Fiskālās disciplīnas padomes loceklis un bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš norādīja, ka svarīgi būs jautājumi gan par cenām, pieejamību, gan piegādes drošību enerģētikā. Viņš norādīja, ka šajā jomā daudzas lietas jau šī valdība izdarījusi.

"Attiecībā uz kompensācijām, atbalsta pasākumiem šai ziemai. Bet skaidrs, ka enerģētika ir jautājums, kuru mēs vēl diezgan ilgi risināsim, jo tas prasa ne tikai subsīdijas, bet arī investīcijas gāzes termināļa izveidē un atjaunīgo energoresursu ražošanā. Svarīga arī energoefektivitāte. Tur daudz vēl, ko darīt. Es domāju, ka šis jautājums būs prioritārs visa Saeimas sasaukuma laikā," sacīja ekonomists.

Šīs Saeimas laikā noteikti būs aktuāls jautājums par budžeta sabalansēšanu, jo kopš pandēmijas sākuma mēs esam dzīvojuši ar diezgan lielu budžeta deficītu.

"Ņemot vērā enerģētisko situāciju, arī šogad būs un nākamgad būs budžeta deficīts. Bet skaidrs, ka procentu likmes ir būtiski augušas un situācija vairs nav tāda, ka mēs varam tērēt, cik mums ienāk prātā," norādīja Āboliņš.

Arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) priekšsēdētājs Jānis Endziņš akcentēja, ka nākamā gada budžets solās būt izaicinājumiem bagāts.

"Jo nākamais gads, vismaz pirmais pusgads, būs sarežģīts. Ticam, ka mēs redzēsim recesiju, kas nozīmē, ka būs maz naudas, ko dalīt jaunām aktivitātēm un arī solījumu izpildīšanai," atzina  LTRK vadītājs.

Runājot par enerģētikas jomu, Endziņš pauda ticību, ka šīs Saeimas laikā pieņemtie grozījumi atbalsta programmās, kas paredz dāsnu, vairāk nekā miljarda eiro vērtu atbalstu gan mājsaimniecībām, gan uzņēmumiem, ir pamatoti un varētu būt gana. Vēl viens no darāmajiem darbiem ir mazināt Latvijas ekonomikas atpalicību no Lietuvas un Igaunijas.

"Lai mēs ilgtermiņā dzīvotu labāk, mums ir jānodrošina darbaspēka nodokļa konkurētspēja, lai šis nodoklis nebūtu augstāks nekā Lietuvā un Igaunijā. Lai šādā veidā mēs varētu piesaistīt vairāk investīciju un vairāk uzņēmumu Latvijā būtu," uzsvēra Endziņš.

Arī Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Andris Bite uzsvēra, ka jaunās valdības karstākie jeb īstermiņa darbi ir drošība un energopolitika, bet vidējā un ilgtermiņa darbs – energoneatkarības nodrošināšana.

"Pirms mēs to darām vai turpinām darīt, izmodelēt situāciju, kādā mēs gribam nonākt un kādi būs patēriņi, lai arī no tā tālāk var izlemt – investēt vai neinvestēt gāzes terminālī. Šis ir lielais jautājums un arī aicinājums jaunajai valdībai un parlamentam. Lēmumus vajadzētu daudz vairāk pieņemt, balstītus uz aprēķiniem un modelēšanām, nevis uz revolucionāru pārliecību, ka mums tā jādara," klāstīja Bite.

Viņš arī sagaida, ka jautājumos, kas skar ekonomiku, valdība lēmumu gatavošanā un pieņemšanā sadarbosies ar darba devēju organizācijām daudz efektīvāk nekā līdz šim.

Kopumā Latvijas Radio uzrunātie eksperti atzīst, ka jaunajai valdībai darāmo darbu saraksts ir garš, bet, lai varētu ķerties vērsim pie ragiem, pirmais un svarīgākais uzdevums ir konstruktīvas un ātras valdības veidošanas sarunas, lai neatkārtojas iepriekšējās valdības veidošanas vēsture, kad sarunas ievilkās samērā ilgi.

KONTEKSTS:

Neilgi pēc pirmo provizorisko 14. Saeimas vēlēšanu rezultātu publicēšanas potenciālie parlamentā iekļuvušie politiskie spēki iezīmēja tā sauktās sarkanās līnijas jeb nosacījumus, pie kuriem gatavi strādāt jaunajā koalīcijā, kā arī minēja iespējamos sadarbības partnerus.

Saskaņā ar provizoriskajiem rezultātiem 14. Saeimas vēlēšanās ir uzvarējusi "Jaunā Vienotība", Zaļo un Zemnieku savienība un "Apvienotais saraksts". Seko Nacionālā apvienība, "Stabilitātei!", "Latvija pirmajā vietā" un "Progresīvie".