Jau savas priekšvēlēšanu kampaņas laikā tagadējais ASV prezidents Donalds Tramps par vienu no savas darbības galvenajām prioritātēm izvirzīja milzīgā tirdzniecības deficīta mazināšanu ar pārējo pasauli.
Arī stājoties amatā, Tramps apgalvoja, ka pārējās valstis cenšas saplosīt ASV, tāpēc citām valstīm būtu jāsamazina ievedmuita amerikāņu precēm un tās jāiepērk lielākos apjomos.
Taču jaunākais ASV tirdzniecības departamenta ziņojums prezidentam var likties kā auksta duša.
Trešdien, 6. martā, publiskotie dati liecina, ka ASV tirdzniecības deficīts ir sasniedzis 10 gados augstāko līmeni, pārsniedzot 621 miljardu dolāru.
Lai arī ASV preču un pakalpojumu eksports pagājušajā gadā ir palielinājies par 6,3% jeb gandrīz 149 miljardiem eiro, importa apjoms arī ir pieaudzis par 217,7 miljardiem. Šis pieaugums par 12,5 procentpunktiem ir lielākais kopš 2008. gada, kad, iestājoties finanšu krīzei, Amerikas Savienoto Valstu ekonomika nonāca recesijā.
Kā norādīts Tirdzniecības departamenta ziņojumā, importa pieaugums ir saistāms ar ievērojamu valsts izaugsmi, līdz ar to arī uzņēmēju vēlmi vairāk tērēt, bezdarba līmeņa pazemināšanos, kā arī patērētāju vēlmi pēc ārzemju produktiem. Uz to norāda kaut vai tas, ka visu laiku augstāko līmeni ir sasniegusi ārvalstu automašīnu, datoru un iekārtu, kā arī patēriņa preču, pārtikas un dzīvnieku pārtikas tirdzniecība.
Interesanti, ka par spīti Vašingtonas un Ķīnas tirdzniecības domstarpībām un abpusēji ieviestajām muitas nodevām vairāk nekā 360 miljardu dolāru vērtām precēm, ASV tirdzniecības deficīts ar Ķīnu ir palielinājies līdz 419 miljardiem dolāru.
Pēdējo nedēļu laikā Donalds Tramps ir paziņojis, ka Savienotās Valstis ir tuvu tam, lai atrisinātu gadu ilgušo strīdu ar Pekinu, taču nākotnes vienošanās detaļas joprojām netiek atklātas.
Par vienu no savas darbības panākumiem Donalds Tramps ir nosaucis arī iepriekšējā Ziemeļamerikas brīvās tirdzniecības līguma jeb NAFTA pārskatīšanu, pēc kura tika parakstīts ASV, Meksikas un Kanādas līgums. Šis līgums gan vēl nav ratificēts nevienā no trijām valstīm, taču tam, pēc ASV prezidenta domām, vajadzēja novērst vairākas netaisnības attiecībā uz ASV uzņēmumiem. Jaunākais Tirdzniecības departamenta ziņojums gan nerada pamatu priekam, jo, piemēram, eksports uz Meksiku ir par 81,5 miljardiem mazāks nekā imports.
Šajās dienās Savienotajās Valstīs viesojas arī Eiropas Savienības delegācija, lai runātu par iespējām nākotnē noslēgt brīvās tirdzniecības vienošanos starp ASV un Eiropas Savienību. Tikmēr amerikāņu tirdzniecības deficīts ar Eiropas Savienību arī ir pieaudzis līdz rekordaugstajiem 169 miljardiem dolāru.
Pagaidām ir grūti prognozēt, kā šie jaunākie dati ietekmēs Donalda Trampa pozīcijas, jo laikā, kad pret viņu uzsāktas vairākas izmeklēšanas ASV kongresā, ekonomikas uzplaukums tiek minēts kā viens no galvenajiem glābiņiem, kas nodrošina prezidenta popularitātes reitingu stabilitāti vai pat pieaugumu.
