Latvijas IKP pērn provizoriski pieaudzis par 4,7%

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) 2021. gadā salīdzinājumā ar 2020. gadu palielinājās par 4,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes ātrais novērtējums.

Latvijas IKP pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem 2021. gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 2020. gada 4. ceturksni, ir palielinājies par 3,4%. Pēc provizoriskām aplēsēm IKP ietekmēja kritums ražojošajās nozarēs par 1,4% un pakalpojumu nozaru pieaugums par 6,7%.

Salīdzinot ar 2021. gada 3. ceturksni, pēdējā ceturksnī IKP pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem samazinājies par 0,1%.

Izvērsts ziņojums par precizēto IKP apjomu un izmaiņām 2021. gada 4. ceturksnī tiks publicēts 28. februārī.

Finanšu ministrijā informēja, ka operatīvā mēnešu informācija rāda strauju pieaugumu pasažieru aviopārvadājumos, arī dzelzceļa kravu tranzītā situācija gada beigās ir nedaudz uzlabojusies. Tirdzniecības nozarē vienlaikus ar mazumtirdzniecības samazināšanos oktobrī un novembrī strauji ir auguši vairumtirdzniecības apjomi, un arī pārējās pakalpojumu nozarēs Covid-19 situācija un ierobežojumi daudz mazāk ir ietekmējuši biznesa darbību nekā 2020. gada nogalē.

Vienlaikus ražošanas nozarēs ceturtajā ceturksnī fiksēts visai mērens 1,4% pieaugums. Apstrādes rūpniecībā pēc ļoti straujās izaugsmes gada pirmajā pusē pieauguma tempi pēdējos mēnešos kļuvuši lēnāki, samazinoties apjomiem līdz šim ļoti strauji augušajā kokapstrādes nozarē, kamēr strauji kāpumi saglabājušies ķīmiskās rūpniecības, gatavo metālizstrādājumu un transportlīdzekļu ražošanas nozarēs. Arī būvniecībā ražošanas apjomi nebūs būtiski pārsnieguši 2020. gada līmeni, kamēr lauksaimniecībā apjomus ietekmējusi mazākā graudaugu raža. 

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska
00:00 / 01:07
Lejuplādēt

Norises gada pēdējā ceturksnī ilustrē arī mājsēde, biežas ierobežojumu izmaiņas, dažādu cenu kāpums, ģeopolitiskie riski un pat laikapstākļi, vērtēja Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska. Ekonomika turpināšot augt arī šajā gadā.

"Ja salīdzina ar gadu vēl iepriekš, tad gada nogale tikšanās iespējām, tēriņiem bija pat labvēlīgāka. Jau trešajā ceturksnī iezīmējās tendence, ka iepriekš veidotie uzkrājumi vairāk tērēti arī ārvalstīs.

Par izcilu un strauju izaugsmi tuvākajā laikā nevaram pat sapņot.

Runājot par to pašu apstrādes rūpniecību, gada nogale bija samērā vāja piegādes ķēžu traucējumu dēļ. Un pie tāda cenu kāpuma, protams, pieprasījums un ražošanas kapacitāte aizvien ir salīdzinoši vājāka. Varbūt mēs varam runāt par gada otro pusi kā būtiskāku atkopšanās laiku, kad pasaules globālā tautsaimniecība ieies tādās saprotamākās sliedēs," stāstīja Rutkovska.

Strautiņš: Gads sekmīgāks par gaidīto

"Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš norādīja, ka aizvadītais gads Latvijai visumā bija sekmīgāks par gaidīto, jo ekonomika jau gada sākumā bija diezgan labi iemācījusies sadzīvot ar vīrusa radītajām neērtībām.

"Patērētāji bija samierinājušies ar likteni, tērēja naudu tam, ko var nopirkt un gremdējās atmiņās par pagātnes ceļojumiem un koncertu apmeklējumiem. Tas nodrošināja labu dzīvi preču nozarēm, vienlaikus gan iesējot sēklu inflācijas kāpumam," teica ekonomists.

Pēc viņa sacītā, šobrīd jebkāda prognozēšana par 2022. gadu ir bezjēdzīga.

"Cerēsim uz labāko, bet ir iespējams, ka šogad Eiropa piedzīvos lielākos satricinājumus vairāku gadu desmitu laikā. Šķiet neticami, ka var būt tieši apdraudēta Latvijas drošība. Taču ir vērā ņemama iespēja, ka ekonomiskie sakari starp Eiropas Savienību un Krieviju gandrīz pilnīgi pārtrūks. Tas nozīmētu augstu gāzes un līdz ar to arī elektrības cenu turpināšanos vairāku gadu garumā. Sekas pilnīgam Krievijas gāzes piegādes pārtraukumam Eiropā būtu katastrofālas," norādīja Strautiņš.

Pēc ekonomista teiktā, stingras ekonomiskās sankcijas nozīmētu arī zaudējumus Latvijas uzņēmumiem, kam Krievijas tirgus joprojām ir svarīgs.

"Te pirmkārt jāmin farmācija (~1/3 noieta), arī atsevišķi metālapstrādes un mašīnbūves uzņēmumi, kā arī kokapstrādātāji, kuriem šī valsts un Baltkrievija ir svarīgs izejvielu avots. Liela mēroga konflikta gadījumā arī Ukrainas tirgū kādu laiku normāla darbība nebūtu iespējama. Krievija ir viens no galvenajiem Latvijas tūrisma pakalpojumu tirgiem," norādīja Strautiņš.

Viņš atzīmēja, ka reģiona destabilizācija samazinātu patērētāju vēlmi tērēt ceļojumiem, izklaidei un luksusa precēm, taču īslaicīgi pastiprinātu pieprasījumu pēc pirmās nepieciešamības lietām.

"Tiktu negatīvi ietekmēta investīcija plūsma uz mūsu reģionu. Pieaugtu militārie tēriņi, bet no tiem galvenie ieguvēji būtu citu valstu uzņēmumi.

Tā kā kritiskos brīžos valstīm drošība gūst virsroku pār visiem pārējiem apsvērumiem, ilgu laiku ekonomiskie apsvērumi politikas veidošanā spēlētu otršķirīgu lomu," atzīmēja Strautiņš.

Āboliņš: Ekonomika par 1,6% lielāka 

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš vērtēja: spēcīgs ārējais pieprasījums un apjomīgais valsts atbalsts pērn ir ļāvis kompensēt Covid-19 pandēmijas negatīvo ietekmi, un Latvijas ekonomika 2021. gadā ir augusi straujāk nekā prognozēts gada sākumā.

Pēc ekonomista sacītā, Latvijas ekonomika šobrīd ir par aptuveni 1,6% lielāka nekā pirms Covid-19 pandēmijas, taču situācija dažādās nozarēs būtiski atšķiras.

"Rūpniecībai 2021. gads ir bijis ļoti labs, un strauji aug arī e-komercija un loģistika. Tikmēr pakalpojumu nozaru darbība joprojām ir ierobežota, un 2021. gada pirmajos 10 mēnešos ārvalstu tūristu skaits Latvijā bija par gandrīz 80% mazāks kā 2019. gadā.

Viesnīcas, restorāni un veikali tūrisma vietās ir ļoti cietuši Covid-19 pandēmijā, un paies laiks, līdz šis nozares spēs pilnībā atkopties," sprieda Āboliņš.

Viņaprāt, Latvijas ekonomikai ir labi priekšnosacījumi, lai izaugsme turpinātos arī 2022. gadā. Spēcīgs globālais pieprasījums pēc precēm ir laba ziņa Latvijas rūpniecībai. Tāpat nav redzamu iemeslu, lai 2022. gadā neturpinātu augt informācijas tehnoloģiju, profesionālie un biznesa pakalpojumi, bet ievērojams atkopšanās potenciāls ir arī dažādās pakalpojumu nozarēs, kas pagaidām nevar pilnvērtīgi darboties Covid-19 dēļ.

