Dienas ziņas

Goda konsula auto atrod kontrabandas cigaretes

Dienas ziņas

Apšaudēs Vācijā nogalināti deviņi cilvēki

Eiropadome apspriež ES budžetu

Baltijas zemnieki Briselē protestē pret netaisnīgiem tiešmaksājumiem

Aptuveni 200 zemnieki un lauksaimnieku organizāciju pārstāvji no Baltijas valstīm ceturtdien, 20. februārī, Briselē protestēja pret netaisnīgiem tiešmaksājumiem. 

Latvijas, Lietuvas un Igaunijas lauksaimnieki joprojām saņem zemāko atbalstu no Eiropas Savienības fondiem, lai gan lauksaimniecības produkcijas ražošanas izmaksas mūsu reģionā mēdz būt pat augstākas nekā citviet Eiropā.

Briselē sastaptie zemnieku pārstāvji no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas pauda pārliecību, ka šādas protesta akcijas ir efektīvas, jo palīdz atgādināt par šīs nozares vajadzībām.

“Nav jau tik bezcerīgi, jo tāpat premjeri ieklausās. Viņi arī pie mums iznāks. Mēs parādām, ka mums vajag, ka mēs arī esam gana gudri, gana spēcīgi, un mēs gribam dzīvot tāpat kā visā Eiropā. Ja jau mēs esam Eiropas Savienībā, tad dzīvojam visi atbilstīgi un normāli,” pauda Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes valdes locekle Agita Hauka.

„Mēs esam pārliecināti, ka, ja mēs nenāksim šeit protestēt, tad mēs neiegūsim līdzvērtīgus nosacījumus Eiropas Savienībā. Mums pašiem ir jācīnās par savu nākotni, jo neviens cits mūsu vietā nenāks un mums to nenodrošinās,” Latvijas Radio pauda kāds protesta dalībnieks.

„Mēs apzināmies, ka situācija ir ļoti sarežģīta un budžetā nav pārāk daudz naudas. Tomēr Briselē ir pieņemts ieklausīties tikai tajos, kuri ir gatavi nākt un skaļi par sevi pastāvēt. Tādēļ mums ir jāturpina iestāties par savām vajadzībām, un mēs ceram, ka vismaz kaut ko spēsim iegūt,” atzina kāda protesta dalībniece.

Baltijas zemniekus uzrunāja arī premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”). Viņš ir ieradies Briselē, lai piedalītos Eiropas Savienības valstu līderu sanāksmē. Tās galvenais mērķis ir panākt vienošanos par bloka budžetu 2021.-2027. gadam. Diskusijas būs ļoti sarežģītas. Tādēļ ir iespējams, ka sanāksme var ievilkties līdz pat svētdienai. 

Krišjānis Kariņš: Par ES daudzgadu budžetāArtjoms Konohovs

    Viens no diskusiju tematiem būs finansējums lauksaimniecībai un kohēzijas politikai. Kariņš cer, ka premjeriem un prezidentiem beidzot izdosies rast kopsaucēju.

    “Absolūtā starpība nav tik liela, cik, man liekas, ir iekšēji politiskās atšķirības. Tas ir tas, par ko mēs runāsim. Ja mēs gribam savus mērķus sasniegt, tad ir jāiegulda šo mērķu sasniegšanā. Ja mēs negribam ieguldīt, nu tad varbūt mainām mērķus. Tas ir tik vienkārši,” sacīja Kariņš.

    Iepriekšējos septiņus gadus budžets veidoja 1% no Eiropas Savienības (ES) nacionālā kopienākuma. Briti aizejot atstājuši 12 miljardu eiro lielu caurumu, un klāt vēl nākušas jaunas vajadzības – cīņa ar klimata pārmaiņām, migrācija.

    Eiropadomes prezidents Šarls Mišels piedāvājis budžetu mazliet palielināt līdz 1,074%.

    Taču Nīderlande, Austrija, Zviedrija, Dānija, kas ir neto iemaksātājas budžetā, pieprasa budžetu, kas nepārsniedz 1,0 procentu. Tās pat ieguvušas nosaukumu – sīkstuļvalstu četrinieks.

    Eiropas Parlaments prasa daudz lielāku budžetu - 1,3% no ES nacionālā kopienākuma. 

    KONTEKSTS:

    Baltijas valstu lauksaimnieki arī 12. decembrī pulcējās Briselē, lai Eiropadomes sanāksmes apmeklētājiem atgādinātu par nevienlīdzīgo nozares finansējuma sadali starp dalībvalstīm. Latvijas lauksaimnieku organizācijas norāda, ka Baltijas zemnieki ir saņēmuši zemāko tiešā atbalsta līmeni, kas ir tikai 54–60% no Eiropas vidējā.  Iepriekš solīts maksājums 196 eiro par hektāru 2020. gadā, bet būs tikai 176 eiro.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Ekonomika
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti