Zemkopības ministrija (ZM) veiks aprēķinus par ilgstoša sausuma radītājiem zaudējumiem un iesniegts tos Eiropas Komisijai. Pagaidām iespējamās summas ministrs vēl neatklāj.
"Skaidrs ir tas, ka raža ir būtiski zemāka.
Piemēram, Kurzemē sauc 40% un varbūt viens otrs zemnieks pat vairāk. Tad ir citi reģioni, kur sauc 20 – 25%. Tā kā nav visā Latvijā vienāda situācija attiecībā uz neiegūto ražu. Tuvākās nedēļas vai divu jautājums, kad tas viss tiks aprēķināts," skaidroja ministrs.
Viņš stāstīja, ka pats ticies ar daudziem zemniekiem un bijis saimniecībās. Pēc viņa teiktā, problēmas ir ar barību lopiem, kā arī augļkopjiem, kuriem laistīšanas iespējas nav pietiekamas.
"Manuprāt, vēl grūtāk būs bioloģiskajiem lauksaimniekiem," teica Dūklavs.
ZM informēja, ka ministrs ar ES komisāru tikās, lai pārrunātu Latvijas galvenās intereses par Kopējās lauksaimniecības politikas nākotni pēc 2020. gada:
- Tiešo maksājumu izlīdzināšana;
- Nepieciešamība saglabāt lauku attīstības finansējumu Latvijai, nepiemērojot samazinājumu:
- Vides un klimata prasības - lai visiem ES lauksaimniekiem būtu iespēja tās pildīt proporcionāli saņemtajam tiešo maksājumu līmenim;
- Par atbalstu maksājumu griestu ieviešanai, iebilstot pret piedāvātajiem samazinājumu līmeņiem (sliekšņiem).
No komisāra tika saņemts izpratnes apliecinājums un gatavība konstruktīvi iesaistīties ministra izklāstīto Latvijai būtisko jautājumu izvērtēšanā, vienlaikus norādot, ka jautājumi, kas ir saistīti ar finansējuma piešķīrumiem, ir tieši atkarīgi no ES dalībvalstu vadītāju vienošanās par daudzgadu budžetu.
KONTEKSTS:
Šogad kopš maija Latvijā ilgstoši valdījis sausums, kas ir izkaltējis dažādas kultūras, vietām iznīcinot, iespējams, pat vairāk nekā pusi no gaidāmās ražas. Īpaši valgmes trūkumu izjūt dārzkopji, dārzeņu audzētāji un graudkopji.
Iepriekš Zemkopības ministrijā tika saņemti 32 iesniegumi ar lūgumu izsludināt ārkārtas situāciju lauksaimniecībā ilgstošā sausuma dēļ. Pie ministrijas vērsās ne vien pašvaldības, bet arī nevalstiskās organizācijas un plānošanas reģioni. Daļa vietvaru norādīja uz vajadzību pēc saimnieciskās darbības atvieglojumiem nozarē, bet daļa aicina zemniekiem piešķirt arī kompensācijas.
Galvenais, kas zemniekus satrauc, – lai zaudējumu dēļ netiktu piemērotas soda sankcijas attiecībā uz Eiropas projektu īstenošanas kavējumiem. Un zemnieki aicināja arī rast iespēju ātrāk izmaksāt rudens platību maksājumus, lai būtu ieskrējiena kapitāls, kā šogad pietrūks.
