Eiro fokusā

"Brexit" nav radījis lielas izmaiņas apdrošināšanā; uzņēmējiem ir jaunas prasības

Eiro fokusā

Pieaug pieprasījums pēc valsts atbalsta daudzbērnu ģimenēm mājokļa iegādei

20% no Atveseļošanas plāna līdzekļiem Latvija plāno atvēlēt digitālajai transformācijai

Latvija 20% no ES naudas ekonomikas atveseļošanai plāno tērēt digitālajai transformācijai

Lai veicinātu ekonomikas attīstību pēc Covid-19 pandēmijas, Eiropas valstis saņems līdzekļus no Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma. 20% no finansējuma, ko saņems Latvija, plānots atvēlēt digitālajai transformācijai. Kādiem mērķiem šī nauda tiks tērēta, un kādus digitālos pakalpojumus jau šobrīd varam izmantot?

Uzņēmuma "Tet" Digitālās transformācijas direktors Krists Avots skaidroja, ka digitālā transformācija ir biznesa procesu un pakalpojumu pārcelšana digitālajā vidē. Piemēram, ikdienā jau iepērkamies internetā un taksometru izsaucam caur mobilo lietotni bez dispečera starpniecības. Arī "Tet" kā tehnoloģiju uzņēmums savā darbībā ievieš digitālos risinājumus. Savulaik klientu problēmas risināja dispečeri, bet tagad ar klientu atbalsta inženieri var sazināties mobilajā lietotnē.

"Klients digitālajā kanālā var pieteikt jaunu pakalpojumu vai vērsties tad, ja nepieciešama palīdzība. Šis digitālais risinājums automātiski sadala darba uzdevumus, ņemot vērā inženiera atrašanās vietu, pieejamos laikus un automātiski samenedžē inženieru plānus. Protams, pārceļot kādu pakalpojumu vai procesu uz digitālo pasauli, tas prasa darbiniekiem gan pārzināt digitālos rīkus, gan arī savādāk skatīties uz visu šo ieviešanu. Šādu projektu realizācija sevī parasti ietver vairākas izmaksas – jāiegādājas licence, otra sadaļa ir ieviešana, trešā – investīcijas cilvēkkapitālā, lai arī jūsu darbinieki spēj izmantot visas tās priekšrocības, ko sniedz digitālās tehnoloģijas.

No otras puses – mēs ne tikai pārceļam kaut kādas darbības uz digitāliem rīkiem, bet arī pārdomājam procesus – kā to darīt ātrāk un efektīvāk. Tas bieži vien nes pozitīvus efektus – spējam klientu apkalpot ātrāk.

Tas ir tas, kā mainās sabiedrība mūsdienās, īpaši jaunā paaudze – ļoti svarīgi, lai preces pieejamas maksimāli īsā laikā un pakalpojumu var lietot uzreiz," stāstīja Avots.

Platforma "Diginotārs" tika izveidota jau 2018. gadā, un tajā var saņemt visus tos pašus notāra pakalpojumus, ko klātienē. Lietotājam gan jālieto e-paraksts. Latvijā darbojas jau četri e-parakstu veidi un arī "Smart ID" ir kvalificēts elektroniskais paraksts, stāstīja Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs Jānis Skrastiņš.

"Primāri radās doma par tautiešiem ārzemēs – lai būtu vienkāršāk sasniegt Latvijas valstspiederīgos, kas dzīvo ārvalstīs. Bet projekta tapšanas laikā, attīstoties digitālajām tehnoloģijām, radās pamats, ka šos attālinātos pakalpojumus var sniegt arī tiem, kas atrodas Latvijā – savā lauku mājā vai viensētā, notāru pakalpojumus var sasniegt attālināti.

Var, piemēram, nopirkt nekustamo īpašumu, izdot pilnvaru, iesniegt mantošanas iesniegumu, nokārtot mantošanas lietu. Tātad var izmantot jebkādus notariālos pakalpojumus attālinātajā vai "online" režīmā.

Latvijā ir Eiropas līmenī ļoti attīstīts e-pakalpojumu piedāvājums un domāju, ka tā ir digitālā nākotne arī juridiskajiem pakalpojumiem," uzskata Skrastiņš.

Ekonomikas ministrija (EM) šobrīd izstrādā digitālās transformācijas pamatnostādnes līdz 2027. gadam. Ministrijas digitalizācijas komandas vadītājs Edgars Ozoliņš-Ozols stāstīja, ka ar grantiem palīdzēs uzņēmumiem izveidot platformas tirdzniecībai tiešsaistē.

"Granti paredzētu noteikta atbalsta summu, uz ko var pieteikties un atbalsta intenstitāti. Granti ir ar uzņēmuma līdzfinansēšanu konkrētam nozares uzņēmumam atkarībā no darbības sfēras un vajadzības. To būtu iespējams noteikt, veicot digitālā brieduma pašnovērtējumu jeb digitālā brieduma testu. Šis tests tad arī iezīmētu uzņēmuma šaurās vietas, kas tam būtu jāpilnveido un jāuzlabo.

Sfēras, kur šis atbalsts būtu pieejams, ir prasmes, jaunu digitālo produktu un pakalpojumu radīšana, digitālā inovāciju centru radīšana, kas ir Eiropas Komisijas Digitālās Eiropas programmas iecere.

Mēs noteikti turpināsim arī finanšu instrumentu sadaļu digitalizācijai, kas tiks īstenota caur "Altum" instrumentiem. Paredzēts arī vaučers procesu digitalizācijai, kur mēs paredzam gan programmatūru, gan iekārtu iegādes nepieciešamību – vai nu ražotnes procesu uzlabošanai, iespējams, nodrošināt attālinātā darba kontroles rīkus un tamlīdzīgi," teica EM pārstāvis.

Pēc šī brīža aplēsēm, digitālajai transformācijai no Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma Latvijā tiks atvēlēti 330 miljoni eiro.

KONTEKSTS:

Lai novērstu koronavīrusa pandēmijas radīto kaitējumu Eiropas Savienības (ES) ekonomikai un stimulētu tās atgūšanos, Eiropas Komisija (EK) 2020. gada 28. maijā ierosināja ieviest vērienīgu Eiropas atveseļošanas plānu. Tam plānots novirzīt līdzekļus kopumā 750 miljardu eiro apmērā. 

Būtiska daļa no Eiropas atveseļošanas finansējuma tiks novirzīti Atveseļošanas un noturības mehānismam – jaunai EK centralizēti pārvaldītai budžeta programmai, liecina Finanšu ministrijas (FM) apkopotā informācija. Šajā mehānismā ES dalībvalstīm 390 miljardi eiro tiks piešķirti kā neatmaksājami granti un 360 miljardi eiro tiks izsniegti aizdevumu formā. Programmai netiek plānots nacionālais līdzfinansējums. 

FM norādījusi, ka finansējums Atveseļošanas un noturības mehānismā pieejams laika periodam līdz 2026. gada vidum. Pēc FM aplēsēm,

Latvijas aploksnes garantētā ES finansējuma daļa būtu aptuveni 1,65 miljardi eiro un mainīgā daļa aptuveni 0,36 miljardi eiro. Papildus Latvijai indikatīvi būtu pieejami aizdevumi vēl 2,48 miljardu eiro apmērā.

Lai saņemtu "finanšu poti”, dalībvalstīm ir jāsagatavo nacionālais atveseļošanas un noturības plāns, kurā izklāstītas reformu un investīciju programmas līdz 2026. gadam. Dalībvalstīm plāni ar EK jāsaskaņo līdz 2023. gada vidum. ES Atveseļošanas un noturības mehānismam Latvijā iesniegti projekti 7,5 miljardu eiro apmērā. Pagaidām ierosinātie projekti ir bez lielām ambīcijām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt