Eiropas Centrālā banka nolēmusi atkal celt procentu likmes

ĪSUMĀ:

• ECB par 0,25% paaugstināja galveno refinansēšanas operāciju likmi, kā arī likmes noguldījumu iespējām uz nakti un aizdevumu iespējām uz nakti.
• Procentu likmes paceltas jau devīto reizi gada laikā.
• Lai sasniegtu izvirzīto 2% inflācijas mērķi, ECB likmes varētu celt arī turpmāk.
• 100 000 eiro hipotekārajam kredītam Latvijā tas nozīmē 20 eiro klāt pie pašreizējiem procentmaksājumiem.

Šāds procentu likmju līmenis ir augstākais līmenis kopš 2000. gada. ECB prezidente Kristīne Lagarda izteikusies, ka patlaban ir grūti prognozēt, vai bankas noteiktās likmes tuvākajā laikā būs sasniegušas savu augstāko līmeni.

Mērķis ir samazināt inflāciju

ECB savā paziņojumā uzsver, ka joprojām uzskata eirozonā vērojamo inflācijas līmeni par pārāk augstu un apņēmusies panākt, lai tas saruktu līdz 2%.

"Inflācija turpina samazināties, bet paredzams, ka tā joprojām būs pārāk augsta pārāk ilgu laiku. Mēs esam apņēmības pilni panākt to, ka inflācija laikus atgriežas 2% līmenī, mērķī, ko esam noteikuši. Vadošā padome tādēļ šodien lēma paaugstināt trīs galvenās Eiropas Centrālās Bankas (ECB) procentu likmes par 0,25%," tā pēc lēmuma pieņemšanas preses konferencē pauda Lagarda.

Viņa arī norādīja, ka nākotnē ECB galvenās procentlikmes tiks pielāgotas atbilstošā līmenī tik ilgi, cik nepieciešams, lai sasniegtu laicīgu inflācijas atgriešanos 2% līmenī.

Strādājošie prasa lielākas algas

Eirozonas ekonomika recesijā nonāca ap gadu miju un turpmākos divus ceturkšņus tikai turpināja sarukt. Tikmēr patēriņa cenas strauji turpināja augt, un inflācijas līmenis eirozonā šī gada jūnijā sasniedza 5,5%. Šis gan ir mazāks skaitlis nekā pagājušā gadā sasniegtais divciparu maksimums, taču joprojām krietni pārsniedz ECB divu procentu mērķi.

"Nesenās kopējās inflācijas izmaiņas galvenokārt ietekmēja enerģijas cenu gada pieauguma samazināšanās", tā sacīja IESEG Eiropas biznesa augstskolas direktors Ēriks Dors, "Bet izņemot enerģiju, gada cenu pieauguma samazinājums joprojām ir ļoti ierobežots."

Pamatinflācija eirozonā jūnijā pieauga līdz 5,4 procentiem, salīdzinot ar 5,3 procentiem maijā.

Frankfurtes centrālās bankas amatpersonas šobrīd gan ir vairāk noraizējušās par algu pieauguma ietekmi, jo darbinieki pieprasa lielākas algas, lai segtu arvien pieaugošo dzīves dārdzību.

Pašreizējās prognozes liecina, ka pēdējo reizi ECB likmes varētu paaugstināt septembrī.

Hipotekārais kredīts varētu sadārdzināties par 20 eiro

Kopumā tirgus šādu scenāriju jau paredzēja, tā Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" stāstīja SEB bankas Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs Andris Lāriņš:

"Mēs izmantojam "Euribor" likmes - 3, 6 vai 12 mēnešu likmēs jau šie paaugstinājumi bija dažas nedēļas vai mēnešus iepriekš. Ja mēs skatāmies - viena gada "Euribor" šodien ir 4,14%, bet depozīta likmi tikai šodien pacēla uz 3,75%."

