Par to, ka Eiropas Parlaments varētu neatbalstīt ilgās un grūtās sarunās valstu vadītāju pieņemto budžetu, vēl pirms izšķirošajām sanāksmes dienām Briselē sacīja parlamenta prezidents Martins Šulcs. Viņa arguments bija, ka nevar apstiprināt budžetu, kas, visticamāk, novedīs pie deficīta, un nebūs naudas, par ko finansēt projektus. Arī lielāko politisko grupu vadītāji – gan konservatīvā Tautas partija, gan sociālisti - paliek pie nostājas, ka samazināts Eiropas Savienības budžets nav pieņemams, īpaši, ja griezieni izdarīti zinātnei, rūpniecībai un izglītībai veltītajā sadaļā.
Blakus šai kritikai arvien pārliecinošāk nostiprinās ideja, ka parlamentārieši varētu balsot aizklāti, lai pasargātos no politiska spiediena. Šādu aizklātu balsojumu praksi Eiropas Parlaments īsteno reti, un to ir iespējams izdarīt vien tad, ja pieprasa viena piektdaļa no visiem vairāk nekā 700 deputātiem. Taču parlamenta kuluāros runā, ka parakstu vākšana jau ir sākusies.
Ja balsojums būs aizklāts, tad ļoti iespējams, ka parlaments budžetu noraidīs. Par to jau tagad uztraucas tās valstis, kurām esošais budžeta projekts ir izdevīgs, piemēram, Lielbritānija un Polija. Kā stāsta Polijas radio žurnāliste Beata Plomecka, pat valdībai opozīcijā esošie poļu deputāti solījuši balsot par budžetu, kāds tas nolemts garajā valstu vadītāju sarunu naktī:
„Jā, Polijas deputāti pilnīgi noteikti balsos par budžeta saglabāšanu. Daži pat saka, ka mēģinās pārliecināt pretēji domājošos nesodīt savas valdības, kas izvēlējās budžetu griezt. Pretējā gadījumā, ja Eiropas Savienība būs spiesta atgriezties pie budžeta plānošanas katru gadu, tas nebūs izdevīgi tiem, kas plāno lielākas investīcijas.”
Eiroparlamenta deputāts Roberts Zīle uzskata, ka Latvijas deputātiem būtu jāvienojas par kopēju pozīciju ar valdību, kā īsti balsot: „Mums noteikti vajag vest ne tikai neformālas sarunas, bet arī formālas ar Eiropas Parlamenta deputātiem, kāds tad ir pareizais risinājums. Vai mēs uzskatam, ka jāliek veto uz budžeta, jo labojumus mēs iesniegt nevaram. Vai labāk ir apstiprināt šo valstu valdību vadītāju vienošanos un iet uz priekšu."
Ja parlaments budžetu noraidīs, tas nozīmē, ka Eiropadomei būs jāizstrādā jauns priekšlikums un valstu vadītājiem atkal jāsēžas pie sarunu galda. Taču, vai Latvijai tas būs izdevīgi un vai šajās atkārtotajās sarunās izdosies panākt vairāk, domas dalās. Neoficiāli avoti vēsta, ka parlaments vairāk varētu cīnīties par to jomu, kurai griezts visvairāk, proti izglītību, pētniecību, inovācijām, bet lauksaimniecība un kohēzija paliktu neskartas.
Pastāv arī risks, ka sarunu ievilkšanās aizkavēs budžeta stāšanos spēkā un līdz ar to arī naudu lieliem Eiropas projektiem, uz kuriem cer, piemēram, ceļu būvētāji.
Prognozē, ka izšķirošais balsojums Eiropas Parlamentā varētu notikt - optimistiski – aprīlī, bet, visticamāk, maijā vai jūnijā.
