Viedokļu sadursmes un kašķi, kas ilgst jau gadiem, Burtnieka ezera makšķerniekus un zvejniekus nostādījuši gluži vai divās frontēs. Makšķernieki uzskata, ka ezerā strauji sarūk zandartu un līdaku lomi, samazinās lielo zivju skaits. Un te tiek vainoti zvejnieki.
“Ir daļa makšķernieku, kas nepiekrīt nekādai citai versijai, kā tikai samazināt pilnīgi šo rūpniecisko zveju vai iztaisīt moratoriju uz pieciem gadiem un nezvejot pilnīgi nemaz,” zināja stāstīt „Burtnieku makšķerēšanas un tūrisma skolas” valdes loceklis Ojārs Beķeris.
Valmieras novada pašvaldības rosinātos ierobežojumus tīklu limitam un arī nozvejotajiem zandartiem un līdakām viņš vērtēja kā kompromisu. “Viena no ierobežošanām ir šī, ko pieņēma Valmieras novada pašvaldība. Tas faktiski ir pirmais kompromiss,” pauda Beķeris.
Jaunie noteikumi nosaka, ka nozvejas limits zandartiem samazināts no 26 uz 10 tonnām, bet līdakām – no 12 uz 4 tonnām.
Valmieras novada pašvaldības vecākā vides speciāliste Evija Ozola skaidroja zandartu un līdaku nozvejas limita samazinājumu: “Kopējais gan zvejnieku, gan makšķernieku spiediens uz šīm zivju sugām ir pārāk liels. Tas nozīmē – lai arī zandarts un līdaka nārsto ļoti labi Burtnieka ezerā un zivju mazuļu ir ļoti daudz, šīs zivis nespēj izaugt līdz trofejas cienīgam izmēram, ko grib redzēt arī makšķernieks ezerā. Lai šo situāciju mainītu un arī palīdzētu ezera ekoloģijai uzlaboties, ar šī gada 1.janvāri divarpus reizes ir samazināti rūpnieciskās zvejas limiti.”
Lai arī ir noteikts nozvejas samazinājums, rūpnieciskā zveja pilnībā nav tomēr aizliegta. Iepriekš par to bija lēmusi Burtnieka ezera bijusī saimniece – Burtnieku novada pašvaldība.
Uzzināt zvejnieku viedokli, kāds ir viņu vērtējums par izmaiņām, Latvijas Radio gan neizdevās. Aptaujātie zvejnieki vai nu atteicās no komentāra, vai pauda, ka ir noguruši no šīm diskusijām, tiesām un kašķiem.
“Makšķernieki ir tikai desmitā daļa no Latvijas iedzīvotājiem, un pat tad ne visi trāpa līdz Burtniekam. Līdz ar to, ja es neesmu makšķernieks, tad man nav vispār legālas iespējas nogaršot mūsu lielo vērtību Burtnieku zandartu,” norādīja Vidzemes Augstskolas profesors un Valmieras novada domes deputāts Andris Klepers.
Tieši Klepers rosinātāja pārskatīt rūpnieciskās zvejas pilnīgu aizliegumu. Viņš uzskata, ka šobrīd svarīgākais ir sakārtot visu, kas saistīts ar rūpniecisko zveju ezerā. Tostarp svarīgi saprast, kur aizceļo Burtnieka zandarts, jo ir jau arī runas par to, ka igauņu uzpircēji nav reti viesi pie ezera.
“Līdz ar to arī zivs vērtība ir zemāka, kaut arī iepērk, mazāk ar to jāņemas. Bet to biznesa modeli, to uzņēmējdarbības veidu vajag pielāgot 21. gadsimta skatījumam, ka šodien tās lietas būtu jādara savādāk,” norādīja Klepers.
Viņaprāt, jāmaina ir filozofija par Burtnieku zandartu ne tikai kā zvejnieka lomu, bet arī kā vietējo vērtību: “Tajā brīdī, kad mēs to apzināmies kā vērtību, tad šeit ir svarīgi vairs nerunāt tik daudz par apjomu, bet kā apzināties tās vērtības nozīmi arī tirgū. Tam nav jābrauc uz Igauniju, tam nav jābrauc uz Poliju, tas vairāk koncentrējas šeit, vairāk to iepērk restorāni, kuri to pārdod kā Burtnieku zandartu. Mums nav jāaizmirst, ka arī tirgū to var nopirkt vietējie. Bet mēs paceļam to vērtību ar stāstiem, ar visu to, kāpēc Burtnieku zandarts ir īpašs. Zvejnieki nozvejo mazāk, bet iegūst vairāk naudas no tā. Tas paliek makšķerniekiem, un paliek interesanti ap ezeru esošajiem tūrisma uzņēmējiem.
Ja es šodien aizbrauktu uz Burtniekiem, es to esmu mēģinājis, es ieeju vietējā veikalā: kur jums te vietējās zivis? Viņi smejas par mani.
Tad viņi piedāvā: rekur, ir Atlantijas siļķe vai rekur, ir skumbrija, vai vēl kaut kāda cita zivs.”
Lai celtu Burtnieku zandarta vērtību un to popularizētu, kā atklāja Andris Klepers, ir iecere to iekļaut Eiropas Savienības (ES) Aizsargāto nacionālo produktu reģistrā.
Bet runājot par ierobežojumiem, kuri ir stājušies spēkā zvejniekiem, tad makšķernieku pārstāvis Ojārs Beķeris uzskata, ir jāpaiet laikam un tad jāvērtē, vai tie ir devuši rezultātu. “Skatīsimies, ja nu mēs tiešām neredzēsim šos augļus, tad arī ir jāsper nākošie soļi gan pret makšķerniekiem, gan, protams, pret rūpniecisko zveju,” sacīja Beķeris.
Nozvejas samazinājums zandartiem un līdakām nav vienīgais solis, kas var palielināt to krājumus ezerā. Tā ir arī tā saukto, balto zivju apjoma samazināšana, jo tieši šo zivju lielais īpatsvars, to barošanās paradumi pasliktina ezera ekoloģisko stāvokli. Tāpēc noteiktas bezmaksas licences šo zivju makšķerēšanai.