Eksperts arī prognozēja, ka, ja vien nenotiek negaidīts turpmāks likmju paaugstinājums, tad kredīta izmaksu sadārdzinājums vairs nebūs liels:

"Pieņemsim, ja mēs skatāmies uz 100 000 eiro hipotekāro kredītu - šāds sadārdzinājums, kāds tika veikts šodien par 25 bāzes punktiem, dod aptuveni 20 eiro mēnesī klāt procentmaksājumiem, bet vēl ir jautājums, vai vēl 25 punkti būs [klāt] vai nebūs septembrī."

Vērtējot pašreizējo situāciju Latvijā, Lāriņš arī norādīja, ka šāds procentlikmju paaustinājums bremzē pieprasījumu pēc kredītiem un komplektā ar inflāciju samazina pieejamo naudas apjomu iedzīvotājiem tēriņiem:

"Līdz ar to diezgan grūti pateikt, kā tas izskatīsies šoziem, bet pagaidām situācija, ja mēs skatāmies maksātspēju un kredītņēmēju disciplīnu, ir diezganti laba."

Bažas par ietekmi uz ekonomikas izaugsmi

Trešdien bāzes likmi par 0,25% kāpināja arī ASV Federālā rezervju sistēma (FRS). Pieaugot no 5,25 līdz 5,5%, tas ir augstākais bāzes procentlikmes līmenis ASV kopš 2001. gada. Paredzams, ka piektdien līdzīgi rīkosies arī Japānas Banka.

Zināms, ka procentu likmju celšana bremzē kredītu izsniegšanu un inflāciju, kā arī palēnina ekonomisko izaugsmi. Straujā procentlikmju kāpināšana ir sadusmojusi vairākus politiskos līderus, jo īpaši dienvidu valstīs, kur parādu līmenis ir augstāks nekā pārejā eirozonā.

"Vairākkārtēja procentlikmju kāpināšana var radīt sarežģītu situāciju izaugsmei Eiropas līmenī," tā pirms ceturtdienas sanāksmes sacīja Portugāles finanšu ministrs Fernando Medina.

ECB vienkāršoto procentu likmju paaugstināšanu kritizēja arī Itālijas galēji labējā premjerministre Džordža Meloni, norādot, ka "šāda [ekonomikas] ārstēšana var izrādīties kaitīgāka nekā pati slimība."

Ietekme uz Baltijas valstīm nav liela

ECB solis celt bāzes procentu likmi inflāciju Latvijā ietekmē, taču ļoti lēni, tā iepriekš Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" norādīja ekonomists Edgars Voļskis: 

"Ja mēs paskatāmies inflācijas rādītājus Rietumeiropā vai pat tālāk Rietumos – uz ASV, tad šie rādītāji jau straujāk ir samazinājušies. Mums jāsaprot, ka mēs runājam par eiro likmēm eirozonas ietvaros un mēs neskatāmies tikai uz Latviju kā tādu. Bet diemžēl taisnība ir, ka tas efekts, kas attiecas uz Baltijas valstīm, ir minimāls."

Voļskis arī mudināja valstī pārskatīt nodokļu sistēmu un valdības budžeta izdevumus, kā arī aicināja meklēt veidus, kā palīdzēt tiem, kuri ir cietuši no ECB likmju paaugstināšanas saistībā ar kredīta maksājumu pieaugumu.

KONTEKSTS:

Lai cīnītos pret arvien pieaugošajām cenām, ECB pērnā gada vasarā pirmoreiz 11 gadu laikā paaugstināja bāzes procentu likmes par 0,5 procentiem. Tolaik arī tika lemts palielināt noguldījumu iespējas uz nakti likmi līdz 0% un aizdevumu iespējas uz nakti likmi līdz 0,75%. Abas šīs likmes tika celtas par 0,5 procentpunktiem.

Turpmāk likmes tika paaugstinātas vēl vairākas reizes; pēdējoreiz tas notika jūnijā par 0,25%.