ĪSUMĀ par KP secināto:
- Kultūras iestādēs lielākoties izvēlas vienu biļešu tirgotāju; tirgū ir arī citi.
- Iepirkumos nevērtē apkalpošanas maksas patērētājiem.
- Sadarbības līgumi par biļešu tirdzniecību tiek slēgti uz pārmērīgi ilgu laiku.
- Iepirkumos jāvērtē ietekme uz konkurenci.
- Kultūras iestādēm būtu jāpaplašina biļešu tirdzniecības iespējas internetā.
Paziņojumā medijiem KP norādīja, ka biļešu tirdzniecības pakalpojumu nozarē Latvijā darbojas divi nozīmīgi un savstarpēji līdzvērtīgi konkurenti – SIA „Biļešu serviss” un SIA „Biļešu paradīze”. Kultūras iestādēs lielākoties biļešu tirdzniecību nodrošina SIA „Biļešu paradīze”, savukārt SIA „Biļešu serviss” kopējais tirdzniecību vietu skaits ir vairāk nekā trīs reizes lielāks. Papildus tam biļešu tirdzniecības pakalpojumu sniedz arī vairāki mazie tirgus dalībnieki, piemēram, SIA „Ekase”, SIA „Aula Events”, SIA „First Row Technology” un citi.
Nevērtē apkalpošanas maksas patērētājiem
Biļešu tirdzniecības uzņēmumi gūst ienākumus no tirdzniecības vietu, t.sk. valsts un pašvaldību kultūras iestāžu un kapitālsabiedrību komisijas maksām par biļešu pārdošanu, kā arī no patērētājiem papildu piemērotās apkalpošanas maksas par biļešu iegādi internetā. Atkarībā no izvēlētā biļešu tirgotāja tās tiek noteiktas gan fiksētas maksas veidā līdz 1,50 eiro par vienu biļeti, gan procentuālā formā līdz pat 7 % no biļetes summas.
KP tirgus uzraudzībā konstatēja, ka
kultūras iestādes, izvēloties iepirkumā saimnieciski izdevīgāko pakalpojumu, ne vienmēr ņem vērā patērētājiem piemērotās apkalpošanas maksas apmēru.
KP ieskatā, lai radītu lielāku konkurenci, kā arī iepirktu finansiāli izdevīgāko risinājumu patērētājiem, tās būtu jāparedz iepirkuma prasībās.
Tāpat KP novēroja, ka sadarbības līgumi par biļešu tirdzniecību tiek slēgti uz pārmērīgi ilgu laiku. Tāpēc ierasto piecu gadu vietā KP iesaka līgumus slēgt uz periodu no viena līdz trim gadiem. KP secināja, ka atruna par biļešu tirgotāju komerciālajiem riskiem nav pietiekama, lai attaisnotu konkurences izslēgšanu uz tik ilgu periodu.
Iepirkumos jāvērtē ietekme uz konkurenci
Pasūtītāja noteiktajiem iepirkuma nosacījumiem ir būtiska ietekme, vai starp pretendentiem pastāvēs konkurence un vai tās rezultātā būs iespējams saņemt piedāvājumu par zemāku cenu un augstākā kvalitāti. Tādējādi kultūras iestādēm nepieciešams rūpīgi izvērtēt, cik pamatotas ir konkurenci ierobežojošās prasības, lai neizslēgtu potenciālo konkurentu iespējas piedalīties iepirkumā, norādīja KP.
Par konkurences ierobežojumu var uzskatīt arī atsevišķos iepirkumos iekļauto prasību nodrošināt dāvanu karšu pārdošanu tieši plastikāta formā, ko pašlaik piedāvā tikai viens no tirgotājiem. KP ieskatā, iespēju patērētājiem nezaudēt un saglabāt nākamajam pirkumam neiztērēto dāvanu kartes atlikumu var nodrošināt arī citos veidos, ne tikai plastikāta dāvanu karšu formā, ko savukārt piedāvā konkurējošs tirgotājs.
Vienlaikus arvien vairāk biļešu tirdzniecība norit attālināti, kas mazina tirdzniecības klātienē nozīmi. Neskaitot divus lielākos tirgus spēlētājus, pārējie biļešu tirgotāji savus pakalpojumus piedāvā tikai internetā.
KP ieskatā, kultūras iestādēm būtu jāpaplašina biļešu tirdzniecības iespējas internetā, jo prasība iepirkumos pēc klātienes tirdzniecības vietām ietekmē uzņēmumu piemērotās komisijas maksas un samazina konkurenci. Taču, ņemot vērā, ka kultūras iestādēm joprojām ir augsts pieprasījums pēc klātienes tirdzniecības vietām, ieteicams nodrošināt iespēju vairākiem biļešu tirgotājiem uzstādīt biļešu kases un tirgot biļetes uz kultūras pasākumiem.
