Nākamgad nodokļu sistēmā mainīsies atsevišķas pozīcijas – azartspēļu un dabas resursu nodoklis, bet darba nodokļos būtiskas izmaiņas nav paredzētas. Tikai tās, kas jau bija iekļautas budžeta likumā.
"Atvieglojums par apgādībā esošu personu pieaugs no 230 uz 250 eiro, un pensionāriem neapliekamais minimums pieaugs no 270 līdz 300 eiro mēnesī. Straujāk palielināsies diferencētā neapliekamā minimuma augšējā robeža. Ja iepriekš bija plānots [palielināt] no 230 uz 250 eiro, tad tagad šī robeža tiks paaugstināta no 230 uz 300 eiro mēnesī tiem, kuriem atalgojums būs līdz 500 eiro mēnesī," stāstīja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) sociālās drošības eksperts Pēteris Leiškalns.
"Swedbank" Finanšu institūta eksperte Evija Kropa vērtēja, ka no izmaiņām likumdošanā lielākie ieguvēji būs darba ņēmēji bez apgādājamiem.
"Ja ienākumi ir salīdzinoši zemi, piemēram, alga 500 eiro pirms nodokļu nomaksas, 300 eiro būs jau ar nodokli neapliekamais minimums. Ja cilvēkam ir kaut vai tikai viens reģistrēts apgādājamais, viņam vēl pienākas 250 eiro ar nodokli neapliekamais, bet viņam jau no tās algas paliek tikai tie 200. Līdz ar to sanāk, ka viņš ar savu algu nevar izmantot pilnīgi visu atvieglojuma summu, jo viņa atalgojums vinkārši nav tik liels. (..)
Līdz ar to tie cilvēkiem, kam ir salīdzinoši zemi ienākumi, varbūt pat vairāk nekā viens reģistrēts apgādājamais, tas ieguvums ļoti bieži maciņā būs nulle.
No vienas puses var jau teikt, ka šiem cilvēkiem situācija nepasliktinās, jo viņi jau šobrīd nemaksā ienākuma nodokli vispār. Bet, no otras puses, šiem cilvēkiem, kuriem tā jau ir zemi ienākumi, viņu finansiālā situācija nemainās, un tas nav labi," klāstīja Kropa.
Kā izmaiņas nodokļos nākamgad ietekmēs darba devējus? LDDK sociālās drošības eksperts Leiškalns vērtēja, ka negatīvi. Diferencētais neapliekamais minimums kavēs ekonomikas izaugsmi, kropļos konkurenci un palielinās nevienlīdzību starp strādājošajiem ar un bez apgādājamiem.
"Šīs izmaiņas ir ļoti, ļoti labvēlīgas tiem darba devējiem, kas maksā nelielas algas – tā saucamai lētā darba ekonomikai, un ļoti labvēlīgas tiem, kas daļu algu maksā aploksnēs. Un ļoti nelabvēlīgas tiem darba devējiem, kas maksā algu vidējās algas līmenī un vairāk, jo viņiem šī sistēma kropļo konkurētspēju darba tirgū. Ja mēs skatāmies uz mājsaimniecībām, tad diferencētais neapliekamais minimums dod vislielākās priekšrocības mājsaimniecībām, kurās nav apgādājamo. Ja mēs skatāmies uz nevienlīdzības mazināšanu, tad no nodokļu instrumentiem vienīgie, kas var mazināt nevienlīdzību, ir atvieglojumi par apgādībā esošu personu.
Tas netiek paaugstināts, bet tiek paaugstināts tieši tas atvieglojums, kurš nevienlīdzību nemazina, līdz ar to nevienlīdzība nākamgad pieaugs," sprieda LDDK eksperts.
"Swedbank" Finanšu institūta eksperte Evija Kropa skaidroja, ka nākamgad atkarībā no atalgojums līmeņa un apgādājamo skaita finansiālais efekts būs ļoti dažāds.
"Pieņemsim, ar atalgojumu 600 eiro, bet ar diviem apgādājamiem pieaugums ir nulle, bet ar atalgojumu 1200 eiro un ar diviem apgādājamiem pieaugums ir 8 eiro, jo šeit tās algas pietiek, lai būtu efekts no palielinātā atvieglojuma par apgādājamo. Savukārt pie 600 eiro algas ienākuma nodokļi netiek maksāti, līdz ar to arī tā pozitīvā efekta nav. Tas ir viens no finanšu pratības aspektiem – zināt savas tiesības, aprēķināt sev izdevīgāko variantu. (..) Ja ir divi pelnītāji ģimenē ar oficiāliem ienākumiem un ir vairāki apgādājamie, tad gudri būtu parēķināt, tieši uz kuru šos apgādājamos reģistrēt. Pieņemsim, ja tētim ir 700 eiro alga pirms nodokļu nomaksas un mammai 500 eiro alga pirms nodokļu nomaksas, nebūtu prātīgi abus apgādājamos reģistrēt vienam.
Visprātīgākais ir vienu [bērnu reģistrēt] uz mammu un vienu uz tēti, tad tas kopējais ieguvums arī 2020. gadā būs vislielākais," teica eksperte.
