Nodokļu reforma paredz ieviest plašas izmaiņas vairākos nodokļos, piemēram, plānots diferencēt iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), palielināt minimālo algu līdz 430 eiro, kā arī ieviest principu, ka par uzņēmumā atstāto peļņu nodoklis nav jāmaksā.
Kučinskis: Reforma – viens no svarīgākajiem 12.Saeimas darbiem
"Es nepārspīlēšu, ja apgalvošu, ka šī reforma ir viens no svarīgākajiem 12. Saeimas darbiem. Atceroties to, kā lietas virzījās valdībā, domāju, ka arī Saeimas deputātiem tas nebūs viegls darbs," ar šādiem vārdiem Ministru prezidents Māris Kučinskis (Zaļo un Zemnieku savienība) iesāka debates Saeimā par nodokļu reformas likumprojektu paketi.
Premjers savā runā norādīja, ka nodokļu reforma palīdzēs stimulēt uzņēmējdarbības vidi, palielināt konkurētspēju un cīnīties pret ēnu ekonomiku. Kučinskis uzsvēra arī citus ieguvumus, īpaši sociālās nevienlīdzības mazināšanu.
"Brīžiem šķiet, ka Latvijā ir uzcelts ne viens vien ziloņkalna tornis, kura virsotnē esošie nesaprot tos, kuri mājo torņa pakājē. Mēs nedrīkstam būvēt šos torņus kaut vai tāpēc, ka Latvijā nedzīvo ziloņi.
Mēs esam pārāk maza tauta un sabiedrība, lai tik demonstratīvi vairotu nevienlīdzību," sacīja premjers.
Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un Zemnieku savienība) pirms likumprojektu vērtēšanas pirmajā lasījumā pauda viedokli, ka iecerētā nodokļu reforma kalpos kā bāze iekšzemes kopprodukta izaugsmei 5% apmērā, tiks mazināta nevienlīdzība, augs budžeta ieņēmumi, saruks ēnu ekonomika.
"Nodokļu reformas ieviešanas rezultātā zaudētāji būs nodokļu izkrāpēji un optimizētāji. Turpretī ieguvēji būs Latvijas ģimenes un sabiedrība kopumā.
Jaunā nodokļu sistēma būs taisnīgāka, un tā saliedēs Latvijas sabiedrību. Šis ir vēsturisks solis pretī konkurētspējīgai Latvijas valstij," uzskata ministre.
Ministre, piesaucot sabiedriskās domas pētījuma datus, uzsvēra, ka šādu reformu ilgstoši pieprasījusi pati sabiedrība.
Opozīcija pārmet atkāpšanos no reformas mērķiem
Pēc Kučinska un finanšu ministres Reiznieces-Ozolas izklāsta par reformas ieguvumiem tribīnē pārsvarā kāpa opozīcijas deputāti, kas valdības izstrādāto reformu kritizēja.
Opozīcijā esošo partiju deputāti pārmeta gan steigu, kādā vairāk nekā desmit likumprojekti tiek skatīti Saeimā, gan opozīcijas ignorēšanu līdzšinējā darbā pie nodokļu reformas, gan arī to, ka nodokļu reformas piedāvājums neesot pietiekami kvalitatīvi izstrādāts.
Deputāts Ivars Zariņš ("Saskaņa") valdībai pārmeta, ka tā atkāpusies no reformas mērķiem.
"Viena no šīs nodokļu reformas prioritātēm, kura nāca, bija, ka ir jāsamazina nodokļu slogs uz darbaspēku – ļoti pareizs princips! Bet kāda velna pēc tad šajā likumprojektā jūs gribat rīkoties pretēji?
Jūs piedāvājat likumprojektu, kur jūs piedāvājat paaugstināt šo slogu. Kādēļ tas ir vajadzīgs? Un tas ir kā viens no apliecinājumiem, ka šie jūsu centieni tomēr nav bijuši pietiekoši pārdomāti," sacīja Zariņš.
Tikmēr partijas „No sirds Latvijai” deputāts Gunārs Kūtris norādīja, ka reformas piedāvājumā atbalsta tikai progresīvā ienākuma nodokļa ieviešanu, taču līdz ar to, viņaprāt, bija jāatsakās no solidaritātes nodokļa.
"Solidaritātes nodokli pirms pāris gadiem ieviesa ar mērķi, ka tas ir progresīvā nodokļa vietā. Tagad ievieš vienu, saglabā arī otro. Tajā pašā laikā nodokļu reforma pilnīgi neko neatrisina ne par ceļu sakārtošanu, kur ceļu fondā nauda netiek atdota atpakaļ, ne par to, kā ir ar nekustamā īpašuma nodokli, kur cilvēki tiek likti ārā no savas vienīgās dzīvojamās mājas. Tātad - kas tā ir par reformu?" vaicāja Kūtris.
Atbalstīs idejas, kas neprasīs papildu tēriņus
Deputāti par nodokļu reformu debatēja vairākas stundas, galu galā visus likumprojektus atbalstot. Tagad deputātiem dots laiks līdz pirmdienas vidum priekšlikumu iesniegšanai. Otrdien tos skatīs valdība.
