Itālijas pārstrādātais 2019. gada budžeta projekts apstiprina EK sākotnējo vērtējumu, ka valstij draud īpaši nopietna nosacījumu neizpilde, nereaģējot uz EK rekomendācijām.
EK viceprezidents Valdis Dombrovskis (“Vienotība”) uzsvēra, ka EK vairākkārt tikusies ar Itālijas valdības pārstāvjiem, paužot bažas par valsts ekonomikas izaugsmi un budžeta deficīta parāda līmeni. Neesot saņemtas atbildes uz vairākiem jautājumiem, tostarp par to, no kurienes radīsies lielāka izaugsme un kas maksās par papildu izdevumiem.
EK uzskata, ka Itālijas budžeta projekts rada risku Itālijas ekonomikai, iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Turklāt valsts parāda apmērs divu gadu laikā nemazināsies, paredz EK.
EK secināja, ka Itālija nepilda nosacījumu saistībā ar budžeta parādu. Tāpēc, iespējams, nāksies piemērot pārmērīga budžeta deficīta procedūru, taču tā vēl netiek sākta.
ES dalībvalstīm tiek dotas divas nedēļas, lai paustu viedokli par EK vērtējumu par Itālijas budžetu, informēja Moskovisī.
Ja dalībvalstis to atbalstīs, EK būs jāsagatavo attiecīgā procedūra un rekomendācijas Itālijai, lai labotu budžeta plānu. To gan EK sola vēl apspriest ar Itālijas valdību.
Itālijas budžeta riski gan neradot būtisku ietekmi uz pārējām dalībvalstīm. “Mēs redzam tādus būtiskus efektus pārējās eirozonas valstīs, bet, protams, situāciju turpinām monitorēt. Tas kaut kādā mērā jautājums par kopējo eirozonas stabilitāti,” žurnālistiem sacīja Dombrovskis.
Pamatīgi atšķiras arī situācijas novērtējums. Itālijas valdība uzskata, ka lielāki budžeta tēriņi stimulēs ekonomikas izaugsmi. Eiropas Komisija tam netic un uzskata, ka budžeta deficīts galu galā būs nevis 2,4% bet gan 2,9%.
Nervozu noskaņu veido arī tas, ka Romā pie varas ir cilvēki, kuri iepriekš ir nākuši klajā ar plāniem, kā vienas nakts laikā pamest eirozonu. Tagad gan viņi saka, ka nekas tāds netiekot apsvērts.
KONTEKSTS:
Eiropas Komisija iepriekš devusi Romai laiku, lai pārskatītu tās budžeta projektu un samazinātu plānoto deficītu. Tomēr Itālijas valdība ir noskaņota kareivīgi un uzsvēra, ka negrasās mainīt nevienu komatu. Lielākā problēma ir Itālijas budžeta deficīts, ko valdība vēlas būtiski paaugstināt. Tas ir pretrunā gan ar kopējiem eirozonas noteikumiem, gan arī ar saistībām, ko ir uzņēmusies iepriekšējā Itālijas valdība. Roma turpina apgalvot, ka nauda ir nepieciešama, lai dotu ekonomikai grūdienu.
Problēmas ir arī tajā, ka Itālijas ārējais parāds jau tagad ir virs 130% no iekšzemes kopprodukta. Tas ir otrs lielākais parāds Eiropā. Lielāks ir tikai Grieķijā. Ja situācija saasināsies, tad nosacījumi, uz kādiem Roma turpmāk varēs aizņemties naudu, kļūs sliktāki, un parāda uzturēšanai vajadzēs vēl vairāk naudas.
EK varētu iedarbināt „pārmērīgā budžeta deficīta novēršanas procedūru” un piemērot soda naudu 0,2% apmērā no Itālijas iekšzemes kopprodukta (IKP) par atteikšanos veikt grozījumus nākamā gada budžetā.
Pašlaik Itālijai ir jau 2,3 triljonu eiro liels valsts parāds, kas veido 131% no IKP. Komisijas noteiktais slieksnis ir 60% no IKP.
EK vēl pirms atzinumu publiskošanas ir norādījusi, ka Itālijas ekonomiskā izaugsme nav tik saulaina, kā paši itāļi sagaida. Izaugsme nākamgad varētu būt 1,2%, kas ir par 0,3% mazāk, nekā prognozē pati Roma. Arī Starptautiskais Valūtas fonds paredz turpmāku samazinājumu un norāda, ka 2020. gadā ekonomiskā izaugsme Itālijā piedzīvos 0,2% kritumu.
