“Radio Prague” ziņoja, ka komisāre, kas nāk no Čehijas – vienas no Višegradas valstīm -, sola analizēt, kā var ar esošo likumdošanu panākt patērētāju tiesību aizsardzību kopējā tirgū.
“Nepieciešams arī vērsties pie abu [“Rietumu” un “Austrumu”] veidu produktu ražotājiem,” atzina komisāre.
Viņa sacīja, ka jau aicinājusi uz tikšanos tirdzniecības inspekciju pārstāvjus no visām ES dalībvalstīm.
“Man arī gribētos vērsties pie tiem, kas masveidā pārkāpj patērētāju intereses dažās valstīs, un ietekmēt viņus ar neformālās autoritātes palīdzību,” sacīja komisāre.
“Man šķiet, ka līdz šim mēs piegājām šim jautājumam tikai leģislatīvi, un ar to nepietiek,” paziņoja Jourova.
Tikmēr Slovākija draud, ka gadījumā, ja Brisele nesāks rīkoties jau tuvākajās nedēļās, valsts sāks vākt miljona ES pilsoņu parakstus aicinājumam Eiropas Komisijai rīkoties uz aizstāvēt vairāk nekā 60 miljonu patērētāju intereses “jaunajā Eiropā”.
Iepriekš Čehijas, Slovākijas, Polijas un Ungārijas premjeri parakstīja kopīgu paziņojumu, kurā norāda – dažādas kvalitātes preces vienādos iepakojumos “vecajā” un “jaunajā” Eiropā ir pierādīts fakts un tā ir nepieļaujama patērētāju diskriminācija. Valstu līderi aicina Eiropas Komisiju masveidā pārbaudīt produktu kvalitāti un panākt, lai ražotāji izbeigtu šo praksi.
Laboratorijas pārbaudes apliecināja, ka viena zīmola produkcija, ko pārdod, piemēram, veikalos tikai dažu kilometru attālumā Austrijā un Slovākijā, būtiski atšķiras gan pēc sastāva, gan garšas. Turklāt dažos gadījumus cenas gan neatšķiras.
“Kopumā var teikt, ka Centrālajā un Austrumeiropā produktu kvalitāte ir zemāka,” rezumēja Čehijas zemkopības ministrs Marians Jurečki.
Jau ziņots, ka Višegradas valstis apvienojās cīņā pret tā dēvēto “atkritumu pārtiku”. Runa ir par atšķirīgo kvalitāti produktiem, kas zem viena un tā paša nosaukuma tiek pārdoti dažādās Eiropas valstīs.
Par šo problēmu jau pērn runāja arī Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Inese Vaidere, kura strādā Iekšējā tirgus un patērētāju komitejā. „Daudzi cilvēki ir izbaudījuši to, ka kaut vai tādi sadzīvē lietojami priekšmeti kā veļas pulveris, vai tāda viela kā kafija, kosmētikas, parfimērijas izstrādājumi ir ar pilnīgi atšķirīgu kvalitāti - tas, ko mēs nopērkam Vācijā, un tas, ko mēs nopērkam Latvijā, lai gan iesaiņojums, nosaukums ir viens pret vienu,” saka Vaidere.
Tomēr divi mēģinājumi pieņemt rakstisku EP rezolūciju līdz šim nav vainagojušies ar panākumiem.
Arī atbildīgie Eiropas dienesti uzsver, ka viņus galvenokārt interesē produktu nekaitīgums, nevis kvalitāte. Centrāleiropā, kā arī Baltijas valstīs pieejamās preces ir drošas, lai arī mēdz būt ražotas no lētākām sastāvdaļām.
Starptautiskās korporācijas iepriekš ir norādījušas, ka sastāvdaļu atšķirības nosaka ražotāju vēlme pielāgoties vietējo patērētāju gaumei un garšas īpatnībām. Patērētāju aizstāvji gan ir pārliecināti, ka aiz tā vienkārši slēpjas vēlme palielināt peļņu.