"Arī nekustamo īpašumu tirgus Latvijā ir aktīvs, Latvijas ekonomikā šogad sāks ieplūst ES ekonomikas atjaunošanas fonda investīcijas, un banku kredītportfelis ir sācis stabili augt pirmo reizi kopš 2008. gada beigām. Ja pasaules ekonomikā nenotiek kādi negaidīti pārsteigumi, tad, pēc manām prognozēm, Latvijas ekonomika 2022. gadā varētu augt par 3,9%," lēsa Āboliņš.

Tomēr Latvijas ekonomikas attīstībai lielus riskus ir radījusi enerģētikas krīze Eiropā. Šobrīd aug ne tikai energoresursu cenas, bet arī daudzu citu izejmateriālu cenas, tādēļ uzņēmumi šīs izmaksas nodos patērētājiem un tas nozīmēs augstāku inflāciju.

"Diemžēl arī dabasgāzes nākotnes darījumu cenas Eiropā uz 2022. gada vasaru un rudeni šobrīd joprojām ir aptuveni trīs reizes augstākas nekā pēdējos gados.

Tādēļ nākotnē mums, visticamāk, ir jārēķinās ar kopumā augstākām energoresursu cenām,

un ir skaidrs, ka uz parāda rēķina no valsts budžeta nebūs iespējams kompensēt visu izmaksu pieaugumu," vērtēja Āboliņš.

Viņš norādīja, ka vienlaikus izaicinājumu globālajā ekonomikā kļūst vairāk. Inflācijas straujais kāpums, enerģijas krīze Eiropā, Ķīnas ekonomikas bremzēšanās, ģeopolitiskie saspīlējumi un Covid-19 omikrona paveida straujā izplatība ietekmēs gan globālo ekonomiku, gan Latvijas attīstību 2022. gadā.

Zorgenfreija: Ekonomika turas labi, bet riski aug 

"Swedbank" galvenā ekonomiste Līva Zorgenfreija norādīja, ka, lai gan joprojām pandēmijas ēnā, tomēr Latvijas ekonomika turējusies godam. 

Zorgenfreija analizēja, ka gada nogales trīs mēnešos kāpumu nodrošināja pakalpojumu nozares, kas kopumā augušas par 6,7% pret 2020. gadu. "Labi visdrīzāk veicies tādām nozarē kā veselība, IT nozare, profesionālie pakalpojumi un finanšu pakalpojumi. Salīdzinot ar 3. ceturksni aktivitāte, visticamāk, sarukusi tādās vīrusa ierobežojumu vairāk skartajās nozarēs kā ēdināšanā, izmitināšana, māksla un izklaide.

Mazumtirdzniecībā decembris bija spēcīgs, bet aktivitāte ceturksnī kopumā oktobra un novembra dēļ kritusi pret iepriekšējo ceturksni par 4,8%.

Tā kā 2020. gadā gan bijām vēl bēdīgākā situācijā, gada griezumā tomēr 4. ceturksnī mazumtirdzniecībā varējām novērot kāpumu par 1,3%," stāstīja ekonomiste.

Pēc viņas teiktā, dati par preču eksportu liecina, ka ienākumi no eksporta oktobrī un novembrī ir turpinājuši strauji augt. "Preču eksportā gan cenu pieaugums ir tas, kas pārsvarā skaidro ienākumu straujo kāpumu, tādēļ pienesums no eksporta ekonomikai 2021. gada ceturtajā ceturksnī visdrīzāk būs bijis mazāks nekā iepriekš. Ar eksportu cieši saistītajā apstrādes rūpniecībā izlaide visdrīzāk pērnā gada pēdējā ceturksnī kritusies pret 2021. gada 3. ceturksni, kas gan jāatzīmē bija rekordceturksnis šajā nozarē," norādīja ekonomiste.

