Viņa atgādināja, ka padomes uzdevums ir uzraudzīt, lai valdības fiskālā politika būtu atbildīga, lai nebūtu kārdinājumu būtiski palielināt budžeta deficītu un valsts parādu.
Taču ir skaidrs, ka ir nepieciešams finansējums daudzām vajadzībām, un, lai to varētu atļauties, nepieciešami lielāki ieņēmumi. Latvijā nodokļu ieņēmumu daļa no iekšzemes kopprodukta, nodokļu slogs ir nepietiekoši liels, norādīja Šteinbuka.
Viņa stāstīja, ka vidēji Eiropas Savienībā (ES) šis īpatsvars ir 40%, bet Latvijā 30% - 31%.
Padomes ieskatā šis nodokļu ieņēmumu īpatsvars būtu jāpalielina līdz 33% - 35%, bet, lai nepasliktinātu konkurētspēju, nav nepieciešams tuvināties ES vidējam rādītājam, stāstīja Šteinbuka.
Viņa skaidroja, ka ir dažādas pieejas, kā to var panākt, bet padome iesaka izvērtēt nodokļu atvieglojumus, tos racionalizējot un izvairoties no nevajadzīgiem atvieglojumiem, kā arī mainīt mikrouzņēmumu nodokļu sistēmu.
Šteinbuka norādīja, ka padome nerosinās mainīt konkrētus nodokļus vai likmes, tas būs valdības lēmums.
KONTEKSTS:
Finanšu ministrija (FM) sākusi gatavot nodokļu politikas izmaiņas no 2021. gada līdz 2025. gadam. Izskanējuši vairāki priekšlikumi - samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes vairākām produktu grupām, piedāvā ierobežot mikrouzņēmumu nodokļa režīmu, izskanēja arī iecere celt akcīzi tabakas izstrādājumiem un dabas resursu nodokli, piedāvāts arī palielināt ģimenes valsts pabalstu. Izskanēja varianti par diferencēto neapliekamo minimumu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes izmaiņām.
Priekšlikumus Finanšu ministrija apkopo informatīvajā ziņojumā. Nodokļu politikas izmaiņas jāapstiprina valdībā līdz jūnijam.
