Īstenības izteiksme 15 minūtēs

"Olainfarm" mantinieču domstarpības var bremzēt uzņēmuma attīstību

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Esejas par valstiskuma vēsturi. Agita Misāne par nacionālisma vēsturi Latvijā

Lauksaimniekiem trūkst kvalificētu traktoristu

Lauksaimniekiem pietrūkst kvalificētu traktoristu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Septembrī Rīgā noritēja ikgadējais pasākums “Lauki ienāk pilsētā”, un tā rīkotājs fonda Latvijas lauksaimniecības attīstībai vadītājs Rihards Krastiņš, stāstot par programmu, Latvijas Radio izcēla traktortehnikas vadītāju trūkumu. Jaunieši pēc skolas beigšanas grib iespēju strādāt modernākās saimniecībās un sagaida labu atalgojumu, bet zemnieki ziemas sezonu gaida ar bažām, jo noturēt darbaspēku būšot izaicinājums.

ĪSUMĀ:

“Aicinām jauniešus, bērnus, studentus nākt mācīties dzīvot Latvijā, būt mūsu skolās un strādāt laukos, kā arī gribam pieaugušos noturēt, pasakot, ka ir labas darba algas, un šobrīd ļoti gaidām kvalificētus darbiniekus, kādu pietrūkst lauksaimniecībā,” iepriekš Radio stāstīja Krastiņš.

Jaunieši prasa lielākas algas, negrib palīdzēt citos darbos

Dzestrā saulainā rītā Rundāles pagasta Saulainē zemnieks Māris Leitlands savas saimniecības “Pīlādžlauki” pagalmā no lauksaimniecības tehnikas angāra, kuru sargā liels sanbernārs, izved sarkano traktoru.  

Iekšpusē ērts sēdeklis, liels stūres rats, blakus vēl viens mazāks sēdeklis. Pie labās rokas nezinātājam nesaprotamas pogas un skārienekrāns ar dažādām programmām, kā arī vadības pults.

“Šis ir “Case CWX Puma”, viņam ir automātiskā kārba, kas ietaupa degvielu, un viņš pats pie slodzes maina ātrumu un jaudu,” stāsta saimnieks.

“Ar šo traktoru saimniecībā veicam visus smagos darbus. Te ir monitors un ir arī antena precīzai braukšanai, mēs tagad to iedevām draugiem, jo viņi stāda tagad ķiplokus. Lai pats traktors visu vadītu, tad mēs monitorā ievadām agregātu, ko aizmugurē pieāķējam, un sistēmā ievada arī visu apstrādājamo platību. Var nospiest visas pogas, tad pagriezt sēdekli ar skatu atpakaļ un skatīties, kā lauku, piemēram, uzar vai veic citu darbu,” klāsta Leitlands.

Šāda traktora vadīšana pēkšņi šķiet vienkāršāka. Tas lēnām met loku no ceļa uz lauku. Ar graudkopi pārrunājam darba spēka trūkumu, jo uz traktorista - mehāniķa vietu pastāvīgu darbinieku atrast šobrīd šķietot neiespējami

“Nodarbinātības aģentūrā mūsu sludinājums par darbinieka meklējumiem stāv jau piecuus mēnešus. Mēs maksātu 700 eiro uz rokas mēnesī, bet neviens nav nācis pat pamēģināt,” saka Leitlands.

“Tie, kas parādās, neko negrib darīt, bet tikai sēdēt traktorā, bet mums ir arī lauku darbi, kur palīdzēt, piemēram, kartupeļus vākt utt., bet tad viņš saka nē. Un arī ja remontēt vajadzēs, tad nedara. Tie jaunieši, kas atsaka darbam, saka, ka piedāvātā alga ir par zemu, viņi grib 1000 eiro un uz augšu,” klāsta saimnieks.

Leitlands nenoliedz, ka lielākoties darbinieku vajag sezonas darbu laikā, un tad arī varētu samaksāt prasītos tūkstoš eiro mēnesī, taču viņš meklē darbinieku visam gadam, kas ir kvalificēts tehnikas vadītājs, pārzina lauksaimniecības pamatus, bet vienlaikus ir gatavs darīt citus palīgdarbus.

Pats lēš, ka 50% darbu būtu jādara ar veco tehniku un 50% ar modernākiem traktoriem.

Jaunieši esot nākuši strādāt saimniecībā, bet Māris vērtē, ka viņiem, iespējams, apnīk, jo nav īsti izaugsmes iespēju, un daļa dodas uz ārzemēm.

Mums visiem jākļūst profesionālākiem

“Tādas runas ir, un tās, visticamāk, ir pamatotas, jo trūkst speciālistu, un arī tehnoloģijas, kuras lauksaimniecībā lieto, prasa arvien lielākas zināšanas,” problēmas ar kvalificētiem darbiniekiem nozarē apstiprina arī Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas vadītājs un graudu kooperatīva “VAKS” vadītājs Indulis Jansons.

Viņš gan uzsver, ka arī samaksai par darbu jāaug līdzvērtīgi prasībām. Zemniekiem šobrīd jākonkurē ar būvniecības un ražošanas sektoru, kur arī trūkst darbinieku un sola labas algas.

“Piemēram, graudu kaltēs operatoriem ir liela atbildība, jo no viņu darba ir atkarīgs, kā mēs to ražu pārdosim vai uzglabāsim, tas gan ir sezonāls darbs, bet mums jānodrošina darbs visu gadu, lai noturētu to speciālistu, jo tādu cilvēku nav daudz,” skaidro Jansons.

Kā nodrošināt darbu visu gadu pēc sezonas?

“Viennozīmīgi mums paralēli ir citi darbi, mēs arī tirgojam izejvielas, un vieni un tie paši cilvēki tiek noslogoti arī citās pozīcijās, tā tam ir jābūt, citādi nevar,” atbild Jansons.

“Ja pietiekami daudz var izdarīt, tad arī tam atalgojumam ir jābūt pretī. Bieži darba devējs imitē, ka dod darbu un par to maksā, savukārt darba ņēmējs pretī imitē, ka viņš strādā un ir neapmierināts ar samaksu. Tam ir jātiek pāri, un tur mums visiem jākļūst profesionālākiem,” uzskata Jansons.

Lauksaimniecības programmu apguvēji pieredzi gūst vasaras darbos

Kandavas Lauksaimniecības tehnikums ir viena no vietām, kur sagatavo cita starpā kvalificētus lauksaimniecības traktortehnikas vadītājus.

Direktores vietnieks praktiskajā darbā Aivars Dainis Freimanis izrāda skolas ēku kompleksu.

Uz nelielu sarunu pamest klasi piekrīt pāris vietējo audzēkņu. Stāvam starp milzu kombainiem un traktoriem un pārspriežam, kā sokas darbs lauksaimniecībā, ja esi vēl skolas vecumā

“Onkulim ir saimniecība, un tur es piestrādāju vasarā,” stāsta Jānis.

Viņam ir pieredze, strādājot ar lauksaimniecības tehniku, jo radiem ir saimniecība. Ir meklējis darbu arī citviet, un pieredze atšķiras, daudz kas atkarīgs no saimnieka, saka Jānis.

 “Šovasar meklēju darbu arī pie citiem. Sākumā saka, ka būs darbs, tad pēkšņi atsaka un nav darba. Es neuzskatu, ka lauksaimniecībā būtu mazs atalgojums, man pa vasaru, strādājot sezonas darbus, alga ir 1200 eiro uz rokas, un es vēl mācos. Tas ir par kulšanu, aršanu, viss ar tehnikas labošanu saistītais,” stāsta Jānis.

“Arī 750 eiro, manuprāt, nav maza alga, ja tev visu gadu ir darbs lauksaimniecībā, lai nebūtu situācijas, ka pa ziemu dzīvo sliktāk nekā vasarā,” viņš piebilst.

Arī Jāņa kursabiedram Kristapam ir pieredze vasaras darbā pie paziņām Kolkā. Lai arī ceļā bija jāpavada pusotra stunda un jāmaksā par benzīnu, jaunietis bijis motivēts strādāt. Tiesa, nācās darboties ar veco traktortehniku, pelnīja 25 eiro dienā.

“Sanāca daudz virsstundu, bet tas problēmas neradīja, jo ir standarts zemnieku darbā. Tad man parādījās izdevība pastrādāt modernākā saimniecībā ar labāku tehniku. Tur dienas likme bija 35 eiro, bet, ja es pusi dienas nostrādāju, tad tas neskaitījās kā darba diena un par to nemaksāja. Tur tie saimnieki nebija tie labākie, tiklīdz tur kāda ķibele vai kļūda man atgadījās, tā dod dakšu un nekādu citu darbu tu nedabū,” stāsta Kristaps.

Viņa prasības, piedaloties darba tirgū, ir saņemt par izdarīto, “arī tad, ja es tikai pusdienu nostrādāju, tad godīgi pusi arī vajadzētu samaksāt”.

Kristaps saka, ka jauniešiem bieži ir problemātiski atrast darbu saimniecībās, jo nesezonā var piepelnīties tikai pusslodzi pēc skolas.

Lielākoties mācās, lai strādātu savā saimniecībās

“Mums ir lauksaimniecības tehnikas mehāniķis, 4 gadu programma, kuras laikā iemāca ne vien teorētiskās, bet arī praktiskās zināšanas,” stāsta Kandavas tehnikuma direktore Dace Rozentāle.

Patlaban nav problēmu ar mācīties gribētājiem, ar lauksaimniecības tehnikas apguvi saistītajā programmā gadā vidēji ik gadu uzņem aptuveni 50 audzēkņus, tiesa lielākā daļa mācās, lai strādātu savās saimniecībās, nevis piedalītos darba tirgū.

“Plānā mums vispār ir tikai viena grupa, bet jau kuru gadu mēs uzņemam divas grupas. Tiesa gan 65% no audzēkņiem pašiem ir savas saimniecības, un liela daļa pēc kursa pabeigšanas dodas uz augstskolām. Jaunietis, meklējot praksi, jau meklē darba vietu pēc atalgojuma,” stāsta Rozentāle.

Tehnikuma vadītāja saka, ka par problēmu ar šiem speciālistiem lauksaimniecībā bieži nav dzirdējusi.

Tāpat zemnieki, kam trūkst traktoru vadītāju mēdz zvanīt un meklēt jauniešus.

Direktores vietnieks Freimanis papildina, ka speciālistus sarežģītāk piesaistīt tām saimniecībām, kas fiziski atrodas tālāk no tehnikumiem, kur apgūst lauksaimniecību.

“Jaunietis, kas iet praksē vai darbā, viņš iet tuvāk mājām, lai mazāki transporta izdevumi, jo zemnieks bieži nenodrošina dzīvošanu. Tāpat ēšana un mājas sindroms, turklāt lielai daļai ir pašiem savas saimniecības. Tā kā tas, ka trūkst to speciālistu, tas tā varētu būt nomaļākos novados,” pieļauj Freimanis.

Kandavas Lauksaimniecības tehnikums apkopojis arī jaunākos datus par audzēkņiem, kas skolu beiguši, un secināts, ka 25% lauksaimniecības programmu absolventu turpina mācības lauksaimniecībā un 17% strādā savā nozarē.

Mācībspēki aicina arī pašus zemniekus būt proaktīviem un meklēt jaunas darba rokas lauksaimniecības profesionālajās skolās, kā arī dot prakses iespējas.

Jaunieši pēc skolas beigšanas grib iespēju strādāt modernākās saimniecībās un sagaida labu atalgojumu.

Savukārt lauksaimnieki šo ziemas sezonu tomēr gaida ar bažām, jo dažviet darbiniekus noturēt būs izaicinājums.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti