Ventspils novada Ziru pagasta zemnieks Matīss Pāvelsons stāsta, ka patlaban, neskatoties uz krusas riskiem, savā graudu saimniecībā īpaši gaida ilgstošāku lietu, jo līdz šim negaisi šai teritorijai iet garām. Lauksaimnieks stāsta, ka saimniecībā daļa ziemas rapšu maina krāsu un birst nost pākstis, atsevišķos laukos arī ziemas kviešu sējumi jau teju izdeguši smiltīs, kā arī pēdējie sētie vasarāji nav nemaz sadīguši.
"Mums tieši lietu vajag. It kā te bija pagājušajā nedēļā, bet tas visu to ugunsgrēku nodzēsa tikai uz vienu dienu. Tas karstums ir tik liels, ka zeme ātri atdod mitrumu.
Man ir atsevišķi reģioni saimniecībā, kur ir smilšaina augsne, un tur tiem laukiem jau pie 40% ziemas kvieši gājuši bojā. Pa kabatu tas jau sāk sist lēnām, tāpēc varbūt es pat gribētu riskēt un labāk, lai uznāk tas negaiss. Šobrīd vēl it kā tas indekss pēc apdrošinātāju datiem man vēl nav iestājies, bet jau ir tuvu, tuvu. Mums rāda, ka varbūt nākošnedēļ varētu būt kāds lietus un, ja kaut kas uzlīs, tad jau problēma atrisināsies. Tā jau kopvērtējumā sējumi ir labi saņēmušies, tāpēc šobrīd lietus ir vajadzīgs, lai neaiziet bojā tas, kas ir saņēmies," saka zemnieks.
Vienlaikus viņš secina, ka pagaidām gan situācija ir labāka nekā pērn, kad šajā laikā viņa saimniecībā jau puse platību bija nokaltušas, bet vēl, salīdzinot sezonas, šogad līdzās sausumam ir arī svelme. Taču saimniecība ir apdrošināta pret sausumu, kas ir atspaids zaudējumiem.
Lai arī augļu un ogu dārzos šogad prognozējamas labas ražas lielākajā daļā Latvijas reģionu, tā tomēr ir īpaši jūtīga nozare, norāda Latvijas Augļkopju asociācijas vadītāja Māra Rudzāte. Viņa vērtē, ka šogad pirmās pavasara salnas bijušas saudzīgākas un ābeles vēl nebija sākušas plaukt, bet nedaudz cieta ķirši un plūmes. Savukārt vēlāk spēcīgākas salnas skārušas Vidzemes austrumus un arī saimniecības Latgales reģionā, kur augļkopjiem ir zaudējumi ap 100 hektāru platībā, jo temperatūra pavasara salnās bija noslīdējusi vietām pat līdz mīnus 8 grādiem.
"Tie cilvēki, kam bija pretsalnu aizsardzība, viņi tomēr saglāba savus stādījumus. Tā kā mums ārkārtīgi svarīgi, lai visiem saimniecībās būtu gan pretsalnu aizsardzības sistēmas, gan laistīšana un vienlaikus kapilārā barošana. Un pārejas perioda projektos mums bija labi nosacījumi šiem pasākumiem, bet visi cilvēki neiekļuva, jo konkurss liels un lielākai daļai tas vēl būtu jādara.
Tāpēc, es domāju, ka būtu labi kaut kāds speciāls atbalsts ar nedaudz lielāku intensitāti tieši šiem pasākumiem, jo tās ir klimata pārmaiņas un tās nebūs vairs saudzīgākas.
Protams, šogad, kas ir pašlaik, tā ir šī krusas solīšana. Tās ir vienas šausmas! Nu, vienīgais, kas palīdzētu, ir apdrošināšana, bet pašlaik mums nav pat kaut kādas zināmas shēmas, lai mēs to varētu izdarīt," saka Rudzāte.
"Zemnieku saeimas" pārstāvis, zemnieks Mārtiņš Trons iezīmē situāciju Latgales reģionā, kur tā ir apgrūtinoša, arī ņemot vērā, ka lielākā daļa ziemas rapšu tur nepārziemoja. Tāpat šobrīd pēdējie būtiskie nokrišņi reģionā bija vien aprīļa beigās.
"Arī Latgales reģionā ir jūtams būtisks sausums, tas nebūtu varbūt tik ļoti izjūtams, ja temperatūra nebūtu tik augsta. Arī šodien, pabraucot pa Latgali, mēs redzam, ka daudzās saimniecībās ir iesēti vasarāji, bet daudzās kalnu augšās tie nav sadīguši. Tāpat tikko skatījos meteodatus, piemēram, Piedrujā nolijuši tikai 13% no mēneša normas, Rēzeknē 31%, Dagdā 41%, Daugavpilī 38%. Tā ka lietus ir bijis mazāk, nekā tam vajadzētu būt. Man ļoti gribētos ticēt, ka tas, kas ir nolijis pēdējās dienās, ka tas varbūt dos kādu pozitīvu pienesumu," saka Trons.
Tuvākās nedēļas un nokrišņu daudzums katrā saimniecības vietā būs izšķirošs, bet vienlaikus Trons arī norāda, ka vasarāji kopumā ir riskantāka kultūra un būtiski šos sējumus apdrošināt pret sausumu.
