Valsts ieņēmumu dienesta (VID) virtuālais asistents, vārdā Toms, darbojas jau gadu. VID pārstāve Kristīne Augstkalne-Jaunbērziņa pastāstīja, ka virtuālais asistents izveidots, lai klienti varētu sazināties ar iestādi 24 stundas 7 dienas nedēļā. Toms spēj atbildēt uz 18 000 dažādu jautājumu, darbdienās ar viņu sazinās ap 400, brīvdienās – ap 100 klienti.
"VID, ieviešot virtuālo asistentu, savu mērķi ir sasniedzis – varam klientus apkalpot 24/7 režīmā. Ja vien runa nav par kādu ārkārtīgi komplicētu, specifisku situāciju, kuru mēs vienmēr ieteiksim risināt individuāli, uz vispārīgiem jautājumiem Toms māk atbildēt.
Populārākās tēmas ir saimnieciskā darbība, gada ienākumu deklarācijas iesniegšana, Covid-19 laikā arī dīkstāves pabalsti.
Interesanti, ka ar Tomu sazinās arī VID jaunie darbinieki, jo viņš māk vienkārši pastāstīt, kas kur atrodas un kā darbojas. Sākot strādāt VID, ir jāzina daudz par nodokļiem, un jāmācās ir pilnīgi visiem," stāstīja Augstkalne-Jaunbērziņa
Banku pieeja virtuālo asistentu izmantošanā atšķiras. Bankas "Citadele" Digitālās attīstības daļas vadītājs Mārtiņš Bērziņš skaidroja, ka saziņai ar bankas klientiem tiek izmantoti robotzvani - automatizēti klientu apziņošanas rīki, kas vienlaicīgi ļauj sazināties ar lielu klientu skaitu.
"Kopš aprīļa klientiem mums ir zvanu roboti, kas, piemēram, atgādina par kavētu kredītkartes limita termiņu vai patēriņa kredīta saistību atmaksu. Bet zvana beigās cilvēkam ir iespēja aprunāties ar konsultantu. Mēs strādājam pie tā, lai jau tuvākajā laikā varētu klientam palīdzēt, ja trīs reizes ievadīts nepareizs PIN kods. Tādā gadījumā virtuālais palīgs var palīdzēt atrisināt problēmu. Kad mēs ieviešam inovācijas, skatāmies un mērām, cik daudz cilvēku to lieto. Ja redzam, ka interese sāk pieaugt, tad varam funkcionalitāti papildināt," norādīja Bērziņš.
Jau vairāk nekā gadu virtuālais asistents, pagaidām bez vārda, atbild uz klientu rakstiskajiem jautājumiem "SEB bankā". Bankas Digitālās attīstības vadītājs Iļja Nogičevs atklāja, ka Covid-19 pandēmijas dēļ kopš aprīļa palielinājies tiešsaistē uzdoto jautājumu skaits.
No 4000 uzdotajiem jautājumiem tikai 10% nonāk pie klientu apkalpošanas speciālistiem.
Čatbots jeb virtuālais asistents konsultē klientus par maksājumu kartēm un internetbanku, bet tas joprojām tiek arī apmācīts.
"Mums ir speciāls amats – čatbota treneris, tāds ir arī Lietuvā un Igaunijā, jo čatbots mums ir universiāls, runā vismaz 4 vai 5 valodās. Nākotnē čatbots varētu atbildēt ne tikai par banku pakalpojumiem, bet sniegt arī personisku atbildi klientam un citos kanālos - ne tikai mājas lapā, bet, iespējams, arī internetbankā un mobilajā aplikācijā.
Iespējams, ka čatbots varēs arī atbildēt ar balsi – saprast, ko klients saka, pārveidot to tekstā un atbildēt," stāstīja Nogičevs.
Šonedēļ testa režīmā sāka runāt tehnoloģiju un izklaides uzņēmuma "Tet" virtuālā asistente Anete, kuras sintezētā balss radīta sadarbībā ar uzņēmumu "Tilde". "Tet" mākslīgā intelekta pakalpojumu vadītāja Inese Zariņa pastāstīja, ka virtuālais asistents uzņēmumā darbojas jau trīs gadus un spēj atbildēt pat uz 80 000 dažādiem jautājumiem. Sintezētās balss izmantošana paver plašākas iespējas, un "Tet" to piedāvās arī citiem uzņēmumiem.
"Reāls cilvēks devās uz studiju, lasīja dažādus materiālus gan pa zilbēm, gan burtiem un vārdiem. Gan dažādas preses relīzes, grāmatas, jebko, ko vien var iedomāties. Un tad jau tālāk bija darbs mūsu kolēģiem no "Tildes", kas šo balsi sintezēja.
Līdz ar to mēs varam izveidot jau personificētas ziņas. Šobrīd ir robotu zvani. Tas nozīmē, ka studijā ieraksta vienu audio materiālu un tad to atskaņo visiem klientiem. Sintezētā balss dod iespēju strādāt ar ļoti lielu mainīgo lauku. Tas nozīmē, ka katram klientam var iedot to ziņu, kas viņam vajadzīgs. Protams, ir daudz un dažādas idejas, kā sintezēto balsi ikdienā izmantot," stāstīja Zariņa.
Februārī valdība apstiprināja mākslīgā intelekta risinājumu ieviešanu līdz 2027. gadam kā vienu no publiskās pārvaldes prioritātēm, veidojot, piemēram, universālu virtuālo asistentu visai valsts pārvaldei.