"Mēs no Priekuļiem! Nu galvenokārt mums šodien topā mikrozaļumi, un tad vēl ir no ziemas, kas ir sakonservēts, kas pašiem izaudzis, ko paši esam sataisījuši." Tirdziņa noteiktais darba laiks vēl nav sācies, tāpēc ģimenes dārzniecības "Lieloga" saimniece Ruanda Dembovska vēl steidz mašīnas bagāžniekā sakārtot preces, katram pircējam savs maisiņš ar vārdu un uzvārdu, lai tad, kad pasūtītājs ieradīsies, nav ilgi jākavējas.
"Man ir tāda kārtība, tā es esmu pieradusi, un tā man ir ērti. Viss ir paredzams, – cilvēki ir devuši pasūtījumu, tu atved, atdod stundas laikā, un viss ir saprotams, cik tev jāsagatavo produkcijas. Cilvēki forši."
Viens no šī tirdziņa principiem ir nekavēt laiku abām pusēm – pircējam un pārdevējam. Zemniekam vai mājražotājam, it sevišķi sezonas laikā, ir būtiska vai katra minūte, tāpēc nav izdevīga ilga nīkšana tirgū, ja vēl nezini, vai tavu preci nopirks.
"Es esmu apmierināts, cilvēki pasūta, atbrauc, paņem, kādi lieki vēl atnāk."
"Mēs esam no pirmsākumiem, no pašas pirmās reizītes, nevaru sūdzēties; [labi] tas, ka viss ir kopā, nav jāpieved klientiem vairs klāt, tagad visi klienti nāk uz šejieni."
Arī pircēji novērtējuši to, ka šis iepirkšanās veids dod laika ekonomiju un ne tikai.
"Ērti – pasūti, ko gribi, atbrauc un paņem! Cenas patīkamas."
"Svaiga produkcija! Var pasūtīt, mēs esam apmierināti, mēs jau visu gadu te."
Tirgotāji nav tikai no Valmierai tuvākās apkārtnes. Alise Zariņa, kura gatavo kazas sieru, un Maruta Berga ar smiltsērkšķu produktiem ceļu uz Valmieru mēro no Rūjienas.
"Es tā pa retam, jo man ir tādi našķi, man nav tās ikdienā ejošās lietas, kā kartupeļi, sīpoli, burkāni un tā; tirdziņš ir ļoti labs, lai, kā saka, tirgotu sezonas preces – tad, kad nāk dārzeņi, augļi, ogas, tad tiem iet labāk!"
"Sieram ļoti labi iet! Katru nedēļu, kamēr es braucu, ir pasūtījums. (..) Ir iecienījuši, tagad iemācījušies arī cept, un cepts viņš ir brīnišķīgs."
Valmieras novada pašvaldības uzņēmējdarbības atbalsta speciāliste Guna Ķibere stāstīja, ka izšķirties par šī tirdzniecības veida ieviešanu Valmierā mudināja arī tas, lai palīdzētu atrast pircēju tieši sava novada mājražotājiem un zemniekiem un savestu viņus kopā ar pilsētniekiem.
"Tas labums ir tas, ka pircējs var pārliecināties, ka viņš pērk tieši mūsu preci, ka tā nav ievesta no ārzemēm, ka tā nav pārpirkta, bet audzēta tieši šeit pat, mūsu Valmieras novadā vai apkārtnes zemnieku saimniecībās, vai mājražotāju virtuvēs. Caur "Facebook" platformu var pasūtīt sev interesējošos produktus un atnākt šeit saņemt tikai paciņu, tas neaizņem lielu laiku.
Zemniekam pluss ir tas, ka viņš uz tirgu atved tieši tik daudz produkcijas, cik viņam ir pasūtīts, bet viņam nav jānogriež visi salāti siltumnīcā, viņš var rēķināties ar pasūtījuma daudzumu," teica Ķibere.
Viņa norādīja, ka vienu brīdi, kad sāka kāpt cenas, bija bažas, vai pilsētnieks, kuram nākas dārgi maksāt par apkuri, nemeklēs labāk atlaides lielveikalos, bet izrādījās, ka tie pircēji, kas bija ielāgojuši šī tirdziņa priekšrocības, palika tam uzticīgi. "Reko" tirdzniecības veids radies Somijā, un Skandināvijas valstīs tas ir diezgan populārs.
"Šī ideja noskatīta Skandināvijā, kur šie "Reko" tirdziņi darbojas jau daudzus gadus, bet varbūt skandināviem ir vairāk naudas, varbūt viņi ir vairāk izauguši līdz tam, ka vairāk pārtikā lieto ekoproduktus, dažādo savu sortimentu, tāpēc varbūt šie tirdziņi Skandināvijā ir aizgājuši tā vieglāk un ātrāk, bet mēs esam šī ceļa sākumā," sprieda Ķibere.
Šobrīd bažu, vai šis tiešās tirdzniecības veids būs arī turpmāk Valmierā, vairs nav, jo klāt pavasaris, kad te pasūtīs un tirgos arī stādus, un tad jau arī vasara ar savu plašo piedāvājumu.
