Pēc provizoriskām aplēsēm IKP ietekmēja kritums ražojošajās nozarēs par 0,4% un pakalpojumu nozaru pieaugums par 4,1%.
Salīdzinot ar 2022. gada 1. ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem IKP samazinājās par 1,4%.
Ekonomikas bremzēšanās bija gaidāma. Tā ir saistīta ar nenoteiktību par to, kādas būs siltumenerģijas cenas nākamajā apkures sezonā.
Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula skaidroja: ‘Ļoti iespējams, ka šeit ir mijušies dažādi tautsaimniecības dalībnieku rīcību motivējošie faktori. Gan tāda steiga īstenot atlikto patēriņu vai steiga saistībā ar enerģijas cenu pieaugumu. Steiga meklējot tam risinājumus, teiksim alternatīvās enerģijas piegādes. Un tajā pašā laikā arī zināma no jauna patēriņa atlikšana, nogaidīšana, kamēr nav skaidrs, kādi būs siltumenerģijas tarifi nākamajā apkures sezonā un tamlīdzīgi.”
KONTEKSTS:
Latvijas IKP šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2021. gada 1. ceturksni, pieauga par 6,7%. Faktiskajās cenās IKP 1. ceturksnī bija 8,1 miljards eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem salīdzināmajās cenās IKP palielinājās par 3,6%.
Latvijas ekonomikas izaugsme pirmajā ceturksnī bija straujāka nekā gaidīts, tāpēc Latvijas Banka pārskatīja valsts ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam. Ja martā centrālās bankas eksperti lēsa, ka Latvijas ekonomika šajā gadā augs par 1,8%, tad saskaņā ar jaunāko prognozi IKP izaugsme gaidāma 2,9% apmērā.