Ražojošajās nozarēs kopumā reģistrēts 1,4% kritums. Pēc Zorgenfreijas teiktā, visdrīzāk “pie vainas” ir lauksaimniecība, kur attīstību kavē šā gada ražas, kas bija sliktākas nekā pērn. Arī būvniecība joprojām pērnā gada nogalē bijusi nogaidošā pozīcijā pirms straujāka uzrāviena šogad. 

Zorgenfreija uzsvēra, ka šā gada sākumā ekonomiku apdraud virkne risku:

  • Covid-19 augstās izplatības apstākļos varētu pārtrūkt darbs atsevišķos uzņēmumos, kas negatīvi ietekmētu saražotā daudzumu;
  • iespējami papildu ierobežojumi un augstā  inflācija gada sākumā var tālāk bremzēt patēriņu;
  • Krievijas un Ukrainas konflikta iespējamais saasinājums nozīmētu enerģētikas krīzes saasināšanos, augstākas cenas un līdz ar to – augstāku inflāciju.

Saistībā ar pēdējo risku Zorgenfreija arī norādīja uz to, ka Krievijas un Latvijas saites ir ciešas. Krievija joprojām ir nozīmīgs Latvijas ārējās tirdzniecības partneris. Eksports uz Krieviju 2021. gadā veidoja 7,4% no kopējā preču eksporta, bet imports no Krievijas – 8,9% no visa Latvijas preču importa. "Būtiska daļa no eksporta lielākajās preču eksporta grupās – dzērieni, mehānismi un elektroierīces – ir reeksports. Tātad Latvijā šīs preces neražojam. Tomēr pievienoto vērtību nes ne tikai ražošana, bet arī loģistikas un vairumtirdzniecības uzņēmumi, kas ar šo preču importu un eksportu uz Krieviju strādā.

Ražošanas pusē ar Krievijas ekonomiku vairāk saistīta farmācijas nozare, kurai kaimiņvalsts ir nozīmīgs noieta tirgus, un metālapstrādes un kokapstrādes uzņēmumi, kas savukārt importē izejvielas no Krievijas.

Gan tiešas sankcijas, gan arī attiecību pasliktināšanās ar Krieviju var ierobežot mūsu tirdzniecības un izaugsmes iespējas nākotnē," klāstīja ekonomiste. Viņa piebilda, ka saites ar Krieviju ir arī investīciju ziņā. Aptuveni 9% no visām ārvalstu tiešajām investīcijām Latvijā ir no Krievijas. No Kipras, kas bieži arī ir patiesībā ar Krieviju saistīti investori, nāk aptuveni 7% no ārvalstu tiešajām investīcijām Latvijā. Atkarībā no sankciju veida darbība varētu būt apgrūtināta arī šiem uzņēmumiem. 

Zorgenfreija uzsvēra, ka ģeopolitiskie saspīlējumi noteikti nav labas ziņas biznesa un investīciju videi Latvijā kā tādai. "Mūsu reģions var tikt uzskatīts par mazāk stabilu būtisku investīciju veikšanai pat tad, ja Krievijas un Ukrainas konflikts tālāk nesaasinās," norādīja ekonomiste.

"Swedbank" prognozē, ka Latvijas ekonomikas izaugsme līdzīgi kā pērnā gada beigās arī šā gada sākumā cīnīsies ar virkni izaicinājumu, taču uz gada vidu jau gaidām straujāku atgūšanos.

Ekonomikā saražotais apjoms 2022. gadā būs par aptuveni 4,1% lielāks  nekā pērn, tomēr neskaidrība un negatīvie riski ap nākamā gada prognozi ir palielinājušies. 

KONTEKSTS:

Latvijas IKP 2020. gadā samazinājās par 3,6% salīdzinājumā ar 2019. gadu. IKP faktiskajās cenās 2020. gadā bija 29,3 miljardi eiro. Savukārt 2019. gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu Latvijas tautsaimniecības izaugsme sabremzējās līdz 2,2%.

Saskaņā ar Latvijas Bankas pērn nogalē pārskatītajām prognozēm Latvijas IKP pieaugums 2021. gadā būs 4,6%, bet šajā gadā – 4,2%.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt