Latvijas Banka paaugstinājusi IKP pieauguma prognozi šim gadam līdz 5,3%

Latvijas Banka paaugstinājusi iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozi šim gadam no iepriekš lēstajiem 3,3% līdz 5,3%, ceturtdien Latvijas Bankas prognožu prezentācijā sacīja centrālās bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Paaugstina IKP pieauguma prognozi

Vienlaikus Latvijas Banka samazinājusi Latvijas ekonomikas pieauguma prognozi 2022. gadam no jūnijā prognozētajiem 6,5% līdz 5,1%, bet 2023. gadā Latvijas IKP pieaugums lēsts 3,8% apmērā, salīdzinot ar iepriekš prognozētajiem 3,6%.

Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis RutkasteLinda Zalāne

Rutkaste stāstīja, ka pasaules tautsaimniecības atveseļošanos balsta Covid-19 vakcīnu pieejamība un augošais vakcinācijas līmenis. Arī eirozonas tautsaimniecība turpina pārliecinoši atgūties un tuvoties līmenim, kāds bija pirms pandēmijas.

Latvijas tautsaimniecības atveseļošanās ir notikusi agrāk, nekā iepriekš prognozēts, IKP sasniedzot līmeni, kāds bija pirms krīzes, jau šā gada otrajā ceturksnī, uzsvēra Rutkaste. Tomēr aktivitāte nozarēs, kuras pandēmija skāra smagāk un ierobežojumi tiešāk, piemēram, izmitināšanā un ēdināšanā, mākslā un izklaidē, kā arī transportā, vēl būtiski atpaliek no līmeņa, kāds bija pirms krīzes.

Pamatojoties uz straujo izaugsmi, Latvijas Banka koriģē IKP 2021. gada pieauguma prognozi, paaugstinot to līdz 5,3%.

Tomēr saslimstības pieauguma un par cerēto zemāka vakcinācijas līmeņa ietekmē 2021. gada nogalē un 2022. gada sākumā ekonomiskā izaugsme varētu īslaicīgi palēnināties. Tāpēc šogad un nākamgad izaugsmes temps gaidāms līdzīgs, un Latvijas Banka 2022. gada IKP prognozi samazina līdz 5,1%.

Paaugstina inflācijas prognozi līdz 2,8%

Paaugstināta arī gada vidējās inflācijas prognoze 2021. gadam no iepriekš lēstajiem 2% līdz 2,8%, bet nākamajam gadam gada vidējās inflācijas prognoze palielināta no 2,9% līdz 4%.

Latvijas Bankā norādīja, ka tautsaimniecības atveseļošanās pasaulē un pieprasījuma pieaugums, kā arī ar pandēmiju saistītie piedāvājuma puses ierobežojumi atspoguļojas patēriņa cenu inflācijas īslaicīgā kāpumā, kas nomainījis īsu deflācijas periodu.

Inflācijas virsotne tiks sasniegta laikā ap gadumiju, kad patēriņa cenu gada pieaugums īslaicīgi varētu pārsniegt 5%. 

"Inflācijas kāpumu lielā mērā nosaka energoresursu cenu pieaugums pasaules biržās un tā tiešā ietekme uz degvielas, kā arī uz siltumenerģijas, gāzes un elektroenerģijas cenām, par kuru palielināšanu 2021. gada 2. pusgadā tika paziņots vasarā. Lai gan izejvielu cenas strauji aug, patēriņa cenu inflācija palielinās daudz lēnāk nekā izejvielu cenām. Izejvielas ir tikai viens no galaproduktu izmaksu posteņiem, un šeit transmisija uz inflāciju notiek pakāpeniski – ar vairāku mēnešu kavēšanos – un ne vienmēr pilnā mērā," norādīja Rutkaste.

Viņš arī stāstīja, ka darba tirgus atgūšanās notiek strauji – bezdarbs mazinās arī pēc dīkstāvē esošajiem sniegtā valdības atbalsta beigām, un algu pieaugums saglabājas noturīgs. Pakalpojumu cenu dinamika kopumā ir mērena, bet turpmāku palielināšanos noteiks gan atliktā pieprasījuma, gan izmaksu faktori. Pēc Rutkastes teiktā, rūpniecības preču cenu pieaugumu ietekmē globālais konteineru deficīts un līdz ar to pārvadājumu cenas. Kopš gada sākuma būtiski pieaugušas inflācijas gaidas. Ražotāju un patērētāju inflācijas gaidas, lai gan atpaliek no līmeņa pirms globālās finanšu krīzes, ir augstākās vairāku gadu laikā. 

Ņemot vērā iepriekš minēto, inflācijas prognoze ir palielināta – līdz 2,8% 2021. gadam un 4% 2022. gadam. Ekonomiskā izaugsme un noturīgs atalgojuma pieaugums noteiks pamatinflācijas pakāpenisku palielināšanos prognožu periodā, taču, mazinoties globālo izejvielu cenu spiedienam, vērtējums par inflāciju 2023. gadam atgriežas zem 3%. 

KONTEKSTS:

Jau ziņots, ka Latvijas Banka plāno paaugstināt ekonomikas izaugsmes prognozes. Vienlaikus Fiskālās disciplīnas padomes vadītāja Inna Šteinbuka norādīja, ka Igaunija šogad prognozē izaugsmi 10% apmērā no IKP. Padome arī aicinājusi bremzēt valsts parāda kāpināšanu, kas pašlaik sasniedz 50% no IKP. Eksperti norāda, ka parāda apmērs pagaidām nav pārlieku liels slogs valsts budžetam, bet pēc pandēmijas parādu pakāpeniski vajadzētu dzēst. Latvijas Banka arī norādījusi, ka svarīgi investēt nākotnes izaugsmē, kas saistīta ar digitalizāciju un klimata pārmaiņām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt