Nākamgad obligātā iepirkuma komponenti samazinās par 23%

Otrdien valdība atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu 2021. gadā samazināt obligātā iepirkuma komponenti (OIK) līdz 17,51 eiro par megavatstundu (MWh) līdzšinējo 22,68 eiro par MWh vietā, tādējādi OIK nākamgad samazinātos par 23%.

Obligātā iepirkuma komponente (OIK)

Obligātais iepirkums ir valsts atbalsta mehānisms elektroenerģijas ražotājiem koģenerācijas stacijās vai no atjaunojamiem energoresursiem.

Valsts iepērk elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, maksājot garantēto maksu par elektrostacijās uzstādīto jaudu, sedz balansēšanas izmaksas, kā arī administratīvās izmaksas.

Savukārt šīs izmaksas sedz visi elektroenerģijas galalietotāji proporcionāli savam elektroenerģijas patēriņam kā OIK maksājumu.

OIK apmēru ietekmē dabasgāzes cena, elektroenerģijas cena biržā un elektroenerģijas patēriņš. No 2018.gada OIK sistēma mainīta – iepriekš elektrības patērētāju maksājums piesaistīts patērētajai enerģijai kā konkrēts tarifs par katru patērēto kilovatstundu. No šī gada OIK maksā gan kā fiksēto tarifu par katru patērēto kilovatstundu - un šis maksājums samazinājies -, gan kā “jaudas OIK par ampēriem”, kas ir fiksētais tarifs par pieslēguma jaudu. Jo pieslēguma jauda lielāka, jo lielāks fiksētais maksājums.  

OIK mazināšanai 2021. gadā no "Latvenergo" dividendēm tiks novirzīti 20 miljoni eiro.

Savukārt 2022. gadā OIK likmi paredzēts samazināt līdz 16,38 eiro par MWh, bet 2023. gadā tā būs 13,25 eiro par MWh.

Iepriekš EM valsts sekretārs Edmunds Valantis aģentūrai LETA stāstīja, ka ministrija bija iecerējusi nedaudz straujāku OIK samazinājumu 2021. gadā, to samazinot līdz 16,78 eiro par MWh jeb par 26%.

“Iepazīstoties ar visiem iepriekš izvērtētiem potenciālajiem risinājumiem, to ieguvumiem un riskiem, ir skaidrs, ka leģitīmi izveidotu atbalsta sistēmu bez valstij dārgas tiesvedības uzreiz izbeigt nevaram. Bet varam gan mazināt valsts atbalsta apmēru atbilstoši valsts, t.sk. iedzīvotāju un uzņēmēju, maksātspējai, gan meklēt citus avotus atbalsta izmaksu segšanai. Šobrīd kā situācijai un iespējām atbilstošāko uzskatām valsts atbalsta apmēra arvien lielāku segšanu no AS “Latvenergo” peļņas, šim mērķim ik gadu novirzot desmitiem miljonu eiro. Tas savukārt ļaus samazināt gan iedzīvotāju, gan uzņēmēju maksājumus par OIK jau 2021.gadā vidēji par 23%, salīdzinot ar šobrīd fiksēto OIK likmi,” paziņojumā medijiem uzsvēra ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (“KPV LV”).  

Finansējuma apjoms OIK mazināšanai tiek prognozēts apmērā, kas nepieciešams, lai pēc pašreizējām prognozēm par elektroenerģijas obligātā iepirkuma (turpmāk – OI) izmaksām 2024. gadā nebūtu nepieciešama papildu valsts budžeta dotācija un tiktu nodrošināta turpmāka OIK mazināšanās, paziņojumā medijiem skaidroja Ekonomikas ministrija.

Vienlaikus no “Latvenergo” dividendēm plānots arī turpmāk līdz 2023. gadam segt atbalsta izmaksas aizsargātajiem lietotājiem un energointensīvajiem uzņēmumiem, valsts pētījumu programmas enerģētikā, kā arī Nacionālā enerģētikas un klimata plāna īstenošanai.

Līdz ar to plānots, ka akciju sabiedrība “Latvenergo” 2021. gadā dividendēs, ieskaitot uzņēmuma ienākuma nodokli, no 2020. gada pārskata gada peļņas valstij izmaksās ne mazāk kā 89 640 000 eiro, 2022. gadā – ne mazāk kā 74 500 000 eiro, un 2023. gadā – ne mazāk kā 74 500 000 eiro.

Obligātā iepirkuma ietvaros iepirktais elektroenerģijas apjoms un atbalsta izmaksas 2019. gadā un turpmāko četru gadu prognoze:

KONTEKSTS:

Atbildīgo daudz, bet vainīgo nav  – tā izriet no Saeimas izmeklēšanas komisijas ziņojuma par obligātā iepirkuma komponenti (OIK). Komisija norādījusi, ka politiskā atbildība par daudz kritizēto OIK solidāri jāuzņemas amatpersonām, kas lēmušas par sistēmas ieviešanu. Tomēr nekādu pretlikumīgu ietekmi uz amatpersonu lēmumiem komisija nav konstatējusi.

Tikmēr valdība pērn vasarā atbalstīja Ekonomikas ministrijas priekšlikumu no 2021. gada valsts atbalstu "zaļās" elektroenerģijas ražotājiem izmaksāt tikai no valsts budžeta, līdz ar to iedzīvotājiem un pārējiem elektroenerģijas lietotājiem šīs izmaksas jeb obligātās iepirkumu komponentes vairs rēķinos nebūtu. Taču pagaidām Saeima tikai konceptuāli atbalstīja grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, kas paredz obligātā iepirkuma komponentes atcelšanu elektrības patērētājiem.

OIK maksājumu plāno daļēji uzlikt lielākajiem CO2 emitētājiem. Paredzams, ka šādas izmaksas nepārsniegtu 150 miljonu eiro 2021. gadā, tad katru gadu samazinātos.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti