SEB bankā privātpersonu segmentā pēdējos trīs mēnešos salīdzinoši augsta aktivitāte ir mājokļu kredīta pieprasīšanā, kas turpina būt ar pieaugošu tendenci. Šī gada deviņos mēnešos SEB mājokļa kredītos ir piešķīrusi vairāk nekā 89 miljonus eiro, lai finansētu gan mājokļa iegādi, gan būvniecību vai labiekārtošanu.
SEB bankas privātpersonu segmenta komunikācijas vadītāja Elīna Neimane skaidroja, ka arī līzingā šobrīd privātpersonu aktivitāte ir liela, kas daļēji skaidrojams ar dažādiem īpašiem nosacījumiem, ko piedāvā automašīnu tirgotāji.
"Pandēmijas ietekme pagaidām ir minimāla, un gan līzinga pieteikumu, gan reģistrēto automašīnu skaits ir līdzīgs kā pērn šajā pašā laika periodā. Tendence, ko varam novērot – ir pieaudzis līdzdalības apmērs un klienti ir gatavi veikt lielākas pirmās iemaksas," sacīja Neimane.
"Swedbank" privātpersonu pārvaldes vadītājs Renārs Rūsis atzina, ka šis gads kreditēšanas jomā sadalīts pa posmiem – pirmajā ceturksnī aktivitāte bija, kā ierasts. Sākot ar martu un līdz vasaras vidum pieprasījums pēc kredītiem no privātpersonu puses ievērojami saruka, bet jau no vasaras vidus līdz pat šim brīdim aktivitāte pieaug un ir stabila.
Rūsis īpaši izcēla septembri, kad visi aizdevuma veidi bija pieprasīti, un šāda situācija esot reta. Arī oktobris nav nesis kritumu kreditēšanas jomā.
"Ātri izskrienot cauri šim ļoti dažādajam gadam, var teikt, ka šobrīd kreditēšanas aktivitāte ir atgriezusies pirmsvīrusa laika līmenī.
Pārsvarā liekākos apjomus rada lielākie pirkumi, un tie gada pirmajā pusē bija atlikti, piemēram, auto vai jauna mājokļa iegāde. Tad augustā, septembrī un oktobrī lielie pirkumi jau tiek izdarīti. Vasarā parādījās jauna tendence – tika ņemtas mazākas summas, lai uzlabotu mājokļus vai iegādātos kādu vasaras māju. Tās ir summas līdz 20 000 eiro," klāstīja Rūsis.
Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboliņš atminējās, ka no marta līdz maijam pieprasījums pēc aizdevumiem ievērojami saruka. Viņš arī novērojis, ka cilvēki apdomīgāk izvērtē aizdevuma nepieciešamību, aizņemas mazākas summas un atliek lielāku pirkumu veikšanu.
"Ja mēs skatāmies tālākos mēnešos, tad situācija stabilizējās, cilvēki kļuva drošāki. Bet tik un tā pieprasījumu skaits no iedzīvotājiem bija kādus 20% mazāks nekā gada sākumā – janvārī, februārī. Es teiktu, ka tā neskaidrība no iedzīvotājiem ir pietiekami liela par saviem ienākumiem vai darbu. Līdz ar to cilvēki stipri mazāk aizņemas.”
Banku eksperti norādīja uz pozitīvu tendenci, proti,
šajā krīzes laikā cilvēki vairāk sākuši ne tikai domāt par uzkrājumu veidošanu, bet arī reāli kaut ko darīt lietas labā.
"Noguldījumi privātpersonu krājkontā turpina pieaugt. Tāpat arī turpina pieaugt no jauna izveidoto krājkontu skaits. To pamatā veicina izmaiņas mājsaimniecību budžetos, ņemot vērā būtisku izdevumu kritumu tādās pozīcijās kā izklaide, ceļošana. Tāpat arī retāk tiek apmeklēti lielveikali un vienā pirkuma reizē tiek izdarīti lielāki pirkumi, un tas atstāj kopumā pozitīvu efektu uz mājsaimniecību uzkrājumiem," sacīja Neimane.
Arī Rūsis atzina, ka pārsteidzošā kārtā krīzes dziļākajos mēnešos, proti, pavasarī, klienti izrādīja interesi par uzkrājumu veidošanu, jo apzinājās drošības spilvena nozīmīgumu. Tiesa, no domas līdz reālai darbībai daudziem vēl esot ceļš ejams.
