Parasti pavasarī vistu saimi var redzēt ārā, bet šogad putnu gripas draudu dēļ tai nākas uzturēties kūtī. Zemnieku saimniecībā “Talči” vistas audzē divās novietnēs - vienā dzīvo 1000 dējējas, bet otrā - ap 800 putnu. Saimniece Dace Pastare iecienījusi 'Hy-Line' šķirni. Šīs vistas augumā ir nedaudz mazākas, bet, salīdzinot ar citām šķirnēm, izturīgākās pret stresu un viegli pieradināmas.
“Vista ātri visu ko iemācās, bet viņai ir jāmāca. Tad, kad ir jaunputns atvests, jāmāca dēt, tad viņas čupojas vienā vietā, piemēram, tagad joprojām kāda uz grīdas dēj. Un tad ir tā, ka nāk kopējs un liek to vistu iekšā dējamkastē, lai viņa zina, ka tur arī ir jādēj. Man jau to olu vajag tīru. Redz, viņām pilnīgi noteikti viss ir jāpagaršo, jāpaskatās,” stāsta Pastare.
Dienā vistas izdēj ap 800 olu. No dētuves pa olu liftu tās nonāk šķirošanas telpā, kur tiek nomarķētas, nosvērtas un sašķirotas pa izmēriem. Šīs brīvās turēšanas lauku vistu olas nonāk Rīgas veikalos un klētīs, un tās iecienījuši arī restorāni. Lai gan tie uz kādu laiku ir slēgti, neierasti liels pieprasījums patlaban esot no interneta veikaliem - tie pasūta tik daudz produkcijas, ka saimniecībai to nav pa spēkam nodrošināt.
““Nuko” pieprasījumu mēs neesam spējīgi dotajā brīdī apmierināt, kaut gan līdz šim pilnīgi normāli viss notika. Tagad pasūta tādus kvantumus, ka man vajadzētu pilnīgi visu viņiem atdot, un vēl pietrūktu,” norāda Pastare.
Tā kā visražīgāk vistas dēj aptuveni pusotru gadu, putnu saimes saimniece regulāri nomaina. Arī šogad paredzēts, ka maijā no Polijas atceļos 800 jaunvistu.
“Līgums ir noslēgts, un vistas nāks 20. maijā, pieņemu, ka līdz tam laikam jau kaut kas būs mainījies. Es arī zinu to, ka kravu plūsma jau nav apstājusies. Poļi jau ārkārtīgi stingri uz to skatās, bet es pieņemu, ka tā rūpnīca jau visu izštukos un sapratīs. Viņiem jau arī daudz eksports iet, tie cāļi izperēti, izaudzināti būs,” norāda Pastare.
Tās vistas, kuras tiek nomainītas pret jaunām, saimnieki pārdod. Interese iegādāties putnus esot liela - arvien vairāk cilvēku olas pašpatēriņam vēlas iegūt savās lauku sētās. Tas arī ir iemesls, kāpēc vasaras sezonā pieprasījums pēc olām krītas. To, kāda situācija būs šogad, vēl esot grūti prognozēt.
