka tie stājas spēkā no jau pagājušā 1.jūnija, ko atbalstīja arī Spēļu biznesa asociācija, savukārt interneta pakalpojuma sniedzēji vēlējās vairākus mēnešus, lai jaunajiem pienākumiem sagatavotos.
Kā kompromisu premjerministre Laimdota Straujuma („Vienotība”) piedāvāja 1.augustu. Tāpat izraisījās diskusijas par to, vai bloķēto lapu vietā lietotājs jāpāradresē uz azartspēļu inspekcijas mājasalapu, kurā būtu skaidrojums par bloķēšanas iemesliem. Interneta pakalpojumu sniedzēji iebilda, ka šis tehniskais risinājums būtu ļoti dārgs. Tas sadusmoja finanšu ministru Andri Vilku („Vienotība").
„Mēs tomēr gribam redzēt pozitīvu pavērsienu „ēnu ekonomikas” samazināšanai, bet Finanšu ministrijas un Valsts ieņēmuma dienesta priekšlikumiem ir liela pretestība. Vai nav jāpadomā nopietni, kāpēc šī dubultmorāle jāuztur, vai mums jāatgriežas pie diskusijas par nodokļu palielināšanu?! [..] Nevajag ar izmaksām tā operēt, jo tas ir mūsu interesēs, lai šī neregulētā nozare sniegtu pēc iespējas pienesumu mūsu ekonomikā,” pauda Vilks.
Nozari gan aizstāvēja satiksmes ministrs un Vilka partijas biedrs Anrijs Matīss, uzsverot, ka galvenais ir ierobežot pieeju nelegālajām azartspēlēm, bet ir vai nav paziņojums par pieejas bloķēšanas iemesliem, ir sekundārs jautājums.
Likumā jau ir iestrādāta norma, ka interneta pakalpojumu sniedzējiem ir jābloķē azartspēļu vietnes, kas mūsu valstī nav licencētas. Tomēr praksē tas šobrīd netiek īstenots, jo par kārtību, kā tas būtu darāms, joprojām strīdas Finanšu ministrija un interneta pakalpojumu sniedzēji, kuri uzskata, ka bloķēšanas ieviešana viņiem izmaksās ļoti dārgi. „Katram operatoram, protams, tas izmaksu līmenis var atšķirties, bet mēs runājam, ka iespējams tas izmaksu līmenis varētu svārstīties no pusmiljona līdz pusotram miljonam eiro. Tās ir tās vienreizējās izmaksas, kas saistītas ar ieguldījumu un tālāk ir uzturēšanas izmaksas – nu kā nu kurš operators to menedžē,” norāda Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas asociācijas pārstāvis Toms Meisītis.
Viņš arī atzīst, ka jaunās kārtības ieviešana rada bažas, vai valsts nākotnē ko līdzīgu nemēģinās attiecināt, piemēram, uz vietnēm, kurās tiek pārkāptas autortiesības, kas pakalpojumu sniedzējiem radītu milzīgu slogu. Tomēr Latvijas spēļu biznesa asociācija iebildumiem nepiekrīt. „Mūsu speciālisti ir atraduši risinājumus un piedāvājuši arī LIKTAI šos te variantus, kas norāda, ka šādas te milzīgas izmaksas nevarētu būt, es domāju, ka tas ir vienkārši tā pievilkts,” saka Latvijas Spēļu biznesa asociācijas valdes priekšsēdētājs Ģirts Ludeks.
Saskaņā ar Finanšu ministrijas ieceri Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija visus 233 interneta operatorus Latvijā informēs par nelicenzētām interneta azartspēļu vietnēm, kuras piecu dienu laikā būs jābloķē. Ministru Kabineta Komitejā pirmdien tika noteikts, ka jaunā kārtība stāsies spēkā 1. augustā. Savukārt vietnes, kuras iegūs licenci un maksās nodokļus, tiks atbloķēts. Igaunijā šāda kārtība jau darbojas, un tur gadā nodokļos no interneta azartspēlēm tiek iekasēti vairāk kā 600 000 eiro.
Galīgo lēmumu par šiem noteikumiem vēl pieņems valdība. Tad arī būs redzams, cik lielā mērā jaunā kārtība palielinās nodokļu ieņēmumus un samazinās azartspēļu atkarīgo skaitu - arī tas minēts kā viens no regulējuma mērķiem.
