Trautmane sarunā ar Latvijas Radio korespondentu Artjomu Konohovu arī uzsvēra, ka ir jāpārstāj runāt un jāsāk darīt. To viņa paudusi arī "Rail Baltica" draugu grupas sanāksmē Francijas pilsētā Strasbūrā.
Katrīna Trautmane: Projekts attīstās, un man tas ir galvenais priekšnosacījums, lai būtu iespējams uzsākt īstenošanu. Mēs esam jaunā situācijā, kas nes jaunas grūtības. Visi lielie projekti sastopas ar vieniem un tiem pašiem izaicinājumiem – izmaksu sadārdzinājums, drošības jautājumi. Mēs strādājam īpašā vietā, un tāpēc ir svarīgi, lai projektā piedalītos atbilstoši uzņēmumi. Tas viss ļauj organizēt projekta īstenošanu reālistiskos posmos ar ierobežotu izmaksu pieaugumu, ar labu tehnisko dizainu un tā ieviešanu dzīvē – tam šobrīd ir pievērsta mana lielākā uzmanība.
Nevienu lielu projektu nav iespējams realizēt uzreiz. Tā notiek tikai pasakās, nevis dzīvē. Tādēļ tagad notiek lielas diskusijas, jo arī Baltijas valstīs ir vērojama zināma vilcināšanās un pārdomas.
Tas viss ir normāli. Tā notiek gan Baltijā, gan Polijā, gan visur citur, tostarp arī manā valstī Francijā, jo visur tagad vajag atrast naudu. Līdz ar to jautājums ir, kā atrast līdzekļus un kā būt pietiekami veikliem, lai rastu jaunus risinājumus. Mēs tos atradīsim.
Man ir svarīgi, lai būtu iespējams arī turpmāk pieteikties finansējumam no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta uz tiem pašiem nosacījumiem, jo šis instruments ļauj segt no Eiropas Savienības budžeta 85% no attiecināmām izmaksām.
Tāpēc galvenā trase ir svarīgākais no tā, ko pašlaik ir iespējams finansēt.
Tas nenozīmē, ka stacijas, lidostas un reģionālās stacijas netiks savienotas. Bet, ja mēs vēlamies, lai šim projektam arī turpmāk būtu pieejams šāds finansējums, tad mums ir jāparāda, ka mēs varam sasniegt taustāmu rezultātu un ka galvenā līnija 2030. gadā pārvadās pasažierus.
Artjoms Konohovs: Tātad 2030. gads joprojām ir projekta realizācijas termiņš?
Jā, protams! Un tā tas arī notiks, jo to ir iespējams paveikt. Pēc tam mēs būsim gatavi turpināt, bet šis termiņš ir ļoti svarīgs.
Es redzu, ka trijās dalībvalstīs un arī uzņēmumā "RB Rail" notiek sagatavošanās darbi gan dzelzceļa, gan staciju izbūvei, gan visam pārējam. Eiropas Komisija nav mainījusi mūsu prioritātes, bet konteksts ir ļoti mainījies.
Bet esiet drošs, ka ar to sastopas visi projekti un šī situācija būtiski neatšķiras no citām. Tādēļ mums ir jābūt viediem un piesardzīgiem, mums ir jābūt arī veikliem. Bet tā tas ir arī visiem projektiem, mums ir jāparāda, ka mēs spējam to turpināt īstenot.
Jūs sakāt, ka vispirms būtu jāuzbūvē pamattrases un pēc tam pārējais?
Jā, līdz 2030. gadam. Bet tas automātiski nenozīmē, ka pārējam būtu jānotiek vēlāk. Tas būs atkarīgs no ārējiem apstākļiem, kurus nav iespējams paredzēt.
Mums ir jāturpina uzturēt uzņēmumu interese, lai viņi gribētu piedalīties šajā projektā, lai iepirkuma konkursos būtu pietiekami liela konkurence.
Tas ļaus iegūt labākas cenas. Pašlaik tas tā joprojām ir, kaut arī izskan jautājumi par to, vai šo projektu ir iespējams pabeigt un vai tajā ir vērts piedalīties. Tagad mēs varam parādīt, ka ir notikuši lieli un veiksmīgi iepirkumi. Tas, ka Latvijā nesen ir parakstīts liels iepirkuma līgums par projekta īstenošanu, dod lielu cerību, ka viss tiks paveikts.
Es uzdevu jums jautājumu par to, kam jānotiek vispirms un kam vēlāk tāpēc, ka nesen Latvijā ir bijusi liela diskusija par to, vai savienojumam ar Rīgu ir jābūt uzreiz vai vēlāk un vai Centrālā stacija, kas tagad tiek pārbūvēta, nepaliks bez ātrgaitas vilcieniem. Kāds ir Jūsu skatījums?
Jā, iedomājieties tikai staciju bez vilcieniem! Mums ir vajadzīga gan stacija, gan vilcieni. Bet, protams, ja ir kādi pagaidu risinājumi, tad mēs mēģināsim rast optimālāko variantu.
Un, protams, ka Rīgas stacijai un arī Rīgas lidostai ir jābūt savienotai, gluži tāpat kā [līnijai] šie posmi ir noteikti jāsavieno, bet tas maksā dārgi. Tas ir arī sarežģīti, jo Rīgas stacija atrodas pilsētas vidū.
Bet celtniecība jau ir sākta un tāpēc būs nepieciešams veikt arī nākamos soļus. Tāpēc tad, kad es lieku uzsvaru uz galveno līniju 2030. gadā, tas nenozīmē, ka nevarēs darīt neko citu. Tas būs atkarīgs no tā, kam varēs piešķirt fonda finansējumu.
Bet visam ir savi ierobežojumi. Tāpēc es saku Baltijas kolēģiem, lai viņi piedalās. Lai viņi ir pārliecināti par sevi un lai piedāvā labākos risinājumus.