Ministru prezidents Kučinskis stāsta, ka atbalstīt varēšot tikai tos priekšlikumus, kas nepalielinās reformas izmaksas.
"Protams, pirmais lūgums un par ko mēs esam vienojušies koalīcijā, ir, lai tas neatstātu fiskālu ietekmi. Ja ir kādam kāds labāks priekšlikums, jā, ar prieku varu pieņemt un skatīt, kā to izmantot, bet tikai tad ir jābūt arī kompensējošam mehānismam," teica premjers.
Atsevišķas izmaiņas nodokļu likumprojektos gan plāno arī koalīcija, piemēram, labākus nosacījumus uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atvieglojumiem par ziedojumiem, kā arī varētu ierobežot iespējas vienlaikus strādāt vairākos mikrouzņēmumos.
Plānots, ka izmaiņas nodokļos pēc to pieņemšanas Saeimas galīgajā lasījumā stāsies spēkā līdz ar nākamā gada sākumu.
Jau ziņots, ka Saeima šā gada 13. jūlijā bez plašām debatēm atbalstīja vairāku ar nodokļu reformu saistītu likumprojektu nodošanu izskatīšanai komisijās. Deputāti vērtē kopumā desmit likumu grozījums un vienu jaunu likumprojektu.
Nodokļa reforma paredz ieviest progresīvu IIN, pakāpeniski paaugstināt ar IIN neapliekamo minimumu, atvieglojumus par apgādībā esošām personām, kā arī ar IIN neapliekamo minimumu pensijām. Paredzēts arī noteikt ierobežojumus attaisnotajiem izdevumiem par izglītības un ārstniecības pakalpojumiem.
Nākamgad iecerēts palielināt minimālo algu līdz 430 eiro līdzšinējo 380 eiro vietā.
Grozījumi likumā par valsts sociālo apdrošināšanu paredz valsts sociālajā apdrošināšanā iekļaut arī veselības apdrošināšanu, palielinot valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu jeb sociālo iemaksu likmi par 1%. Ieņēmumi no sociālo iemaksu likmes celšanas tiks novirzīti nevis speciālajā budžetā, bet pamatbudžetā veselības aprūpes finansēšanai.
Tāpat paredzēts no 2018.gada noteikt obligātās iemaksas no autoratlīdzības. Plānots, ka tās izmaksātājs par autoratlīdzības saņēmēju maksās obligātās iemaksas 5% apmērā pensijas apdrošināšanai.
Likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" grozījumi paredz konceptuāli jaunu uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) modeli - UIN piemērot sadalītajai peļņai, nevis gūtajai peļņai. Reinvestētajai peļņai plānots noteikt 0% UIN likmi. Tāpat ar atsevišķiem izņēmumiem plānots atteikties no UIN atvieglojumiem, paredzētas arī izmaiņas UIN atlaidēm ziedojumiem.
No nākamā gada reverso PVN paredzēts piemērot arī būvmateriālu, metālizstrādājumu, sadzīves tehnikas un spēļu konsoļu piegādēm, tādējādi paplašinot to nozaru loku, kurām piemēro PVN apgriezto maksāšanas kārtību. Izmaiņas paredz arī samazināt gada apgrozījuma slieksni no līdzšinējiem 50 000 līdz 40 000 eiro gadā, līdz kuram uzņēmējam atļauts nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā (VID) kā PVN maksātājam, informē Saeimas Preses dienestā.
Dodot iespēju fiziskām un juridiskām personām noteiktā termiņā atmaksāt nodokļu parādus, plānots, ka no nākamā gada 1. janvāra VID varēs dzēst uzkrātās nokavējuma un soda naudas.
Līdz šim visai pretrunīgi vērtēto mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) režīmu plānots saglabāt. Nodokļa likmi paredzēts atstāt nemainīgu - 15% no apgrozījuma, taču plānots samazināt pieļaujamā gada apgrozījuma slieksni no pašreizējiem 100 000 eiro līdz 40 000 eiro. No MUN maksātāja valsts budžetā iemaksātā nodokļa 80% līdzšinējo 65% vietā paredzēts novirzīt sociālajām iemaksām.
Lai kompensētu nodokļu reformas ietekmē neiegūtos valsts un pašvaldību budžeta ieņēmumus, plānots celt azartspēļu un akcīzes nodokļus. Nākamgad dārgākas kļūs cigaretes, alkohols un degviela, kā arī spēļu automātiem un galdiem nodoklis pieaugs par 30%. Ar nodokli 20% apmērā paredzēts turpmāk aplikt arī izložu un azartspēļu laimestus, kas pārsniedz trīs tūkstošus eiro, izņemot simtgades momentloteriju, kā arī preču un pakalpojumu loteriju laimestus.
Tāpat plānots kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem noteikt pienākumu reizi gadā VID sniegt informāciju par klientiem fiziskajām personām, kuru konta apgrozījums iepriekšējā gadā pārsniedza 15 tūkstošus eiro.
