Ziņojums, kuru izstrādāja eiroparlamentāriete Inese Vaidere (ETP/"Vienotība"), tika apstiprināts ar 402 balsīm par, 25 deputātiem balsojot pret, bet septiņiem parlamentāriešiem atturoties. Līdzekļi tiks piešķirti no Eiropas Savienības (ES) Solidaritātes fonda (ESSF).
Pagājušā gada augustā, septembrī un oktobrī Latvija piedzīvoja spēcīgas lietavas, kas īpašu postu nodarīja Latgalē. Plūdi izpostīja ražu un radīja plašus postījumus ūdenstecēm, drenāžas sistēmai, ar to saistītajām ūdens attīrīšanas iekārtām, kā arī ceļiem un dzelzceļam. Līdzekļi paredzēti svarīgākās infrastruktūras atjaunošanai, ārkārtas pasākumu un attīrīšanas darbību izmaksu segšanai.
ESSF tika izveidots 2002. gadā, lai sniegtu palīdzību dalībvalstīm dabas katastrofu gadījumos. Līdz šim tā līdzekļi piešķirti 80 gadījumos un izmantoti dabas katastrofu - plūdu, zemestrīču, vētru, mežu ugunsgrēku - seku novēršanai 24 Eiropas valstīs. Pavisam izmaksāti vairāk nekā pieci miljardi eiro.
Paredzams, ka piešķirtais atbalsts būs pieejams vēl pirms gada beigām. Pēc EP balsojuma seko Eiropas Komisijas lēmums par līdzekļu piešķiršanu. Tiklīdz tie Latvijai būs pieejami, šie līdzekļi ir obligāti jāizlieto 18 mēnešu laikā. Visticamāk, finansējums Latvijai būs pieejams jau šī gada decembrī, un ir paredzēts to izlietot plūdu skarto meliorācijas sistēmu sakārtošanai.
Ziņojuma autore Vaidere norāda, ka arī pārējās ES dalībvalstis ir labi informētas, ka pērnā gada plūdos Latvija ir cietusi ievērojamus zaudējumus, kuru aprēķini sasniedz pat 380 miljonus eiro. "Visi aprēķinātie zaudējumi ietver gan bojājumus infrastruktūrai, gan zaudējumus lauksaimniekiem un pašvaldībām. No ES Solidaritātes fonda mēs varam pieprasīt atbalstu tikai infrastruktūras objektu atjaunošanai. Līdz ar to piešķirtais atbalsts pārsvarā būs virzīts uz bojāto hidrotehnisko būvju, meliorācijas sistēmu, piemēram, Lubānas dambja un ceļu infrastruktūras atjaunošanu," teikusi Vaidere.
Zemkopības ministrijā informēja, ka ESSF piešķirtos 17,7 miljonus eiro Latvija ieguldīs, lai:
- nostiprinātu valsts autoceļu infrastruktūras ūdens atvades sistēmas (piemēram, apauguma novākšana ceļa grāvju tīrīšana, bojāto caurteku nomaiņa un tīrīšana);
- atjaunotu valsts nozīmes un pašvaldības meliorācijas sistēmas (piemēram, apauguma novākšana, sanešu tīrīšana, nogāžu stiprinājumu atjaunošana, bojāto drenu izteku un drenu kolektoru izteku atjaunošana);
- atjaunotu bojātās caurtekas (piemēram, caurteku nomaiņa, pieskalojuma tīrīšana, galu nostiprinājumu atjaunošana, izskalojumu aizpildīšana, ceļa konstrukcijas virs caurtekas atjaunošana, bet bojātajās caurtekās - regulēšanas ierīču un mehānismu atjaunošana, kā arī slūžu pievadkanālu tīrīšana, sanešu aizturēšanas ietaises atjaunošana);
- nostiprinātu aizsargdambjus (piemēram, apauguma novākšana, iesēdumu un izskalojumu aizpildīšana, dambja un nogāžu nostiprinājumu atjaunošana, virsmas klātnes atjaunošana).
Patlaban Zemkopības ministrija gatavo informatīvo ziņojumu "Par finansiālo palīdzību Latvijai no Eiropas Savienības Solidaritātes fonda", kuru paredzēts novembra beigās iesniegt izskatīšanai valdībā. Lai gan ESSF piešķirtais finansējums jāizmanto 18 mēnešu laikā no brīža, kad Eiropas Komisija ar īstenošanas aktu pieņem lēmumu piešķirt visu palīdzības summu, Zemkopības ministrija plāno to izmantot pilnībā noteiktajā termiņā.
KONTEKSTS:
2017.gada augustā Latgali un citus Latvijas reģionus skāra pamatīgas lietavas, kas postīja gan ceļus, gan laukus.
Latvijas valsts kompensācijās plūdos cietušajiem zemniekiem pērn izmaksāja aptuveni 15 miljonus eiro. Tiesa, kā vēstīja LTV raidījums "De facto", atbalsts ne vienam vien zemniekam aizgājis gar degunu neskaidro kompensāciju piešķiršanas kritēriju dēļ. Pārbaudē noskaidrots, ka četras zemnieku saimniecības Latgalē nepamatoti saņēmušas plūdu kompensācijas un valstij kopumā atgriezīs teju 40 tūkstošus eiro.
Pērn decembrī Eiropas Komisija paziņoja, ka lietavās cietušajiem Latvijas zemniekiem piešķirs 3,5 miljonus eiro. Šo atbalstu maksās par nopostītajiem vai neiesētajiem ziemājiem.
