Daugavpilī cīņa par kanalizācijas dūņām

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 11 gadiem un 2 mēnešiem.

Tieši notekūdeņu jeb kanalizācijas dūņas raisa uzņēmēju interesi un Daugavpils pusē jau kļūst par cīņas objektu. Uzņēmēji no šīm dūņām vēlas ražot siltumu, elektrību un komposta materiālu dārziem. Pirms gada sabiedrisko apspriedi Daugavpilī rīkoja Rīgas firma „Alternum”, kas izteica vēlmi pārstrādāt daugavpiliešu atkritumus gāzē, siltumā un elektrībā un vēlējās to darīt pilsētas Ziemeļu industriālās zonas cehā. Tagad savas idejas par dūņu izmantošanu ir arī citiem uzņēmumiem. 

Visi kanalizācijas ūdeņi, tostarp saimnieciskie sadzīves notekūdeņi, ieplūstošie no iedzīvotājiem, ražošanas notekūdeņi, kas nāk no uzņēmumiem un organizācijām, kā arī lietus notekūdeņi no pilsētas centrālās daļas, saplūst vienuviet - Daugavpils attīrīšanas iekārtās, kur iziet mehānisko, tad bioloģisko attīrīšanu, un tad jau notiek nosēdumu apstrāde, kur pārpalikusī biomasa jeb notekūdeņu dūņas tiek sablīvēta un atūdeņota. Šo saimniecību apkalpo „Daugavpils ūdens”.

„Diennaktī tie ir apmēram 12 tūkstoši kubikmetru notekūdeņu, pēc šo notekūdeņu apstrādes diennaktī savācas ap 30 -35 tūkstoš tonnas dūņu. Šobrīd tās visas tiek izvestas uz Skrudalienas pagastu, kur ir biogāzes ražošanas stacija,” stāsta uzņēmuma tehniskais direktors Juris Sarkanis.

Uzņēmums Daugavpils novadā Skrudalienā šobrīd pa tiešo no attīrīšanas iekārtām izved šīs dūņas savu mērķu realizācijai, līdzīgu interesi pirms gada aprīļa vidū par šīm dūņām izrādīja arī „Alternum”.

„Pārstrādes rezultātā mēs no dūņām plānojam iegūt metānu un tīru ūdeni. Ūdeni nolaižam kanalizācijā, bet metānu izmantojam enerģijas vajadzībām. Reāli tas notiks tā, ka dūņas tiks atvestas uz mūsu termiski noslēgto glabātuvi, no kuras tās tiks sūknētas uz mūsu iekārtām, kur tiks saspiestas līdz 220 atmosfērām un sakarsētas līdz 350 grādiem. Šajos apstākļos biomasa pirolizējas un pārvēršas par ogli, no kuras arī rodas metāns,” procesu skaidro „Alternum” pārstāvis Jānis Ciršs.

Šobrīd uzņēmums reģionālajā vides pārvaldē kārto B kategorijas atļauju, kas ļautu šīs notekūdeņu dūņas ievest pilsētas Ķīmiķu mikrorajonā rūpnieciskajā zonā.

„SIA „Alternum” pērn vērsās pie mūsu kapitālsabiedrības „Sadzīves pakalpojumu kombināts”, kurš apkalpo mūsu Ziemeļu rūpniecisko zonu. „Alternums” lūdza telpas nomā, lai realizētu aktīvo dūņu pārstrādes elektrībā projektu. Šobrīd jau tiek uzstādītas iekārtas un veiktas vajadzīgās formalitātes, lai palaistu darbā šo  koģenerācijas ražotni, kas ražos gan siltumu, gan elektrību. Viņi arī palūdza izmantot mūsu „Daugavpils ūdens” saražotās dūņas. Mēs vienam uzņēmumam jau piegādājam šīs dūņas, kuras veiksmīgi tiek realizētas analoģiskā uzņēmumā. Ja mums būs jau divi uzņēmumi, tas būs ieguvums un tikai veicinās konkurenci, un tas savukārt radīs produktam vērtību,” stāsta domes izpilddirektors Andrejs Kursītis.

Notekūdeņu dūņas ir vērtīgs materiāls un daudzviet Eiropā tās jau sen tiek izmantotas.

„Var jau ražot elektrību no tiem materiāliem, par ko ir jāmaksā, piemēram, dabas gāze, akmeņogles vai nafta, bet attīrīšanas iekārtām par dūņām nekas nav jāmaksā, notekūdeņi paši vienkārši atnāk, mēs, iedzīvotāji, paši savā ziņā saražojam šos komunālos notekūdeņus, un viņi ne no kā, tā teikt, ražo elektrību,” vērtē ekologs, profesors Arvīds Škute.

Dūņas raisa uzņēmēju interesi Daugavpilī, nenoliedz šo dūņu apsaimniekotājs „Daugavpils ūdens”. Jau rodas konkurence uz to izmantošanu, un tā ir sava veida cīņa par šiem kanalizācijas pārpalikumiem, atzīst uzņēmuma tehniskais direktors Juris Sarkanis.

Cits jautājums, cik Latvijas elektrības patērētājiem ir izdevīgs šāds alternatīvais elektrības ražotājs, no kura „Latvenergo” elektrību iepērk par augstāku cenu. Tikmēr par Daugavpils notekūdeņu dūņu izmantošanu arī pats „Daugavpils ūdens” kaļ savus plānus, atklāj Sarkanis, jo liela daļa, un tas ir vairāk nekā 100 tūkstoš tonnas dūņu, šobrīd apglabāta Križos.

„Križu pagaidu laukos ir apglabātas vairāk kā 100 tūkstoš tonnas šo dūņas, ko arī var izmantot. Mēs caur programmu „Presto” piedalāmies projektā, kurā plānojam, ka šajā mikrorajonā izvietosies kompostēšanas poligons. Turp tiks izvestas dūņas, un, pievienojot citus materiālus, pēc īpašas tehnoloģijas tiks ražots komposts, kuru varēs izmantot apzaļumošanā vai, piemēram, mežu izdegumu vietās,” vīziju atklāj Sarkanis.

Pagaidām notekūdeņu dūņu esošajiem pretendentiem uz to izmantošanu pietikšot, saka Daugavpils ūdens un kanalizācijas apsaimniekotāji, saredzot, ka jau pavisam drīz ne vien atkritumi, bet arī kanalizācijas pārpalikumi var kļūt un jau ir peļņas avots.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti