Panorāma

Piemin Krievijas opozicionāra Borisa Ņemcova slepkavības gadadienu

Panorāma

Anestēzijai – 60, intensīvajai terapijai – 50

Latvijas IKP izaugsme pērn – 2,2%

Latvijas IKP izaugsme 2019. gadā sabremzējusies līdz 2,2%

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) 2019. gadā salīdzināmajās cenās pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātajiem datiem pieaudzis par 2,2%, salīdzinot ar 2018. gadu, informēja Centrālajā statistikas pārvaldē (CSP).

Latvijas IKP faktiskajās cenās pērn bija 30,5 miljardi eiro. 

2019. gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 3. ceturksni, IKP salīdzināmajās cenās pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem palielinājās par 0,1%. Savukārt 2019. gada ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada attiecīgo periodu, Latvijas IKP, pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem, pieaudzis par 1%.

Viedokļi: Kā vērtē IKP izaugsmi 2019. gadā?

  • Mārtiņš Āboliņš, bankas "Citadele" ekonomists:

Pērnā pēdējā ceturksnī salīdzinājumā ar 2018. gada 4. ceturksni Latvijas IKP audzis vien par 1%, savukārt gadā kopumā Latvijas ekonomika augusi tikai par 2,2%. Tikmēr Lietuvā, kā arī Igaunijā izaugsme pērn saglabājās 4% līmenī un tas norāda, ka Latvijas vājais ekonomiskais sniegums lielā mērā ir saistīts ar iekšējiem faktoriem, piemēram, tranzīta kravu samazinājumu, problēmām banku nozarē, izmaiņām Igaunijas akcīzes likmēs, strauju koksnes cenu kritumu, kā arī ierobežojošu fiskālo politiku.

Gada sākumā izteiktās ekonomikas izaugsmes prognozes ir novecojušas ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē kopumā. Piemēram, ja vēl februāra vidū “Covid-19” vīrusa negatīvā ietekme uz globālo ekonomikas izaugsmi tika lēsta ap 0,2 procentpunktiem, šobrīd jau ir pamatotas bažas par pasaules ekonomikas nokļūšanu recesijā un vīrusa radītās ekonomiskās izmaksas aug ar katru dienu. Finanšu tirgi šobrīd signalizē par strauji augošu recesijas varbūtību ASV un Eiropā, kā arī citviet, tādēļ pasaules un, domājams, arī Latvijas ekonomikā šogad gaidāms sliktākais gads kopš 2009. gada.

Bez vīrusa negatīvas ietekmes Latvijas ekonomikas izaugsme šogad, visticamāk, būtu bijusi zem 2%. Šobrīd ir ļoti grūti prognozēt vīrusa ietekmi uz ekonomiku, taču šī brīža aplēses liecina, ka tā varētu būt robežās no 0,5% līdz 1,5% no IKP, lai arī situācija ir ļoti mainīga un iespējami arī negatīvāki scenāriji. Tas nozīmē, ka Latvijas IKP izaugsme šogad nepārsniegs 1,5% un nevaram izslēgt arī IKP kritumu.

  • Līva Zorgenfreija, "Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā:

Latvijas ekonomika pagājušajā gadā augusi par 2,2%, kas ir krietni lēnāk, nekā mēs to vēlētos. Izaugsme bremzējusies, lēnāk augot investīcijām, ārējai tirdzniecībai un arī patēriņam. Nozaru griezumā stāsti ir dažādi, ar apjomu kritumiem tādās nozarēs kā transports, finanšu pakalpojumi un enerģētika, bet tīri veiksmīgu attīstību atsevišķās pakalpojumu nozarēs un arī lauksaimniecībā. Šī gada sākums gan neliek cerēt uz drīzu izaugsmes atjaunošanos, jo ar jauno koronavīrusu saistītie riski ārkārtīgi palielina neskaidrību par nākotni, savukārt neskaidrība nav izaugsmes sabiedrotais.

Ietekme no “Covid-19” izplatības ir daudzšķautņaina, un ir ļoti maz skaidrības par to, kā tas galu galā ietekmēs pasaules un Latvijas ekonomiku. Turklāt ekonomiku ietekmē arī  sabiedrības reakcija uz ziņām par vīrusu. Pat cilvēki ne-tieši-skartajos reģionos atceļ ceļojumus, izvairās no iepirkšanās centriem, varbūt pat neiet uz darbu, baidoties no jaunās infekciju slimības, un arī tas bremzē izaugsmi.  Ietekme būs atkarīga no tā, cik tālu vīruss izplatīsies, un cik ilgs laiks paies, līdz situācija normalizēsies. Jāņem vērā arī tas, ka liela nozīme būs valstu atbildes reakcijām. Ķīnas valdība un centrālā banka jau veic ekonomiku stimulējošus pasākumus, un visdrīzāk citas pasaules valstis sekos šim piemēram, lai pārtrauktu negatīvo notikumu spirāli.

  • Pēteris Strautiņš, bankas "Luminor" ekonomists:

Latvijas ekonomikas izaugsmi 2019. gadā krasi samazināja vēsturiski izveidojusies eksporta specializācija apvienojumā ar nelabvēlīgiem pavērsieniem ārējos tirgos. Pēckrīzes periodā ekonomikas izaugsmi virzīja galvenokārt augstas pievienotās vērtības pakalpojumu, metālapstrādes un mašīnbūves, arī tehniski modernu kokapstrādes un arī citu ražošanas uzņēmumu attīstība. Taču eksporta struktūrā joprojām pārāk liela daļa bija izejvielu tranzītam, reputācijas risku radošiem finanšu pakalpojumiem, arī koksnes standartproduktu ražošanai. Liktenis bija lēmis, ka sliktie scenāriji šajās nozarēs piepildījās vienlaicīgi. Pārējās Baltijas valstis no minēto preču un pakalpojumu eksporta ir mazāk atkarīgas, turklāt tām straujās izaugsmes laikā izdevās "iešūpot" mājokļu tirgu un kreditēšanas ciklu. Šo iekšējā tirgus nozaru atbalsts izaugsmei pērn būtu ļoti noderējis.

Šobrīd ar prognozēšanu tiešām labāk nenodarboties. “Covid-19” ietekme uz ekonomiku būs liela arī tad, ja izrādīsies, ka bažas ir bijušas pārspīlētas, piemēram, ļoti ātri tiek atrasts efektīvs imunizēšanas vai ārstēšanas līdzeklis. Vai arī — vīrusa izplatīšanos izdosies noslāpēt, kā tas izdevies Ķīnai, ja var ticēt šīs valsts datiem. Ir arī iespējams, ka vēl ilgi šis gads būs atskaites punkts vēsturē, daudz runās par laiku pirms un pēc epidēmijas. Dzīvojam ļoti interesantos laikos. Tas ne vienmēr ir patīkami un droši.

 

CSP norādīja, ka lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā 2019. gadā bija pieaugums par 12,8%, ko galvenokārt ietekmēja produkcijas apjomu pieaugums augkopībā un lopkopībā – par 23,8%, mežsaimniecībā un mežizstrādē – par 5,9%, bet samazinājums vērojams zivsaimniecības nozarē.

 

2019. gadā augkopības nozares attīstībai bija ļoti labvēlīgi laika apstākļi, kas veicināja Latvijas vēsturē lielākās graudu kopražas – 3,2 miljonu tonnu apmērā – iegūšanu, un nodrošināja augkopības produkcijas pieaugumu pret iepriekšējo gadu par 46,4%. Savukārt lopkopības produkcijas apjoms samazinājās par 1,1%. Tikmēr lopkopības produkcijas cenas gada laikā pieaugušas par 3,9%.

Apstrādes rūpniecība pieaugusi par 2,1%. Pieaugums bija vērojams desmit nozarēs no 22. Pēc īpatsvara lielākajā apstrādes rūpniecības nozarē – koksnes un koka izstrādājumu ražošanā – produkcijas izlaide saglabājās iepriekšējā gada līmenī. Pieaugums vērojams gatavo metālizstrādājumu ražošanā (par 13,6%), datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā (9,3%), elektrisko iekārtu ražošanā 16%), poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā (7,5%). Savukārt samazinājums vērojams pārtikas produktu ražošanā – par 0,8%, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā – par 2,1%, mēbeļu ražošanā – par 2,8%.

Elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā ražošanas apjoms samazinājās par 4,4%, tajā skaitā elektroenerģijas ražošanā un padevē bija kritums par 3,2% un tvaika piegādē un gaisa kondicionēšanā samazinājums – par 10,3%.

Būvniecības produkcijas apjoms palielinājās par 2,9%. Ēku būvniecības apjoms gada laikā pieauga par 7,8%, inženierbūvniecības apjoms pieaudzis par 1%, savukārt specializētie būvdarbi veikti par 0,2% vairāk.

Mazumtirdzniecība 2019. gada laikā palielinājās par 2,4%, tajā skaitā pārtikas preču mazumtirdzniecība palielinājusies par 1,1% , bet nepārtikas preču tirdzniecība pieaugusi par 4,2%.

Automobiļu un motociklu vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība un remonts palielinājās par 6,2%, bet vairumtirdzniecība – par 5,3%.

Transporta un uzglabāšanas nozarē bija vērojams samazinājums par 4% ko ietekmēja kritums kravu pārvadājumos par 6%, uzglabāšanas un transporta palīgdarbībās – par 7,5%, pasažieru pārvadājumu palielināšanās – par 7,7%, pasta un kurjeru darbībās palielinājums – par 17,8%.

Izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi palielinājušies par 8%, tajā skaitā izmitināšanā – par 1,2%, ēdināšanā – par 11,2%.

Informācijas un komunikāciju nozaru pakalpojumu apjomi pieauguši par 2%, tai skaitā datorprogrammēšanā un konsultēšanā – par 9,1%. Savukārt apjomu samazinājums vērojams informācijas pakalpojumu sniegšanā – par 0,3% un telekomunikāciju pakalpojumos – par 5,8%.

2019. gadā finanšu un apdrošināšanas nozarē bija kritums par 8,8%, ko noteica 10,9% samazinājums finanšu pakalpojumu darbībās un 17,8% sarukums finanšu pakalpojumu un apdrošināšanas darbības papildinošo darbību nozarē.

Apdrošināšanas, pārapdrošināšanas un pensiju uzkrāšanas nozares pieaugumu 4,6% apmērā nodrošināja atlīdzību prasību un cenu samazinājums.

Profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozaru apjomu palielināšanos par 7,5% sekmēja pieaugums visās nozarēs. Ievērojamākie pieaugumi lielākajās nozarēs bija centrālo biroju darbībās, konsultēšanā komercdarbībā un vadībzinībās – par 17,4 %, reklāmas un tirgus izpētes pakalpojumos – par 8,7%, citu profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu sniegšanā – par 8%, juridisko un grāmatvedības pakalpojumu sniegšanā – par 6,1%, arhitektūras un inženiertehniskajos pakalpojumos, tehniskajā pārbaudē un analīzē – par 4,3%.

Administratīvo un apkalpojošo dienestu darbību nozares 2019. gadā palielinājušās par 6,5%, ko veicināja ievērojamais pieaugums (par 24,3%) darbaspēka meklēšanas un nodrošināšanas ar personālu nozarē un pieaugums par 6,6% būvniecības un ainavu arhitektu pakalpojumu sniegšanā. Savukārt apsardzes un izmeklēšanas pakalpojumos vērojams samazinājums par 3,9%.

Pieaugums par 5,8% vērojams mākslas, izklaides un atpūtas nozarē, ko visbūtiskāk ietekmēja 7,9% palielinājums azartspēļu un derību nozarē.

Produktu nodokļu – pievienotās vērtības nodoklis, akcīzes un muitas nodokļi –  apjoms 2019. gadā pieaudzis par 0,2%. 

2019. gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu mājsaimniecību kopējie izdevumi palielinājušies par 4,9%. Par 9,6% palielinājušies mājsaimniecību izdevumi transportam (sabiedriskais transports, transporta līdzekļu iegāde un ekspluatācija) un par 6,9% vairāk mājsaimniecības tērējušas atpūtas un kultūras pasākumiem.

Mājsaimniecību izdevumi pārtikas produktiem palielinājušies par 0,9%, bet izdevumi par mājokli pieauguši 2% apmērā. Šīs ir galvenās mājsaimniecību patēriņa grupas un veido 57,8% no kopējiem mājsaimniecību izdevumiem.

Valdības galapatēriņa izdevumi palielinājušies par 2,6%.

Ieguldījumi bruto pamatkapitāla veidošanā auguši par 3,1%, tai skaitā mājokļos, citās ēkās un būvēs – par 2,8% un mašīnās un iekārtās, tai skaitā transporta līdzekļos – par 2%. Ieguldījumi intelektuālā īpašuma produktos (pētniecība, datoru programmatūra, datubāzes, autortiesības u.c.) pieauguši par 11,6%.

Preču un pakalpojumu eksporta apjomi palielinājušies par 2%, tai skaitā preču eksporta – par 0,4% bet pakalpojumu eksporta – par 5,7%. Galvenās eksporta preces bija koks un koka izstrādājumi (izņemot mēbeles) un elektriskās iekārtas un to detaļas. 2019. gadā palielinājies transporta pakalpojumu, citas saimnieciskās darbības pakalpojumu (pētniecības un attīstības pakalpojumi, profesionālie un vadībzinību pakalpojumi, tehniskie, ar tirdzniecību saistītie un citi saimnieciskās darbības pakalpojumi), datorpakalpojumu un informācijas pakalpojumu eksports. Kritums vērojams ar tūrismu saistīto pakalpojumu un finanšu starpniecības pakalpojumu eksportā.

Preču un pakalpojumu imports pieaudzis par 2,3%, tai skaitā par 2,2% – preču imports un par 2,7% – pakalpojumu imports. Galvenokārt tiek importētas mašīnas, mehānismi un elektriskās ierīces un transporta līdzekļi un farmaceitiskie produkti. Palielinājies transporta, informācijas un datorpakalpojumu un citas saimnieciskās darbības pakalpojumu imports. Samazinājies ar tūrismu saistīto pakalpojumu, telesakaru un finanšu pakalpojumu importa apjoms.

2019. gadā kopējais darbinieku atalgojums palielinājās par 8,6%, tai skaitā kopējā darba alga – par 8,3% un darba devēju sociālās iemaksas – par 9,9%.

Visstraujāk kopējais darbinieku atalgojums palielinājās būvniecībā – par 13,5% un informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē – par 9,8%.

KONTEKSTS:

Salīdzinājumam 2018. gadā Latvijas IKP salīdzināmajās cenās pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātajiem datiem palielinājās par 4,8%, salīdzinot ar 2017. gadu, sasniedzot straujāko pieaugumu pēdējo septiņu gadu laikā. Latvijas IKP faktiskajās cenās 2018. gadā bija 29,5 miljardi eiro. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti