Latvijas IKP 3. ceturksnī – par 7,1% lielāks nekā iepriekšējos trīs mēnešos

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) faktiskajās cenās šā gada 3. ceturksnī bija 7,8 miljardi eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, IKP pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem palielinājās par 7,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati. 

Latvijas IKP 2020. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 3. ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem ir samazinājies par 2,6%.

Deviņu mēnešu laikā IKP ir samazinājies par 4,3%.

Ražošanas aspekts

2020. gada 3. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu viena no veiksmīgākajām nozarēm bija lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība – pieaugums par 6,3%. Lauksaimniecībā produkcijas pieaugums novērtēts 5,5% apmērā – labvēlīgo klimatisko apstākļu ietekmē augkopībā kāpums par 7,9%, bet lopkopībā kritums par 0,9%. Mežsaimniecībā savukārt pieaugums par 5,9%, bet zivsaimniecībā – par 2,1%.

Apstrādes rūpniecības pievienotā vērtība palielinājusies par 0,1% – pieaugums bija vērojams 11 no 22 apstrādes rūpniecības nozarēm.

Būtiskākie pieaugumi vērojami datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas nozarē (par 16,1%) un koksnes un koka izstrādājumu ražošanā (par 8,2%). Pārtikas produktu ražošana palielinājās par 0,2%. Savukārt ražošanas apjomu kritums vērojams nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā – par 4%, gatavo metālizstrādājumu ražošanā – par 4,8%.

 

Pārējās rūpniecības samazinājumu par 5,8% noteica kritums elektroenerģijas ražošanā un padevē (par 14,7%) un būtisks samazinājums dabasgāzes padevē, ko nespēja kompensēt pieaugums par 11,8% ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē.

Lai gan pieaugums vērojams divās no trijām nozarēm, būvniecības produkcijas samazinājumu par 0,3% negatīvi ietekmēja pārceltā vai atliktā nelielu projektu realizācija, kas vairākiem uzņēmumiem radīja pieprasījuma kritumu. Ēku būvniecība pieauga par 1,9% (realizēti gan dzīvojamo ēku, gan sabiedrisko objektu projekti), bet specializētie būvdarbi veikti par 7,8% vairāk (elektroinstalācijas ierīkošanā, cauruļvadu uzstādīšanā un citās līdzīgās darbībās – par 5,5%, citos specializētajos būvdarbos – par 20,5%, būvdarbu pabeigšana – par 9,2%). Samazinājums ceļu un dzelzceļu būvniecībā (par 3,5%) un pilsētsaimniecības infrastruktūras objektu būvniecībā (par 13,4%) ietekmēja inženierbūvniecības pievienotās vērtības kritumu par 8,1%.

Viedokļi par IKP

  • Pēteris Strautiņš, "Luminor" bankas ekonomists:

"3. ceturksnī Latvijas ekonomika salīdzinājumā ar šo periodu pirms gada pieauga par 7,1% – vēl straujāk nekā sākotnējā novērtējumā. Tas ir visu laiku lielākais pieaugums ceturkšņa griezumā, kas savukārt seko visu laiku krasākajam kritumam 2. ceturksnī.  Tas, ka Latvijā ekonomikas sniegums šogad ir labāks nekā Eiropā, ir preču nozaru nopelns.

Gada griezumā izmaiņas joprojām ir ar mīnusa zīmi (-2.6%). Tādas tās būs līdz nākamā gada 2. ceturksnim, kad gada pieauguma temps līdzināsies "trekno gadu" varoņdarbiem, tas būs ļoti iespaidīgs skaitlis arī 2021. gada 4. ceturksnī un 2022. gada 1. pusē.

Ekonomikas lejupslīde šogad kopumā būs mazāka, nekā domājām septembrī (-4.8%). Šobrīd var spriest, ka IKP šogad samazināsies apmēram par 4%. Ir iespējams arī labāks rezultāts, taču nevar izslēgt, ka vēl tiks lemts par kādiem visai radikāliem epidēmijas apkarošanas pasākumiem, kas krasi samazinās saimniecisko aktivitāti decembrī.

Savukārt pieaugums nākamgad varētu būt ap 4%. Brīdī starp pandēmijas otrā viļņa līkņu straujo kāpumu un ziņām par vakcīnu attīstītāju panākumiem prognoze uz brīdi pietuvojās 3%, bet tagad atkal kāpj augšup."

Neziņā par Covid-19 krīzes atstāto ietekmi uz ekonomiku privātpersonas un uzņēmēji turpina būt piesardzīgi, uzņemoties jaunas finansiālās saistības – automobiļu un motociklu vairumtirdzniecības, mazumtirdzniecības un remonta apjomi samazinājušies par 7,5%.

 

Mazumtirdzniecība salīdzinājumā ar iepriekšējā gada 3. ceturksni pieauga par 4,3%, tajā skaitā pārtikas preču mazumtirdzniecība palielinājusies par 3,8%, bet nepārtikas preču mazumtirdzniecība pieauga par 4,6% (tajā skaitā degvielas mazumtirdzniecība degvielas uzpildes stacijās – par 10,3%). Vairumtirdzniecībā (pieaugums par 1,7%) salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu straujākā izaugsme informācijas un komunikācijas tehnoloģiju iekārtu vairumtirdzniecībā (par 37,8%) un mājsaimniecības preču vairumtirdzniecībā (par 10,4%).

Transporta un uzglabāšanas nozaru pievienotās vērtības lejupslīdi par 14,7% ietekmēja sniegto pakalpojumu kritums pasažieru pārvadājumos – par 57,6%,

uzglabāšanas un transporta palīgdarbībās – par 4,7%, pasta un kurjeru darbībās – par 1,1% un kravu pārvadājumos – par 0,8%.

Lai gan pārskata periodā Covid-19 pandēmijas mazināšanai veiktie ierobežojumi tika atviegloti, tie būtiski turpināja ietekmēt izmitināšanas un ēdināšanas nozaru sniegto pakalpojumu apjomu – samazinājums par 28,6%, tajā skaitā izmitināšanā – par 44,5%, ēdināšanas pakalpojumu sniegšanā – par 22,6%.

Informācijas un komunikācijas pakalpojumu pievienotā vērtība samazinājās par 4,7%. Samazinājums skāra visas apakšnozares, tajā skaitā datorprogrammēšanu un konsultēšanu – par 0,9%, telekomunikāciju pakalpojumu sniegšanu – par 4,6%, bet informācijas pakalpojumu nozarē vērojams kritums par 12,5%.

Samazinājumu par 13,3% finanšu un apdrošināšanas nozarē veicināja kritums finanšu pakalpojumu nozarē (par 25,7%). Savukārt apdrošināšanas darbību un pensiju uzkrāšanas nozarē un finanšu pakalpojumus un apdrošināšanas darbības papildinošajās darbībās bija pieaugums (attiecīgi par 34,7% un 11,4%). Finanšu pakalpojumu nozares lejupslīdi ietekmēja kredītiestāžu komisijas naudas ieņēmumu (no maksājumu karšu apkalpošanas, no norēķiniem un maksājumiem un no kontu apkalpošanas) samazinājums un finanšu instrumentu tirdzniecības darījumu zaudējumu veidošanās.

Apdrošināšanas darbību un pensiju uzkrāšanas nozares izaugsmi veicināja dzīvības apdrošināšana un privāto pensiju plānu darbības rezultāti.

Viedokļi par IKP

  • Līva Zorgenfreija, "Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā:

3. ceturksnī reģistrēts IKP rekordkāpums 7,1% apmērā pret iepriekšējo ceturksni. Tas seko absolūtā izteiksmē tieši tādam pašam rekordkritumam pavasara vilnī gada otrajā ceturksnī. Tas gan nenozīmē, ka izdevies atgūt visu zaudēto – joprojām esam vēl 2,6% zem pagājušā gada līmeņa un aptuveni tikpat atpaliekam no pirmskrīzes līmeņa. IKP rādītāji uzlaboti salīdzinājumā ar ātro novērtējumu pirms mēneša, diemžēl, domājot par nākotni, visdrīzāk vēl kļūs sliktāk, pirms situācija uzlabosies.

Būtiskāko viļņošanos piedzīvojis patēriņš. Pēc straujā kritiena par piekto daļu otrajā ceturksnī tas ļoti spēji atkopies, tomēr šobrīd joprojām ir vairāk nekā 7% zem pagājušā gada līmeņa. (..)

Eksporta stāstā uzlabojums ir tikai preču eksporta pusē, ko 3. ceturksnī balstīja šī gada ļoti labās ražas, kā arī mehānismu un elektroiekārtu eksporta kāpums. Savukārt pakalpojumos nekāda būtiska uzlabojuma pašlaik nav, un visdrīzāk līdz uzvarai pār vīrusu diez vai būs. (..)

Neskatoties uz augsto neskaidrību, un pretēji "klasiskas" krīzes tendencēm, investīcijas šūpojušās mazāk nekā lielie milži – patēriņš un eksports. Investīcijas trešajā ceturksnī bija vien par 0,8% zem iepriekšējā gada līmeņa. Jāatzīst gan, ka 2019. gads neizcēlās ar strauju investīciju kāpumu – līdz ar to latiņa nav augstu pacelta. Būvniecība, līdzīgi kā investīcijas kopumā, ir tuvu pie pagājušā gada līmeņa. Neskatoties uz otrā viļņa klātbūtni, novembra rādītāji liecina par stabilu situāciju būvniecībā – noskaņojums joprojām ir tuvu ilgtermiņa vidējam līmenim.

Cīņa ar vīrusu un tajā ieguldītie līdzekļi vērojami veselības sektora sniegumā. Strādājot uz izsīkuma robežas, sektora pievienotā vērtība ir augusi par 5,1%. Tas ir otrs straujākais pieaugums nozaru griezumā. (..)

"Swedbank" prognozes šim gadam iezīmē 5% kritumu, taču otrajā vilnī vīruss ekonomiku pagaidām vēl iespaidojis mazāk nekā pavasara laikā. Līdz ar to šis gads varētu noslēgties ar mazāku ekonomikas sarukumu, nekā prognozēts. Vīrusa klātbūtne noteiks, ka “ieskriešanās” būs lēnāka, nekā iepriekš prognozēts. 2021. gada izaugsme varētu būt 3,1% apmērā, bet 2022. gadā redzēsim vēl straujākus tempus (4,1%).

Profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozaru apjomu samazināšanos par 2,6% ietekmēja par 9,7% mazāk sniegto pakalpojumu centrālo biroju darbībās, konsultēšanā komercdarbībā un vadībzinībās, par 10,6% – arhitektūras un inženiertehnisko pakalpojumu jomā, tehniskajā pārbaudē un analīzē. Savukārt veiksmīga bija darbība reklāmas un tirgus izpētes pakalpojumu nozarē – pieaugums par 11,7%.

 

Administratīvo un apkalpojošo dienestu darbību nozarē samazinājums par 7,1%. Nozares kritumu ietekmēja ievērojamais samazinājums par 62,4% ceļojumu biroju, tūrisma operatoru rezervēšanas pakalpojumu nozarē, kā arī darbaspēka meklēšanā un nodrošināšanā ar personālu – par 9,8% un apsardzes un izmeklēšanas pakalpojumos – par 12,9%. Atsevišķās darbību jomās sniegto pakalpojumu apjoms palielinājās – iznomāšanas un ekspluatācijas līzinga pakalpojumu veikšana pieauga par 3,6%, bet ēku uzturēšanas un ainavu arhitektu pakalpojumi – par 2,8%.

Sakarā ar noteiktajiem ierobežojumiem viena no vissmagāk Covid-19 pandēmijas skartajām pakalpojumu nozarēm bija māksla, izklaide un atpūta, kur samazinājums pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu sasniedza 22,4% (lielākais samazinājums azartspēļu un derību nozarē – par 29,1%).

Produktu nodokļu (pievienotās vērtības nodoklis, akcīzes un muitas nodokļi) apjoms šī gada 3. ceturksnī palielinājās par 0,8%, ko sekmēja pieaugums lielākajās produktu nodokļu grupās – gan pievienotās vērtības nodokļa, gan akcīzes nodokļa ieņēmumos.

Salīdzinot ar IKP ātro novērtējumu, nozaru kopējā pievienotā vērtība pieauga par 0,3 procentpunktiem. 

Izlietojuma aspekts 

2020. gada 3. ceturksnī mājsaimniecību galapatēriņa izdevumi bija par 7,4% mazāki nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā. Lai gan valdības pieņemtie Covid-19 infekcijas izplatību ierobežojošie pasākumi pamazām tika atcelti un mīkstināti, to ietekme joprojām bija jūtama divās no tradicionāli lielākajām mājsaimniecību izdevumu grupām: transportam (sabiedriskais transports, transporta līdzekļu iegāde un ekspluatācija) un atpūtas un kultūras pasākumiem.

Izdevumi transportam samazinājās par 10,7%, bet par pusi mazāk nekā pērn 3. ceturksnī tika tērēts atpūtas un kultūras pasākumiem.

Pandēmijas ietekmē par 31,2% mazāk mājsaimniecības tērējušas arī izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumiem. Valdības ierobežojumu dēļ ēdināšanas pakalpojumu sniegšanā daļa mājsaimniecību vairāk gatavoja maltītes mājās, kas ir veicinājis mājsaimniecību tēriņu palielināšanos pārtikas preču iegādei par 3,4%. Mājsaimniecību izdevumi par mājokli saglabājās tuvu iepriekšējā gada līmenim.

Valdības galapatēriņa izdevumi palielinājušies par 2,5%.

Ieguldījumi bruto pamatkapitāla veidošanā samazinājušies par 0,8%. Ieguldījumi mājokļos, citās ēkās un būvēs samazinājās par 0,8%, ko ietekmēja nelielu būvniecības projektu pieprasījuma kritums. Ieguldījumi mašīnās un iekārtās (tai skaitā transporta līdzekļos) samazinājušies par 2,6%, bet ieguldījumi intelektuālā īpašuma produktos palielinājušies par 4,9%.

Viedokļi par IKP

Bankas “Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš

Intervijā Latvijas Radio atzina – salīdzinājumā ar iepriekš gaidīto, trešā ceturkšņa radītāji ir labāki. Turklāt no vasarā novērotā redzams, ka smagāk cietušās nozares, tiklīdz varēja atsākt darbu, atguvās ļoti strauji.

“Tas dod cerību, ka ilgstoši, paliekoši zaudējumi no šiem satricinājumiem varētu nebūt,” sacīja Āboliņš.

Vienlaikus viņš atzina, ka prognozes par straujāku ekonomikas atkopšanos pašlaik tiek atliktas uz 2022.gadu.

Preču un pakalpojumu eksports samazinājies par 3,7%, tai skaitā preču eksports (76% no kopējā eksporta) palielinājās par 6,8%. Veiksmīgos preču eksporta rezultātus galvenokārt noteica augu valsts produktu un mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu eksporta palielināšanās. Pandēmijas ietekmētais samazinājums transporta un tūrisma pakalpojumos kalpoja kā galvenais dzinulis pakalpojumu eksporta kritumam 26,9% apmērā.

Preču un pakalpojumu imports samazinājies par 2,6%. Preču imports, kas veido 86% no kopējā importa, pieauga par 1,7%, turpretī pakalpojumu imports saruka par 23,1%. Pakalpojumu importa kritumu galvenokārt noteica transporta un tūrisma pakalpojumu importa samazinājums.

Ienākumu aspekts

2020. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 3. ceturksni, faktiskajās cenās kopējais darbinieku atalgojums palielinājās par 2,7%, tai skaitā kopējā darba alga palielinājās par 2,6%, bet darba devēju sociālās iemaksas – par 3,3 %.

Visstraujāk kopējais darbinieku atalgojums palielinājies informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarēs – par 12,9%, lauksaimniecībā, mežsaimniecībā, zvejsaimniecībā kopā – par 4,1%, rūpniecības nozarēs – par 4%, bet pakalpojumu nozarēs – par 3,1%.

Pandēmijas ietekmē būtiski samazinājies tās skarto nozaru apgrozījums, kas savukārt veicināja bruto darbības koprezultāta un jauktā ienākuma kritumu par 11,3%.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt