Atveseļošanas un noturības plānam ierosinātie projekti bez lielām ambīcijām

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Lai Eiropas Savienības dalībvalstu ekonomikām palīdzētu atgūties pēc Covid-19 krīzes, pieejams Atveseļošanas un noturības fonds vairāk nekā 650 miljardu eiro apmērā. Latvija no kopējā Eiropas “pīrāga” plāno iegūt no 1,6 līdz aptuveni 2 miljardiem eiro. Lai saņemtu “finanšu poti”, dalībvalstīm ir jāsagatavo nacionālais atveseļošanas un noturības plāns, kurā izklāstītas reformu un investīciju programmas līdz 2026. gadam. Dalībvalstīm plāni ar Eiropas Komisiju (EK) jāsaskaņo līdz 2023. gada vidum. Latvijā tāpat kā citās bloka zemēs darbs pie priekšlikumiem rit pilnā sparā, bet pagaidām ierosinātie projekti ir bez lielām ambīcijām.

ĪSUMĀ:

Ministriju projekti un ambīcijas ir dažādas

Šī mēneša beigās vai nākamā mēneša sākumā Finanšu ministrija sola iesoļot finiša taisnē ar ministriju iesniegto priekšlikumu izvērtēšanu un tad tos valdībā iesniegs kā pirmo variantu.  

Atveseļošanas un noturības plānam ierosinātie projekti bez lielām ambīcijām
00:00 / 09:40
Lejuplādēt
“Tad iesniegt Eiropas Komisijā un gaidīt jau formālus, rakstiskus komentārus no EK par to, kā eksperti šos priekšlikumus novērtē un vai viņi atzīst šo plānu par atbilstošu valsts specifisko rekomendāciju izpildei un reformu virzieniem, kas ir iezīmēti kā šī fonda pamatuzdevums,” stāstīja Finanšu ministra padomnieks Ints Dālderis ("Jaunā Vienotība").

Ministrijas ir iesniegušas ļoti daudzas savas vajadzības un vēlmes, bet, pēc Dāldera teiktā, nebūs iespējams plānu apstiprināt, ja pretim nebūs konkrētu reformu.

Vērtējot ministriju iesniegtos priekšlikumus un to, cik ambiciozi tie ir, Dālderis atzina, ka tie ir ļoti dažādi. “Ir ministrijas, kas uztvērušas, ka tā ir vienkārši papildu nauda – “mums ir vajadzību daudz, un tagad izmantosim”, īsti nerēķinoties ar to, ko tur var iekļaut un ko nevar. Ir tādas ministrijas, kas piedāvā jau nopietnākas reformas.”

Šobrīd Latvijai garantētā summa ir 1,6 miljardi eiro, bet maksimālais apjoms, ko varētu caur šo fondu saņemt, ir virs 2 miljardiem eiro.

Atšķirībā no citiem fondiem Atveseļošanas un noturības fondā Eiropas Komisija vispirms vērtēs īstenotās reformas un sasniegtos mērķus un tikai pēc tam piešķirs finansējumu.

Šobrīd vēl nav skaidrs, kādas būs sankcijas tām dalībvalstīm, kas kādu no mērķiem neizpildīs, un cik lielā apmērā tās ietekmēs finansējuma apmēru.

“Sadarbībā ar ministrijām ir visgrūtāk panākt šādus ambiciozākus sasniedzamos mērķus. Lai arī padomā visiem tie ir, bet, protams, līdzīgi kā citas dalībvalstis rīkojas: lai sevi nepienaglotu pie ļoti striktiem nosacījumiem, tad visi mēģina uzrādīt vismaigākos rādītājus,” atklāja Dālderis.

“Es domāju, ka par to būs visgrūtākās diskusijas, jo naudu sadalīs, bet jautājums, kas realizēs reformas, kas ir politiski smagas,” sacīja FM pārstāvis.

Kariņš: Izmetu visu laukā, un sākām no sākuma

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (“KPV LV”) pauda, ka “rezultāts tiks sasniegts, ja nauda, šī plāna līdzekļi tiks investēti, nevis vienkārši iztērēta.”

Vitenbergs stāstīja, ka koalīcijā notiek regulāras tikšanās un “pierīvēšanās”. Katra ministrija, katrs politiskais spēks cenšas savas idejas realizēt.

“Tajos piedāvājumos ir vecas, senas diskutētas problēmas, bet man liekas, ka šie līdzekļi nav ar mērķi atgriezties tur, kur mēs bijām. Mums ir jāiet soli uz priekšu un jāiegulda, lai mēs būtu labāki. Ja valdība lems un iztērēs tādās aktivitātēs, kas nenes pēc tam atpakaļ naudu vai nepalīdz attīstīties uzņēmējdarbības videi un mūsu uzņēmumiem, tad tas radīs vēl tikai papildu izmaksas valsts budžetā, tad tur varētu rasties zināmas problēmas,” atzina ekonomikas ministrs.

Tādēļ, viņaprāt, pāri politiskām un ministriju ambīcijām ir svarīgi nezaudēt kopskatu.

“Divu gadu pieredzē ar šo valdības koalīciju varu secināt, ka mums nav bijis neviens jautājums, kur nav bijusi šķēpu laušana,” sacīja Vitenbergs.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (''Jaunā Vienotība'') pauda - arī šoreiz viņu nepārsteidz, ka lielā mērā domāšana notiek partiju vai partiju atbildīgo ministriju griezumā. Tas, viņaprāt, valsts attīstību bremzē.

“Visas ministrijas kopā iesniedza pieteikumus, šķiet, septiņu miljardu eiro apmērā.

Vienkāršoti izsakoties, es to visu izmetu laukā un mēs sākām no otra gala – kas mums valstij ir vajadzīgs,” sacīja Kariņš.

“Skatīsimies uz tiem dokumentiem un to vienošanos, kas ir Nacionālajā attīstības plānā. Mēs visi esam nonākuši pie šiem sešiem lielajiem investīciju mērķiem un, izejot no tā, tagad mēs skatāmies uz dažādiem projektiem. Tā ir tiesa, ka ir dažādi projekti, kas nav gadiem ilgi īstenoti, bet es neteiktu, ka tie visi norakstāmi kā vecie, neizdarītie darbi. Līdz šim, iespējams, nav bijusi vienošanās, ka kādu no tiem finansē. Un šī ir iespēja mēģināt atšķirt graudus no pelavām. Tas ir grūts process,” atzina premjers.

Tas nozīmē, ka tiks atlasīti labākie projekti no iesniegtajiem piedāvājumiem.

Nereti ir konkurējoši projekti no dažādām ministrijām, kas atbilst vienam un tam pašam mērķim.

“Domstarpības ir, un kaislības arī ir, bet par to es nesatraucos. Galvenais, ka mēs beigās varam vienoties. Un, kas ir ļoti no svara, – vienoties ar Eiropas Komisiju. Tātad mums ir īstermiņa rīks, kas ir valsts budžets (budžeta deficīts). Mums ir vidējā termiņa rīks, šis Eiropas Komisijas piedāvātais Atveseļošanas un noturības fonds. Un mums ir ilgāka termiņa rīks – Eiropas Savienības daudzgadu budžets,” uzskaitīja Kariņš.

Bet visam pāri ir prioritātes, kas definētas iepriekš un, pēc Kariņa vārdiem, ceļa karte ir Nacionālais attīstības plāns.

Mehānismam nevajadzētu būt kā ministriju iepirkumu sarakstam

Fiskālās disciplīnas padomes vadītāja Inna Šteinbuka atzīst, ka viņas vadītās padomes rīcībā līdz šim nav vērtēšanā nodots neviens no projektiem, bet no Finanšu un Ekonomikas ministrijas ir saņemti pozitīvi signāli, ka tuvākajā laikā tas varētu notikt.

Neatkarīgu ekspertu vērtējumu pieprasa arī Eiropas Komisija.

“Mēs ieturam proaktīvu pozīciju, lai viņi ar mums sadarbotos. Ir doma, ka mēs varam arī izveidot zinātnieku brīvprātīgi grupu, kura varētu sniegt padomus. Tas arī prasa sagatavošanos. Ekspertīze arī prasa darbu. Līdz ar to, jo ātrāk mēs saņemsim, jo ātrāk mēs varēsim izteikt viedokli,” sacīja Šteinbuka. 

Viņa uzsvēra, ka no Eiropas Komisijas puses ir noteikts strikts rāmis, kurās jomās atveseļošanas fonda finansējums jāiegulda, bet, “no otras puses, mēs uzskatām, ka tas vēl negarantē, ka līdzekļi tiks ieguldīti tā, lai sasniegtu izrāvienu”.

“Latvijā ir bēdīgi slaveni piemēri, un tādu ir daudz, kad nauda tika vienkārši iztērēta. Labākajā gadījumā vienkārši neefektīvi. Sliktākajā gadījumā arī ļaunprātīgi. Līdz ar to šādu praksi noteikti negribas atkārtot,” norādīja Šteinbuka.

“Mehānismam nevajadzētu būt kā tādam ministriju iepirkumu sarakstam,” uzsvēra biedrības “Zaļā brīvība” vides eksperte Lilija Apine.

Viņa norādīja, ka šī ir unikāla iespēja īstenot patiesas reformas un sistēmiskas pārmaiņas, un mainīt politiku atsevišķās nozarēs, lai Latviju noliktu uz ''zaļā kursa''.

Viņasprāt, nepieciešamas strukturālas izmaiņas, kas ilgtermiņā radīs sniega bumbas efektu.

“Tas, ko, piemēram, piedāvā Iekšlietu ministrija un Zemkopības ministrija, ir vairāk tāda pamata infrastruktūras lāpīšana, budžeta iztrūkuma aizpildīšana. Protams, tās lietas, kuras viņi piedāvā, piemēram, jauni ugunsdzēsības depo, ugunsdzēsības auto ar zemām emisijām - tās visas ir labas un nepieciešamas lietas, bet tas īsti neatbilst šī mehānisma garam. Citas iespējas jau mums īsti nebūs iegūt naudu šāda veida reformu pasākumiem. Ar ES struktūrfondiem to nevarēs izdarīt.

Tas galīgi nebūtu labi, ja mēs šo naudu ātri notērētu īstermiņa lietām, kas ilgtermiņā ietekmi uz klimata pārmaiņām būtisku ietekmi nedos,” sacīja Apine.

Bankas “Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš uzsvēr, ka jebkura nauda, kas papildus ienāk ekonomikā, veicinās izaugsmi un uzlabos ekonomikas un iekšzemes kopprodukta rādītājus.

Bet vai ar tiem projektiem, kas tiek šobrīd izskatītu un tiek piedāvāti, spēsim panākt būtisku ekonomikas izaugsmes tempu, ilgtermiņa pozitīvu ietekmi?

“Pagaidām man ir šaubas. Tiešām, tie projekti, kas ir pieteikti, tie vairāk ir domāti esošo caurumu lāpīšanai. Ļoti negribētos, ka mēs šo naudu izmantotu, lai savu investīciju trūkumu aizvietotu un savus līdzekļus iztērētu patēriņā. Ideja ir tāda, ka šīs investīcijas dod iespēju izdarīt kaut ko papildus. Turklāt pietiekami nozīmīgu,” norādīja ekonomists.

Raugoties uz to, kā veidojas šie pieteikumu projekti, kad ministrijas iesniedz savus priekšlikumus atkarībā no prioritātēm un katrs cenšas deķīti vilkt uz savu pusi, Mārtiņš Āboliņš uzsvēra, ka galvenais ir nepazaudēt stratēģisko fokusu.

“Ideālā variantā prātā vienmēr būtu jāpatur doma par lielo bildi, par ekonomikas izrāvienu,” sacīja Āboliņš.

Latvijas Bankas ekonomiste Baiba Brusbārde teica, ka jālūkojas, kādi izaicinājumi un pārmaiņas tam ir nepieciešamas un attiecīgi kādas investīcijas un cilvēku prasmes ir nepieciešamas šī ekonomikas izrāviena veicināšanai.

“No vienas puses, ir svarīgi pakāpties uz balkona un mēģināt redzēt lielo bildi un skatīt situāciju kopumā. No otras puses, ir svarīgi šiem zālē sēdošajiem pajautāt, vai mūsu piedāvātais risinājums jums ir vai nav aktuāls. Ja mēs, piemēram, zinām, ka ir pasākumi, kurus mēs vienā stilā īstenojam ilgstoši, un kopumā mēs zinām, ka Latvijas izaugsmes temps ir mazāks, nekā tas varēja būt, - tad  mums ir jādomā, kā rīkoties ārpus iepriekšējās prakses un pieredzes ar tiem instrumentiem, atbalsta mehānismiem, kurus esam izmantojuši līdz šim. Arī, ja saskalda naudu daudzos mazos projektos, tad ir grūtāk sasniegt liekāku mērķi,” sacīja Brusbārde.

Bloka dalībvalstīm plānu iesniegšanas termiņš Eiropas Komisijā ir aprīļa beigas.

Finanšu ministra padomnieks Ints Dālderis prognozē, ka Latvija nekavēsies, jo reformu īstenošanas termiņš nav garš – līdz 2026. gadam. Pirmo avansu no Atveseļošanas un noturības fonda Latvija varētu saņemt šī gada vidū.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti