Saspīlējums starp ASV un Ķīnu aizsākās jau šī gada februāra vidū, kad pirmo reizi izskanēja aicinājumi ieviest jaunus muitas tarifus no Ķīnas ievestajam alumīnijam un tēraudam, tādējādi cenšoties ietekmēt pasaulē lielāko metāla ražotāju, kas bieži vien tiek apsūdzēta cenu mākslīgā samazināšanā. Runājot par nepieciešamību ieviest jaunos tarifus, ASV prezidents Donalds Tramps atkārtoti uzsvēris, ka ir nepieciešams apturēt negodīgo amerikāņu tehnoloģiju un intelektuālā īpašuma aizplūšanu uz Ķīnu, kā arī ir nepieciešams aizsargāt amerikāņu darbavietas.
Piektdien, 6.jūlijā, stājas spēkā pirmā tarifu pakete, kas ieviesīs 25% nodevu 34 miljardus dolāru vērtām ķīniešu precēm. Nodevas attieksies uz industriālajām iekārtām, medicīniskajām ierīcēm un automašīnu daļām.
Tuvāko divu nedēļu laikā varētu tikt ieviesti vēl jauni tarifi par 16 miljardiem dolāru. Ja Ķīna savu rīcību nemainīs, 10% nodeva skars preces par vēl 200 miljardiem dolāru un, kā ceturtdien, 5.jūlijā, paziņoja Tramps, šī summa var papildināties ar vēl 300 miljardiem.
Tātad kopumā varētu tikt ietekmētas ķīniešu preces vairāk nekā 550 miljardu dolāru vērtībā.
Reaģējot uz ASV darbībām, Ķīna ir atbildējusi ar identiskiem pretpasākumiem 545 ASV produktiem, to vidū automašīnām, gaļai un jūras produktiem. Ķīnas ārlietu ministrijas paziņojumā norādīts, ka ASV ir aizsākušas ekonomiskajā vēsturē lielāko tirdzniecības karu, ASV prezidenta īstenoto politiku nosaucot par tipisku tirdzniecības apcelšanu.
Taču daži eksperti uzskata, ka par īsta tirdzniecība kara sākumu pagaidām runāt vēl ir pāragri, jo ieviestie tarifi par 34 miljardiem dolāru ir salīdzinoši ļoti neliela summa. Ja piepildīsies draudi par nodevu ieviešanu jau 500 miljardu apmērā, tad problēmas un tirdzniecības karš tiešām būs sācies. Kaut vai ņemot vērā faktu par to, ka Ķīna uz ASV eksportē preces tikai par nedaudz vairāk kā 500 miljardiem dolāru. Līdz ar to, lai ieviestu identiskus pretpasākumus, būs nepieciešams spriest par to, vai nodevas neieviest arī kādiem papildus pakalpojumiem.
Bet tikmēr bijušais ASV tirdzniecības pārstāvis Ķīnas jautājumos Timotijs Stratfords, kurš pārstāv juridisko kompāniju "Covington&Burling", pašreizējo saspīlējumu starp Ķīnu un ASV sauc par ieiešanu tumšā tunelī.
"Manuprāt, abas puses ir iegājušas tumšā tunelī. ASV un Ķīna centīsies pierādīt, ka tās spēj ietekmēt otras ekonomiku.
Taču mēs šajā tunelī atradīsimies kādu laiku – līdz brīdim, kad puses sāks domāt par to, kāda varētu būt tā gaisam tuneļa galā. Kādi risinājumi varētu rasties, ļaujot pilnīgi atšķirīgām ekonomikām pastāvēt līdzās un sadarboties. Turklāt, šīs nav problēmas tikai starp ASV un Ķīnu. Eiropieši, Japāna un citas attīstītās industriālās valstis saskaras ar līdzīgiem izaicinājumiem. Visi tam piekrīt, taču viedokļi par izeju no šī tukšā tuneļa un risinājumiem, kas apmierinātu visas iesaistītās puses, atšķiras," vērtēja Stratfords.
Arī televīzijas sabiedrība CNN norāda, ka abas pasaulē lielākās ekonomikas ir gatavas pārbaudīt, cik lielas sāpes otra puse ir gatava izciest. Vienlaicīgi tiek uzsvērts, ka šis tirdzniecības konflikts, visticamāk, izpletīsies arī uz citām ekonomikām, nodarīs kaitējumu uzņēmēju pārliecībai, kā arī atturēs uzņēmējus no investēšanas.
Vairums ekspertu arī uzskata, ka sarunas par iespējamo konflikta atrisinājumu būs ļoti ilgas un garas, jo Ķīna, visticamāk, nebūs gatava atteikties no līdzšinējās politikas, ieguldot ievērojamus līdzekļus dažādās rūpniecības sfērās, kurās tā vēlas saglabāt globālā līdera pozīcijas.
