"Man svarīgs jautājums ir neizmērāmi sarežģītā darbaspēka nodokļa uzskaite. Diferencētais neapliekamais minimums – ja kāds cilvēks varētu pateikt, kāds viņam ir neapliekamais minimums, tad tas būtu jauki," teica ministre.
Pēc viņas teiktā, Latvijā ienākuma nodoklim ir ieviesta trīs pakāpju progresivitāte. "Mums ir diferencēts neapliekamais minimums, tad mums ienākuma nodoklis palielinās pie noteikta ienākumu sliekšņa no 20%–23%. Tad mums vēl ir solidaritātes nodoklis, kas ir jau ļoti lielu algu saņēmējiem.
Tā sistēma mums ir ļoti, ļoti sarežģīta, domāju, ka mums ir jāiet tās vienkāršošanas virzienā," uzskata ekonomikas ministre.
Jautāta, kādi būs Ekonomikas ministrija (EM) galvenie akcenti, kad no tās nodalīs enerģētiku, kas pāries jaunās Klimata un enerģētikas ministrijas pārziņā, Indriksone sacīja, ka liela daļa uzmanības jāpievērš uzņēmējdarbības vides uzlabošanai Latvijā.
"Tā mums vienmēr bijusi [prioritāte] paralēli enerģētikai, kas pēdējos divus gadus apēdusi pārējās prioritātes diezgan lielā mērā. Covid-19, protams, arī ieviesa savas korekcijas," sacīja ministre. "Tā noteikti ir jau pieminētā nodokļu sistēmas pilnveide – kā uzlabot iespējas strādāt vienkārši, administratīvi nesarežģīti valsts un uzņēmēju pusē.
Tas ir īpašuma attīstības procesa pilnveides un vienkāršošanas jautājums (..) – no plānojuma līdz pat ierakstam Zemesgrāmatā.
Domāju, ka tur vēl ir daudz neskaidrību.. Arī šis vienvietas princips visā Latvijā, lai visiem būtu skaidra, vienāda, vienkārša kārtība. Un noteikti būvniecības jautājumi – tie vienmēr ir aktuāli. Mājokļa politika arī nekur nav pazudusi. Mēs arī turpināsim strādāt pie ilgtermiņa Mājokļa fonda izveides un īstenošanas. Katrā ziņā tā prioritāte uz tehnoloģijām, inovācijām, digitalizāciju, zinātnes ieiešanu tautsaimniecībā – tā ir pāri visam, jo tas ir tas izrāviens, kur mēs šobrīd esam trešajā vai ceturtajā vagonā, bet mums noteikti vajadzētu būt pirmajā tūlīt aiz lokomotīves," sprieda ekonomikas ministre.
