Šis ir jau trešais ECB paziņojums par likmju paaugstināšanu un tagad bāzes likme sasniegusi 2% - tas ir augstākais līmenis kopš 2009. gada.
Bankas prezidente Kristīne Lagarda par šādu soli brīdināja jau iepriekš, norādot, ka tas ir nepieciešams, lai mazinātu inflāciju. Ir sagaidāms, ka procentlikmes kāps arī turpmāk, sadārdzinot iedzīvotāju hipotekāro kredītu maksājumus.
ECB lēmums bija sagaidāms, jo inflācija Eirozonā joprojām ir augsta un tādēļ bankas vēlas to bremzēt. Eiropas Centrālās bankas galvenais uzdevums ir nodrošināt cenu stabilitāti.
Tomēr procentlikmju pieaugums atstāj ietekmi arī uz iedzīvotāju ikmēneša bankas maksājumiem, jo aizņēmumi kļūs dārgāki. Ir skaidrs, ka lēto aizdevumu posms ir beidzies un procentlikmes augs arī turpmāk.
Gan Itālijas jaunā premjerministre Džordžija Meloni, gan Francijas prezidents Emanuels Makrons ir nobažījušies par šo bankas izvēlēto ceļu. Savukārt banka norāda, ka inflācija joprojām ir pārāk augsta – septembrī eirozonā tā bija 9,9%.
Jāpiebilst, ka līdzīgi rīkojas arī ASV – arī ASV Federālo rezervju sistēma nākamnedēļ paaugstinās likmes par 0,75 procentpunktiem.
ECB padomes sēdē Frankfurtē arī nolemts palielināt noguldījumu iespējas uz nakti likmi līdz 1,5% un aizdevumu iespējas uz nakti likmi līdz 2,25%. Arī abas šīs likmes palielinātas par 0,75 procentpunktiem.
Šīs likmes būs spēkā no 2. novembra.
Līdz ar to ECB padome nolēmusi paaugstināt šīs trīs likmes par 0,75 procentpunktiem jau otro sanāksmi pēc kārtas. Iepriekšējo reizi šāds lēmums tika pieņemts sēdē 8. septembrī. Savukārt pirms tam sēdē 21. jūlijā padome nolūkā cīnīties pret augsto inflāciju nolēma īstenot pirmo procentlikmju paaugstinājumu 11 gadu laikā, likmes paaugstinot par 0,5 procentpunktiem.
"Veicot trešo būtisko monetārās politikas procentlikmju paaugstināšanu pēc kārtas, padome panākusi ievērojamu progresu attiecībā uz stimulējošo monetārās politikas pasākumu pārtraukšanu," norādīts pēc sanāksmes publiskotajā padomes paziņojumā.
Padome uzsver, ka tā "sagaida turpmāku procentlikmju kāpumu, lai nodrošinātu savlaicīgu inflācijas atgriešanos tās 2% vidējā termiņa inflācijas mērķa līmenī".
"Padomes turpmāko monetārās politikas procentikmju lēmumu pamatā būs inflācijas un tautsaimniecības perspektīvas attīstība. Lēmumi tiks pieņemti katras sanāksmes ietvaros," sacīts paziņojumā.
"Inflācija joprojām ir pārāk augsta un ilgāku laiku pārsniegs mērķa līmeni. Septembrī eiro zonas inflācija sasniegusi 9,9%.
Pēdējos mēnešos straujais enerģijas un pārtikas cenu kāpums, piegādes problēmas un pieprasījuma atveseļošanās pēc pandēmijas noteikusi cenu spiediena paplašināšanos un paaugstinājusi inflāciju.
Padomes monetārās politikas mērķis ir samazināt atbalstu pieprasījumam un nodrošināties pret ilgstošu augšupvērstu inflācijas gaidu pārmaiņu risku," skaidro padome.
