Latvijas IKP pieaugums pērn straujākais pēdējo 7 gadu laikā

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) salīdzināmajās cenās pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātajiem datiem pērn palielinājās par 4,8%, salīdzinot ar 2017. gadu, sasniedzot straujāko pieaugumu pēdējo septiņu gadu laikā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati.

Latvijas IKP faktiskajās cenās pērn bija 29,5 miljardi eiro.

2018. gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 3. ceturksni, IKP salīdzināmajās cenās pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem palielinājās 1,2%.

Ražošanas aspekts

Lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā 2018. gadā pieaugums par 3%. Lauksaimniecības nozarē ievērojams kritums par 12%, tajā skaitā augkopības nozares samazinājums novērtēts 21% apmērā. Graudu kopraža bija par 24% mazāka nekā iepriekšējā gadā, un tas ir zemākais graudu kopievākums un vidējā graudaugu ražība no viena hektāra pēdējo gadu laikā. Lopkopības nozares attīstība saglabājās tuvu iepriekšējā gada līmenim (samazinājums par 0,3%). Mežsaimniecības un mežizstrādes nozare iepriekšējā gada laikā pieaugusi par 21%. Zivsaimniecības nozares pievienotā vērtība palielinājās par 5%.

Apstrādes rūpniecība pieaugusi par 3%. Palielinājās ražošanas apjoms trijās no lielākajām apstrādes rūpniecības nozarēm, katrā par 5%. Tās bija koksnes un koka izstrādājumu ražošana, gatavo metālizstrādājumu ražošana, kā arī datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana. Pieaugumi vērojami arī citās nozarēs: elektrisko iekārtu ražošanā – par 24%, gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošanā – par 10%, ķīmisko vielu, ķīmisko produktu ražošanā – par 9%. Pārtikas produktu ražošana samazinājusies par 3%.

Pārējā rūpniecība samazinājās par 1%. To noteica samazinājums elektroenerģijas ražošanā un padevē, kā arī tvaika piegādē un gaisa kondicionēšanā par 6%, ko nespēja kompensēt pieaugums ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē par 4%.

Būvniecības produkcijas apjoms palielinājās par 22%. Ēku būvniecības apjoms gada laikā pieauga par 26%, inženierbūvniecības apjoms pieaudzis par 12%, savukārt specializētie būvdarbi veikti par 28% vairāk.

Pēdējo divu gadu straujais būvniecības pieaugums sekmēja nekustamo īpašumu tirgus attīstību, radot lielāko augumu pēdējo piecu gadu laikā.

Mazumtirdzniecība palielinājās par 4%, tajā skaitā pārtikas preču mazumtirdzniecība palielinājusies par 4%, bet nepārtikas preču tirdzniecība pieaugusi par 3%. Automobiļu un motociklu vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība un remonts palielinājās par 6%.

Transporta un uzglabāšanas nozares pieaugumu par 5% veicināja pasažieru pārvadājumu palielināšanās par 15%. Uzglabāšanas un transporta palīgdarbībās pieaugums par 2%, pasta un kurjeru darbībās palielinājums par 18%. Kravu pārvadājumu palielināšanās par 5%.

Izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi kāpuši par 5%, tajā skaitā izmitināšanā – par 11%, ēdināšanā – par 3%.

Informācijas un komunikācijas pakalpojumu pievienotā vērtība faktiskajās cenās jau trešo gadu pēc kārtas pārsniedz vienu miljardu eiro, bet salīdzināmajās cenās tas noticis pirmo reizi.

Informācijas un komunikāciju pakalpojumi pieauguši par 13%, tajā skaitā datorprogrammēšana un konsultēšana – par 15%, informācijas pakalpojumi – par 18 %, bet telekomunikāciju pakalpojumi  – par 12%.

2018.gadā finanšu un apdrošināšanas nozarē samazinājums par 7%, ko noteica komisijas naudas ienākumu samazinājums visās apakšnozarēs, īpaši ieguldījumu pārvaldes sabiedrībās un  kredītiestādēs. Vienlaikus turpinājās pakalpojumu apjoma pieaugums apdrošināšanas un pensiju uzkrāšanas nozarē, galvenokārt pateicoties nedzīvības apdrošināšanas un privāto pensiju fondu sniegumam. Turpinājās cenu pieaugums nozares sniegtajiem pakalpojumiem.

Profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozares palielinājušās par 1%, no tā arhitektūras un inženiertehniskie pakalpojumi, tehniskā analīze un pārbaude – par 19%, citi profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi  – par 4%, savukārt samazinājums vērojams juridisko un grāmatvedības pakalpojumu sniegšanā – par 4%.

Administratīvo un apkalpojošo dienestu darbību nozares 2018. gadā palielinājušās par 8%, ko veicināja 23% pieaugums iznomāšanas un ekspluatācijas līzinga un darbaspēka meklēšanas un nodrošināšanas ar personālu nozarēs. Ievērojams samazinājums bija apsardzes pakalpojumu un izmeklēšanas nozarē.

Produktu nodokļu (pievienotās vērtības nodoklis, akcīzes un muitas nodokļi) apjoms 2018. gadā pieaudzis par 8%.

IKP izmaiņas pa darbības veidiem 2018. gada 4. ceturksnī un 2018. gadā

Izlietojuma aspekts

2018. gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu mājsaimniecību kopējie izdevumi palielinājušies par 5%. Par 4% palielinājušies mājsaimniecību izdevumi transportam (sabiedriskais transports, transporta līdzekļu iegāde un ekspluatācija) un par 12% vairāk mājsaimniecības tērējušas atpūtas un kultūras pasākumiem.

Mājsaimniecību izdevumi pārtikas produktiem palielinājušies par 6%, bet izdevumi par mājokli pieauguši 2% apmērā. Šīs ir galvenās mājsaimniecību patēriņa grupas un veido 61% no kopējiem mājsaimniecību izdevumiem.

Valdības galapatēriņa izdevumi palielinājušies par 4 %.

Ieguldījumi bruto pamatkapitāla veidošanā auguši par 16%, tai skaitā mājokļos, citās ēkās un būvēs – par 23% un mašīnās un iekārtās, tai skaitā transporta līdzekļos – par 11%. Ieguldījumi intelektuālā īpašuma produktos (pētniecība, datoru programmatūra, datubāzes, autortiesības u.c.) pieauguši par 5%.

Preču un pakalpojumu eksporta apjomi palielinājušies par 1%, tai skaitā preču eksporta – par 2 % bet pakalpojumu eksporta – par 1%. Galvenās eksporta preces bija koks un koka izstrādājumi (izņemot mēbeles) un elektroierīces un elektroiekārtas un to detaļas. 2018. gadā palielinājies ar tūrismu saistīto pakalpojumu apjoms, kā arī telesakaru, informācijas un datorpakalpojumu apjoms. Transporta pakalpojumu eksports saglabājies iepriekšējā gada līmeni, bet kritums novērots finanšu un būvniecības pakalpojumu eksportā.

Pēc iepriekšējo divu gadu pozitīvajiem rādītājiem 2018. gadā eksporta un importa saldo ir ar negatīvu zīmi.

Savukārt preču un pakalpojumu imports pieaudzis par 5%, tai skaitā par 4% – preču imports un par 7% – pakalpojumu imports. Galvenokārt tiek importēti mehānismi, mehāniskās ierīces un elektroierīces un elektroiekārtas un to detaļas. Palielinājies transporta un telesakaru, informācijas un datorpakalpojumu imports. Iepriekšējā gada līmenī saglabājies ar tūrismu saistīto pakalpojumu importa apjoms, bet samazinājies finanšu pakalpojumu imports.

Ienākumu aspekts

2018. gadā kopējais darbinieku atalgojums palielinājās par 11%, tai skaitā kopējā darba alga – par 10% un darba devēju sociālās iemaksas – par 15%.

Visstraujāk kopējais darbinieku atalgojums palielinājās informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē – par 20% un būvniecībā – par 18%. 

Kopējais darba algas fonds un tā izmaiņas

Eksperti: IKP izaugsme būs mazāka

Eksperti prognozē, ka šogad ekonomika Latvijā turpinās attīstīties, taču lēnākā tempā.

"Mēs redzam, ka arī nodarbinātība aug. Mēs redzam, ka algas aug. Līdz ar to izaugsme ir ļoti plaša un no tās izaugsmes ir ieguvuši ļoti daudzi sabiedrības slāņi. Galvenie riski viennozīmīgi ir pasaulē. Tā izaugsme pasaules ekonomikā ir bijusi diezgan gara. (..) Redzēsim, ka arī pasaules ekonomika sāks augt lēnāk, un,

ņemot vērā, ka mēs esam maza, uz eksportu vērsta ekonomika, tad tas arī piebremzēs mūsu izaugsmi," vērtēja Latvijas Bankas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks.

Viņš piebilda, ka galvenais risks ekonomikai ir valsts spēja izpildīt Eiropas Padomes naudas atmazgāšanas novēršanas ekspertu komitejas "Moneyval" rekomendācijas. Pretējā gadījumā ekonomika saruks un vairāk nāksies maksāt, piemēram, par bankās paņemtajiem kredītiem.

IKP izmaiņas Baltijas valstīs
(salīdzināmajās cenās sezonāli un kalendāri neizlīdzināts, procentos pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu)

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti