Dienas notikumu apskats

Rīt jaunievēlētā Saeima savā pirmajā sēdē ievēlēs Saeimas Prezidiju

Dienas notikumu apskats

Trim kuģiem-mājām Rīga ļaus palikt pie AB dambja

Itālijas budžets turpina satraukt gan Eiropas politiķus, gan finanšu tirgus

Itālijas vicepremjers par budžetu: Mēs neatkāpsimies ne par milimetru

Itālijas budžets turpina satraukt gan Eiropas politiķus, gan finanšu tirgus. Pirmdien, 5.novembrī, šis jautājums ir nokļuvis arī eirozonas finanšu ministru sanāksmes darba kārtībā. Eiropas Komisija (EK) ir devusi Romai laiku līdz 13. novembrim, lai pārskatītu tās budžeta projektu un samazinātu plānoto deficītu. Tomēr Itālijas valdība ir noskaņota kareivīgi un uzsver, ka negrasās mainīt nevienu komatu. 

Konflikts starp Itālijas valdību un Briseli arvien turpinās. EK uzstāj, ka Itālijas budžets ir pretrunā ar eirozonas noteikumiem un nāks par sliktu šai valstij. Tādēļ Romai ir pieprasīts izdarīt labojumus. Tomēr Itālijas vicepremjers Mateo Salvini jau tagad saka, ka nekādi grozījumi netiks veikti.

"Esmu pārliecināts, ka valdība ir izdarījusi pareizu izvēli. Mēs turpināsim savu kursu. Un, ja kāds vēlas iedzīvoties uz esošās situācijas, izmantojot starpību vērtspapīru cenās vai ko citu, viņiem ir jāzina, ka mūsu valsts būs gatava atbildēt. Mēs neatkāpsimies ne par milimetru," paziņoja Salvini.

Lielākā problēma ir Itālijas budžeta deficīts. Jaunā valdība vēlas to būtiski paaugstināt. Tas ir pretrunā gan ar kopējiem eirozonas noteikumiem, gan arī ar saistībām, ko ir uzņēmusies iepriekšējā Itālijas valdība. Roma turpina apgalvot, ka nauda ir nepieciešama, lai dotu ekonomikai grūdienu.

To intervijā izdevumam "Financial Times" atzīmēja arī otrais Itālijas vicepremjers Luidži di Majo. Viņš uzskata, ka Itālija sekos Trampa ekonomikas politikai un tās panākumi kļūs par piemēru visai Eiropai.

Tomēr Briselē Romas aprēķiniem netic. EK priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis saka, ka viņu skaitļi liecina par pretējo.

"Jau tagad ir būtiski palielinājušās procentlikmes Itālijas valsts parādam. Tas pamazām izpaužas arī Itālijas ekonomikā, tātad [pasliktinās] aizņemšanās nosacījumi, procentlikmes Itālijas uzņēmumiem un privātpersonām. Līdz ar to gaidītā fiskālā stimula vietā Itālijai var sanākt vēl lielāka ekonomikas bremzēšanās," norādīja Dombrovskis.

Problēmas ir arī tajā, ka Itālijas ārējais parāds jau tagad ir virs 130% no iekšzemes kopprodukta. Tas ir otrs lielākais parāds Eiropā. Lielāks ir tikai Grieķijā. Tādēļ jau šobrīd Itālijas valdība tērē parāda apkalpošanai tikpat daudz kā izglītībai. Ja situācija saasināsies, tad nosacījumi, uz kādiem Roma turpmāk varēs aizņemties naudu, kļūs sliktāki. Un parāda uzturēšanai vajadzēs vēl vairāk naudas.

Tādēļ Eirogrupas vadītājs, Portugāles finanšu ministrs Māriu Sentenu pirms pirmdienas sanāksmes mēģināja mazināt satraukumu. "Es gribu pasvītrot, ka mēs šobrīd gaidām atbildi no Itālijas.

Mēs sagaidām ļoti konstruktīvas diskusijas un debates, kas notiek jau šobrīd. Un cerams, ka mēs iegūsim jaunu budžeta projektu, un tad atgriezīsimies pie tā decembrī."

Arī Francijas finanšu ministrs Bruno Lemērs mudināja Itālijas valdību uzsākt dialogu ar EK, lai atrastu abpusēji pieņemamu risinājumu, jo uz kārts ir likta eiro - mūsu kopējās valūtas - stabilitāte.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt