Latvijas Radio zāļu cenas Baltijas valstīs salīdzināja, balstoties uz 25 Latvijā pārdotāko bezrecepšu zāļu topu. Izvēlētas tieši bezrecepšu zāles, jo recepšu zāļu cenu salīdzināt būtu teju neiespējami. Valstīs atšķiras kompensējamo zāļu sistēmas, zāļu klāsts un arī pacienta līdzmaksājums. Nākamais kritērijs – katrā valstī Latvijas Radio izvēlējās lielākos aptieku tīklus. Cenu salīdzinājumā nav iekļautas zāles ar atlaidēm.
Latvijas aptieku cenu salīdzinājumu Latvijas Radio jau veicis divos lielākajos aptieku tīklos "Mēness aptieka" un "Apotheka", kā arī „Eiroaptieka”, kas ir Lietuvas lielākais tīkls, un „Benu”.
Latvijā radītais "Mildronāts" Lietuvā lētāks
Lietuvā trīs lielākie aptieku tīkli ir "Eurovaistine" (kas Latvijā zināma kā "Eiroaptieka"), "Gintarine" un "Kamēlijas" aptieka. Bezrecepšu zāļu iepakojumus un to cenas daudzās lielākajās aptiekās Lietuvā var viegli aplūkot – tās ir brīvi pieejamas plauktos, ne tikai aiz farmaceita muguras.
Lielākās aptieku ķēdes
Līdzīgi kā Latvijā arī kaimiņos aptiekās netrūkst ar spilgtām krāsām izkrāsotu akcijas cenu, īpaši izdevīgo piedāvājumu un pircējam acu priekšā uz paaugstinājuma izceltu produktu. Manāma norāde "Pigu", kas tulkojumā nozīmē "lēti".
"Voltaren" kaimiņvalstī ir lētāks – tur tas bez atlaides maksā 10,99 eiro, tātad par diviem eiro mazāk nekā šur tur Latvijā. Stiprākais "Voltaren Emulgel" locītavu un muskuļu sāpēm Latvijā lielākajos aptieku tīklos maksā ap 13 eiro.
Tāpat arī krietni lētākas ir vēl vairākas zāles, piemēram, viens no Latvijā pirktākajiem medikamentiem – "Essentiale forte" aknu slimību ārstēšanai. Viļņā cena bija aptuveni 12,5 eiro, bet Rīgā būtu jāmaksā vairāk – nepilni 14.
Daļa bezrecepšu zāļu gan nav izvietotas zālē, tās ir otrpus letei farmaceita pusē. Tad brīžiem nākas sasprindzināt acis, un, ja neizdodas cenu saskatīt, jāpaļaujas uz līdzcilvēku redzi.
Par dažām cenām aptiekās Latvijas Radio jautāja arī farmaceitiem, piemēram, kad plauktos nemanām Latvijā izgudroto un daudz pārdoto "Mildronātu". Izrādās, ka šajā Viļņas aptiekā "Mildronāta" 60 tablešu iepakojums ar aktīvās vielas stiprumu – 250 miligramu – maksā 11,66 eiro. Tas ir lētāk nekā Rīgā – par 1,3 eiro mazāk. Tiesa, Latvijā šādu iepakojumu var nopirkt tikai ar recepti.
Lietuvā aptiekās pie letes ir īpašs ekrāns, kur var apskatīt zāļu cenu, bet arī redzēt, kādas ir alternatīvas. Piemēram, ekrānā virs "Mildronāta" parādās lētāks medikaments – "Zovanat", kas ir uzņēmuma "Olainfarm" ražotas zāles, kas satur to pašu aktīvo vielu meldoniju.
Starp citu, obligāto prasību ieviest ekrānus aptiekās Lietuvas farmaceitu sabiedrība uzņēma ar dalītām jūtām.
Farmaceiti piedāvāja alternatīvu – katram pacientam aptiekā izdrukāt lapiņu ar līdzvērtīgu zāļu cenām, bet tas neguva atbalstu.
Apstaigājot vairākas lielākās aptiekas Viļņā, secināms, ka ne visas Latvijā populārās bezrecepšu zāles kaimiņos ir lētākas. Pārsteidzoša ir pretsāpju un pretiekaisuma zāļu "Ibumetin" augstā cena kaimiņos – zāles (10 tabletes, 400 miligrami) maksā 2,55 eiro bez atlaides. Latvijas aptiekās šāds "Ibumetin" iepakojums parasti maksā ne vairāk kā 2,11 eiro. Baltijas valstīs tās ir pirktākās bezrecepšu zāles.
Taču ne viss, kas populārs Latvijā, pieejams kaimiņos. Piemēram, neatradām ne zāles "Citramon P", ne "Actovegin Forte".
Igaunijā dārgākas atsevišķas zāles
Igaunijā salīdzināmo zāļu bija pat vēl mazāk nekā Lietuvā. Tomēr izdevās atrast arī cenas, ko salīdzināt Igaunijas lielākajās aptiekās "Apotheka", "Benu" un "Sudame apteek".
Vairākas zāles bija nedaudz vai arī manāmi lētākas, savukārt atsevišķas dārgākas. Taču kopējais salīdzināto zāļu skaits nebija tik liels kā Lietuvā.
Igaunijā Latvijas Radio arī uzzināja par kādu instrumentu, kas atvieglo pacientu dzīvi. Tā ir īpaša mājaslapa, kur var atrast ziņas, cik bezrecepšu zāles maksā dažādās aptiekās visā valstī. Tā gan nav oficiāla lapa, norāda Igaunijas Sociālo lietu ministrijā. Taču, kā pārliecinājās Latvijas Radio, Tartu aptiekās cenas sakrīt ar realitāti, turklāt tās atjauno ik pēc dienas.
Tiesa, ir kāds faktors, kas padara pašu zāļu cenu necaurskatāmu visās Baltijas valstī. Tās ir dažādas akcijas. Ar tām ne visi farmaceiti ir mierā.
Medikamentu pircēji prasa atlaides
Rima Losinska ir valstij piederošās Viļņas Universitātes aptiekas vadītāja. Viņa aicina uz kabinetu, esam atnākušas "sliktā laikā", jo daudz cilvēku.
"Nabaga slimajam cilvēkam nav jāstaigā pa aptiekām ar vārdiem – es skriešu uz šo aptieku un nopirkšu šīs zāles, un tad skriešu uz šo aptieku un nopirkšu tās zāles. Mums šobrīd ir tā. Tieši atlaides arī radīja šos monstrus [lielos tīklus]. Es domāju, ka tā ir valsts politika. Kāpēc šī aptieka var iedot atlaidi, bet cita nevar?" vaicāja Losinska.
Farmaceite pamanījusi klientu apsēstību ar atlaidēm, ko prasmīgi izmanto lielie tīkli. Cilvēki bieži nepārbauda, ka, iespējams, citā aptiekā cena ir pati par sevi ir zema pat bez atlaides.
Arī pie Losinskas cilvēki aptiekā nāk un taujā par atlaidēm, uz ko viņa atjoko – labi, uztaisīšu no 200% procentu uzcenojuma.
"Es tādos brīžos saku – uz arsēnu! Ko jums šodien – ciānkāliju? Un cik? Cilvēk, par ko tu runā? Tu taču draņķi ņem mutē! Tev principā ir jāizdara viss, lai pēc iespējas mazāk to lietotu! Mēs vispār cilvēkus atrunājam pirkt zāles. "Tu to nepērc, tā ir inde". Viņš tikai atbild: "Dod atlaidi un lielāku!"" klāstīja Losinska.
Igaunijā lojalitātes kartes ne uz zālēm
Arī Latvijā bijušas diskusijas par mārketinga rīkiem. Latvijas Universitātes docente un biedrības "Veselības projekti Latvijai" valdes locekle Signe Mežinska piekrīt, ka lojalitātes jeb klientu kartes aptiekās padarot neskaidrākus cenu veidošanās principus.
"Rodas šis psiholoģiskais iespaids, ka, ja tas ir ar lojalitātes karti, tā cena noteikti būs labāka nekā „parastā cena”, kas ne vienmēr ir taisnība. Var gadīties, ka šī cena, kura ir ar lojalitātes kartes atlaidi, var būt augstāka nekā blakus aptiekā bez šīs atlaides. Tā ka šī lojalitātes karte rada tādu, manuprāt, nevajadzīgu šķietamību par izdevīgāku cenu, kas ne vienmēr ir taisnība," sprieda biedrības "Veselības projekti Latvijai" valdes locekle.
Ja vien varētu, Mežinska aizliegtu lojalitātes kartes attiecināt uz zālēm.
Igaunijā Latvijas Radio uzzināja, ka tur šāda prakse jau ir. "Tās nedrīkst saistīt ar zālēm. Tikai ar citām precēm, piemēram, pārtikas piedevām vai vitamīniem.
Tāpat arī nav atļautas tādas akcijas, ka, iegādājoties zāles, var par velti vai par zemāku cenu saņemt vitamīnus vai uztura bagātinātājus. Tāpat arī klientu kartēs sakrātos bonusa punktus nevar izmantot, lai pirktu zāles," stāsta Igaunijas Sociālo lietu ministrijas pārstāve Katrīna Pudersela.
Latvijā liela daļa zāļu – dārgākas
Bet kādi varētu būt izskaidrojumi Latvijas Radio pamanītajām atšķirīgajām bezrecepšu zāļu cenām Baltijas valstīs?
Diskusijās par to, kas ietekmē bezrecepšu zāļu cenas, visbiežāk piesauc pievienotās vērtības nodokli (PVN). Tas tik tiešām Baltijas valstīs atšķiras. Igaunijā ir mazākais – 9%, Latvijā – 12% un Lietuvā valsts nekompensētājām zālēm ir augstākais – 21%.
Par spīti tam Latvijas Radio cenu pētījums parāda, ka vairākām bezrecepšu zālēm cenas Lietuvā ir zemākas nekā Latvijā. Arī Latvijas Radio veiktie aprēķini, ja salīdzina, kādas ir maksimāli iespējamās cenas Latvijā un Lietuvā, to apstiprina.
No Latvijas 25 pārdotākajām bezrecepšu zālēm Lietuvā var nopirkt 19. Šo 19 zāļu grozs Lietuvā maksātu par nepilniem 11 eiro jeb 6,5% mazāk.
Kāpēc Latvijā populārās bezrecepšu zāles lielākoties ir dārgākas? Latvijas Zāļu aģentūras (LZA) vadītāja vietnieks Jānis Zvejnieks stāsta: "Te ir daudz un dažādi aspekti. Lietuvā tirgus, kas ir lielākais no Baltijas valstu tirgiem, ir sadalīts starp trim komersantiem. Igaunijā pamatā starp diviem, aptieku skaits uz iedzīvotāju ir mazāks nekā mums. Normatīvais regulējums šobrīd to ietekmēt nevar. Protams, tā kā normatīvais akts regulē piecenojumus, protams, tur var kaut ko pārskatīt."
Tomēr, spriežot pēc aptieku cenām, var rasties pretējs iespaids, ka tieši Latvijā tirgus situācija ļauj zāles tirgot dārgāk.
Iespējams, iemesls cenu atšķirībām un tam, ka Latvijā liela daļa populāro zāļu ir dārgākas nekā tepat kaimiņos, ir meklējams tajā, kā zāļu cenas veidojas pie mums. To arī Latvijas Radio pētīs noslēdzošajos šīs sērijas "Farmācijas neredzamā vara" raidījumos – jau rīt pētīsim kompensējamo zāļu sistēmu.
Jūsu stāstus un informāciju par Farmācijas neredzamo varu uzklausīsim arī pa Latvijas Radio ziņu dienesta karsto tālruni 25415033.
