ECB padomes sēdē Frankfurtē arī nolemts palielināt noguldījumu iespējas uz nakti likmi līdz 0,75% un aizdevumu iespējas uz nakti likmi līdz 1,5%. Arī abas šīs likmes palielinātas par 0,75 procentpunktiem.
Pēdējās dienās finanšu analītiķi un baņķieri, šķiet, uzdeva tikai vienu jautājumu: cik liels būs ECBs bāzes likmju pieaugums. Par to, ka šāds solis tiks sperts, neviens nešaubījās, jo inflācija eirozonā augustā pārsniedza 9%. Kā zināms, Baltijas valstīs tā ir krietni augstāka. Latvijā cenas pieauga par 21,5%.
ECB vadītāja Kristīne Lagarda sacīja, ka likmju kāpums par 0,75 procentpunktiem nebūt nav pēdējais: "Mēs esam pieņēmuši šīsdienas lēmumu un gatavojamies palielināt likmes arī turpmāk, jo inflācija ir krietni par augstu. Un ir paredzams, ka tā ilgāku laiku saglabāsies virs mūsu noteiktā mērķa."
ECB ir samazinājusi ekonomikas izaugsmes prognozi. Tomēr tā neparedz recesiju ne šogad, ne nākamajā gadā. Drīzāk šā gada beigās un nākamā gada sākumā būs vērojama ekonomikas stagnācija.
"Kaut arī aktīvais tūrisma sektors atbalstīja ekonomikas izaugsmi trešajā ceturksnī, mēs sagaidām, ka atlikušajos gada mēnešos ekonomikas temps krietni samazināsies. Tam ir četri galvenie iemesli. Pirmkārt, augsta inflācija samazina patēriņu un ražošanu visā ekonomikā. Gāzes piegāžu traucējumi pasliktina šo situāciju. Otrkārt, strauja atkopšanās pakalpojumu nozarē, kas radās līdz ar ekonomikas atvēršanu drīzumā zaudēs savu sparu," stāstīja Lagarda.
ECB procentlikmju celšana nozīmē, ka naudas aizņemšanās kļūs dārgāka. Vairāk būs jāmaksā arī par banku kredītiem. Līdz ar to patēriņam vajadzētu sarukt, mazinot spiedienu uz cenām un arī inflāciju. Tomēr lielākais faktos, kas ietekmē inflāciju, ir enerģētikas resursu cenas.
Lagarda piebilda, ka tuvākajā laikā nav plānota atgriešanās pie negatīvajām likmēm, kas Eiropā pastāvēja vairākus gadus ar mērķi veicināt izaugsmes tempus. Drīzāk ECB šobrīd pakāpeniski vēlas nonākt pie tādām procentlikmēm, kas varētu saglabāties ilgtermiņā.
Līdzīgi pēdējā laikā ir rīkojušās arī citas centrālās bankas. Gan ASV, gan Lielbritānijas baņķieri ir palielinājuši likmes, lai mazinātu inflāciju.
Zemais eiro kurss arī mudināja lēmumu pieņēmējus Frankfurtē spert izlēmīgu soli. Kā zināms, eiro nesen kļuva lētāks par ASV dolāru. Tas ir daļēji skaidrojams ar to, ka nestabilitātes laikā investori mēdz strauji iegādāties dolārus, jo uzskata to par drošāko valūtu. Līdz ar to dolāra kurss pret citām valūtām aug.
