Eiropas Savienības kopējā lauksaimniecības politika uz Eiropas lauksaimniecības ministru diskusiju galda simboliski gulstas pēdējo reizi. Pirmdien visu valstu nozaru ministriem jāsaka galīgais atbalsts un paredzams, ka tāds arī būs. Arī Latvija Zemkopības ministres Laimdotas Straujumas personā dokumentu apstiprinās, lai gan Latvija līdzīgi ka citas valstis pilnībā apmierināta par iznākumu nav.
Latvijas zemniekiem nākamajos septiņos gados izcīnīti lielāki tiešmaksājumi, taču Latvijai ir iebildumi pret veidu, kā tehniski summa rēķināta. Latvijas zemniekiem 2020. gadā būtu jābūt paredzētiem 196 eiro par hektāru, taču gala dokumentā ir norādīti 195,7. Tas nozīmē, ka Latvijai garām ies teju pusotra miljona eiro.
Šāda summa radusies aprēķināšanas procesā, un tāda pati situācija ir arī Rumānijai un abām pārējām Baltijas valstīm – Lietuvai un Igaunijai. Laimdota Straujuma ir rakstījusi arī pretenziju vēstuli Eiropas Komisijai, kura bija gatava iesaistīties, taču padomē šīs diskusijas vēlreiz atvērt nevēlas.
Pirmdien kopīgu deklarāciju Eiropas kopējās lauksaimniecības politikas dokumentam pievienos Latvija kopā ar Rumāniju. Igaunija no šāda soļa atteikusies, jo neuzskata, ka zaudē lielas summas, savukārt Lietuva neiesaistās, jo ir Eiropas Savienībā prezidējošā valsts.
Latvijas un Rumānijas deklarācija neko gan vairs nemainīs, bet drīzāk paliks vēsturei kā fakts.
Tāpat pirmdien lauksaimniecības ministri balsos arī par tā saukto Pārejas regulu, kas noteiks, kad kopējās lauksaimniecības politiku reāli ieviesīs dzīvē. Tā kā dalībvalstu sarunas ieilga, tad visus likumus nebūs iespējams īstenot jau nākamgad, bet gan tikai 2015. gadā. Taču, kas attiecas uz tiešmaksājumiem zemniekiem, tad tos lauksaimnieki vēl nākamgad saņems līdzšinējā līmenī.
Paredzams, ka Eiropas Savienības oficiālajā vēstnesī paziņojumu par kopējo lauksaimniecības politiku publicēs jau nedēļas nogalē, 21. decembrī, bet Pārejas regulu – īsi pēc Ziemassvētkiem, kas tad ir galīgais solis, kad visi šie likumi stāsies spēkā.
