Markunaite vērtēja, ka “ēnu ekonomika” Latvijā aizvien ir nopietna problēma, lai gan kopš 90.gadiem tā ir mazinājusies. Turklāt arī šogad pēc nodokļu reformas ieviešanas nav novērots, ka uzņēmumi dotos ārā no “pelēkās zonas”.
Mēģinājumi gan iziet no “ēnu ekonomikas” esot: “Gada laikā pie mums, uzņēmumā “Accounting Latvia”, ir vērsušies jauni, potenciāli uzņēmēji, kuri nāk ar savu ideju, kuri jau ir kādus pakalpojumus snieguši un grib atvērt savu uzņēmumu, sākt maksāt nodokļus – iziet saulītē baltam un pūkainam un mierīgi dzīvot.”
Taču šiem jaunajiem uzņēmējiem nākoties saskarties ar sarežģīto realitāti. “Kad nonāk līdz reālu ciparu aprēķiniem, šis potenciālais uzņēmējs saka – nē, es to vienkārši nevaru atļauties. Viņš pasakās par konsultāciju un aiziet,” stāsta Markunaite.
Tas gan nenotiekot ar visiem, un daļa jaunu uzņēmēju gatavi sākt strādāt.
Turklāt grāmatvedības firmas vadītāja norāda, ka pašlaik likumi nodokļu jomā ir komplicēti, daudzšķautņaini. “Cilvēkam iedot aprēķinus, ka pie tāda apgrozījuma būs tik un tik būs jāsamaksā nodokļos, pat tā līdz galam simtprocentīgi nav iespējams izdarīt, jo pie kādiem nosacījumiem iestājas kaut kas, ka būs jāmaksā vēl,” stāsta uzņēmēja.
KONTEKSTS:
No šā gada 1. janvāra ieviesta progresīva iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likme – attiecīgi algām līdz 20 000 eiro gadā IIN būs 20%, no 20 000 līdz 55 000 eiro – 23%, savukārt algām, kas gadā pārsniegs 55 000 eiro, – 31,4% (līdz šim IIN likme bija 23%).
Tāpat ieviests lielāks ar IIN neapliekamais minimums – tas no līdzšinējiem 115 eiro pieaugs līdz 200 eiro, savukārt 2019.gadā tas būs 230 eiro, bet 2020.gadā sasniegs 250 eiro. Neapliekamais minimums gan pakāpeniski samazināsies atkarībā no ienākuma apmēra, un pilnībā to nepiemēros ienākumiem virs 1000 eiro mēnesī 2018.gadā, 1100 eiro – 2019.gadā un 1200 eiro mēnesī – 2020.gadā.
Valdība cer, ka nodokļu reforma palīdzēs stimulēt uzņēmējdarbības vidi, palielināt konkurētspēju un cīnīties pret ēnu ekonomiku, kā arī dos ieguvumus sociālās nevienlīdzības mazināšanai.
