Cik viegli kredītu bankā dabūt pašnodarbinātajam

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Lai gan pašnodarbinātām personām iespēja kredītiestādēs saņemt hipotekāro kredītu vai līzingu netiek liegta, to izvērtēšana no bankas puses ir nedaudz piesardzīgākā nekā tiem klientiem, kas ir vispārējā nodokļu režīmā nodarbinātie. Visiem potenciāliem aizņēmējiem bankas analizē ienākumus, kredītvēsturi un esošo kredītu slogu, bet pašnodarbināto personu gadījumā aizņēmēja ienākumus vērtē ilgākā laika periodā, jo situācijas var būt ļoti dažādas un ienākumu apjoms ik mēnesi var nebūt stabils. 

Kārlis, kura vārds un balss pēc viņa lūguma mainīts, kā pašnodarbināta persona strādā kopš 2018. gada. Viņš vēlējās bankā dabūt kredītu auto iegādei, bet visās kredītiestādēs saņēma atteikumu, lai gan nodokļos nomaksātā naudas summa nav maza.

“Pa šiem gadiem es esmu samaksājis valstij 7000 eiro nodokļos. Esmu arī kā radošais darbinieks un saņemu autoratlīdzību jeb honorāru, no kuriem man jāmaksā sociālā iemaksa no minimālās algas. Arī šajā pozīcijā pa šiem diviem gadiem esmu samaksājis vairākus tūkstošus eiro. Banka uzskata, ka nodokļos nomaksātā daļa ir tikai tā, kas ir no iemaksātā sociālā nodokļa. Respektīvi, neņemot vērā visu naudas apjomu, kuru es pelnu kā pašnodarbināta persona. Mēģināju iegādāties automašīnu kredītā, bet man bija atteikums no visām lielākajām bankām Latvijā,” stāstīja Kārlis.

Valsts ieņēmuma dienesta statistikas dati liecina, ka šogad 3. ceturksnī valstī reģistrēti nedaudz vairāk nekā 29 tūkstoši pašnodarbināto. Salīdzinājumam – darba ņēmēju skaits ir vairāk nekā 800 tūkstoši cilvēku. Latvijas Radio aptaujāto banku pārstāvji teica, ka pašnodarbinātas personas bankā var saņemt hipotekāro kredītu vai līzingu. Atteikumi esot, bet to izvērtēšanā ir vairākas nianses.

“Swedbank” pārstāvis Jānis Krops pastāstīja, ka pašnodarbinātas personas, kad aizpilda pieteikumu finansējuma saņemšanai, no banku puses tiek vērtētas tāpat kā citos nodokļu režīmos strādājošas personas. Tomēr viņš atzīst, ka pašnodarbinātas personas saimnieciskās darbības režīms ir nedaudz specifisks.

“Alga kontā jau viņiem neienāk kā alga pēc nodokļu nomaksas,

jo pašnodarbinātas personas redz savu ienākumu/uzdevumu žurnālu vai reģistru, un no naudas, kas ienāk viņu kontā ir arī liela daļa izdevumu, kas tiek veltīti dažādiem darba materiāliem un tamlīdzīgi. Tas nebūt nenozīmē, ka kontā ienākusī nauda ir alga, ar ko pašnodarbinātā persona dzīvos visu mēnesi. Ņemot vērā, ka šādi izdevumi var būt un bankai ir jāsaprot šo ienākumu/izdevumu žurnāls, tad, protams, bankām, vērtējot šos pašnodarbināto personu pieteikumus finansējumam, ir jāsaprot, kas ir tā finansiālā daļa, kas paliek pāri kā pārpalikums un kuru mēs klasiskā izpratnē varētu uzskatīt kā algu,” stāstīja Krops.

Nereti pašnodarbinātām personām pēc visu izdevumu segšanas paliek pāri nedaudz naudas, un, pēc bankas ieskatiem, aizņēmums būtu pārāk liels slogs. Tāpēc aizņēmumu pieteikumu izvērtēšanā ir tāda piesardzība. Bet tas nebūt nenozīmējot, ka pašnodarbinātas personas nevar saņemt aizņēmumu kredītiestādē.

““Swedbank”  gadījumā mums ir klienti pašnodarbinātas personas, bet, protams, tās tiek vērtētas pēc tādiem pašiem kritērijiem kā jebkura cita persona.

Vienīgi tiek ņemts vērā vēl šis papildu apstāklis, ka tā nauda, kas ienāk kontā, nav gala alga,” norādīja Krops.

Arī “SEB bankas” pārstāve Elīna Neimane uzsvēra, ka pašnodarbinātas personas netiek izslēgtas no potenciālo kredītņēmēju loka, bet tiek analizēti aizņēmēja ienākumi, kredītvēsture un esošo kredītu slogs.

“Runājot tieši par pašnodarbinātajiem, banka var vērtēt aizņēmēja ienākumus ilgākā laika periodā, jo situācijas var būt ļoti dažādas. It īpaši, ka ir, piemēram, sezonāla rakstura darbs un attiecīgi ienākumi mainās pa sezonām. Izvērtējot individuāli, ir iespējams pielāgot aizdevuma atmaksas grafiku.

Visas situācijas jāskatās individuāli, bet kopumā, lemjot par aizdevuma piešķiršanu, bankai ir jāzina, ar ko aizņēmējs nodarbojas, kādi ir cilvēka ienākumi un izdevumi ilgākā laika periodā un kā tas ietekmēs aizdevuma atmaksu ilgtermiņā,” stāstīja Neimane.

Banka arī vērtē, lai esošo un jauno kredītsaistību apjoms nepārsniedz 40% no personas neto ienākumiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti