Patlaban valsts budžeta ieguldījuma nosacījumus nosaka valsts fiskālās pārvaldības noteikumi, kas neatļauj Valsts kasei aizņemties, lai veiktu ilgtermiņa fiksēto ienākumu vērtspapīru iegādi. Tā vietā šie noteikumi pieļauj tikai īstermiņa darījumus, izmantojot brīvos līdzekļus.
Jaunie grozījumi Satiksmes ministrijas (SM) ieskatā būtiski veicinātu Latvijas kapitāla tirgu un ļautu valstij aktīvāk iesaistīties kā investoram ne tikai finanšu sektorā, bet arī stratēģiski svarīgos uzņēmumos.
Viens no šiem uzņēmumiem – nacionālā aviokompānija "airBaltic", un ne velti šos grozījumus šodien valdība skata vienlaikus ar SM informatīvo ziņojumu par "airBaltic" obligāciju refinansēšanas procesa gaitu. Šim ziņojumam gan ir ierobežotas pieejamības statuss, un tas nav publiski pieejams.
Jāatgādina, ka šī gada jūlijā beidzas "airBaltic" 200 miljonu eiro obligāciju dzēšanas termiņš, tādējādi aviokompānija meklē ārējo finansējumu, lai refinansētu savas obligācijas, kā arī kompānija plāno piesaistīt papildu finansējumu apmēram 100 miljonus eiro, lai uzlabotu savu naudas līdzekļu atlikumu un varētu turpināt investēt.
Investīciju baņķieris, "Prudentia" padomes loceklis Ģirts Rungainis uzsvēra, ka šobrīd Latvijas bankās privātpersonām uzņēmumiem atrodas dažāda termiņa un nosacījumu noguldījumi ap 20 miljardu eiro vērtībā. Daļa no tiem varētu ieplūst tirgū un varētu finansēt šīs kapitālsabiedrības.
Pašlaik ir virzība uz to, lai "airBaltic" akcijas kotētu biržā, bet tas varētu notikt vēlāk, līdz ar to, lai neradītu sarežģījumus, iespējams, ka šis "airBaltic" obligāciju laidiens ir jāpārfinansē un kādu laiku šīs obligācijas jāiegādājas valstij.
Rungainis sarunā pauda, ka šī nav slikta ideja, ja arī valsts ir spiesta pieņemt šādu lēmumu. Tas ļautu atbalstīt valsts uzņēmumu situācijā, kad ir grūti pārfinansēt šo obligāciju laidienu.
Ieguldījumu eksperts, "INVL pensiju fondu" valdes priekšsēdētājs Andrejs Martinovs teica, ka šis lēmums ir pozitīva ziņa.
"(..) Ja privāto investoru interese būs nepietiekama, lai pārfinansētu šo esošu obligāciju emisiju un nopirktu jaunas obligācijas, tad var iedarbināt šo instrumentu, un tā konkrēti priekš "airBaltic" ir ļoti laba ziņa," pauda Martinovs.
Tas arī nozīmē labu ziņu ikvienam iedzīvotājam, kas plāno savus ceļojumus, jo neesot jābaidās, ka ar nacionālo aviokompāniju var notikt kas slikts. Šis lēmums esot jāskatās arī plašākā kontekstā.
"Šis instruments vai šī iespēja palīdzēs arī citos gadījumos, kas skar valsts kapitālsabiedrības darbības kapitāla tirgū, nodrošināt papildu likviditāti, papildu fleksibilitāti, iespējas paplašinās.
Tas palīdzēs gan tiem uzņēmumiem, gan arī kapitāla tirgum kļūt efektīvākam, jo šobrīd tā ir viena no problēmām, kāpēc tas neattīstās," sacīja Martinovs.
Martinovs uzskata, ka ieguvumi jāvērtē plašākā nozīmē, skatoties valsts līmenī. Vienlaikus ir redzams, ka nacionālajai aviokompānijai ir grūtības pārfinansēt esošo obligāciju emisiju, atsaucības no investoriem nebija, lai gan tagad esot mainījušies tirgi, kompānijas finanšu dati ir uzlabojušies un šāda iespēja papildu drošībai esot laikā un vietā.
Tas, ka finanšu ministram tiek piešķirts īpašs pilnvarojums, nekādas bažas neraisot, jo lēmuma pieņemšanai būs nepieciešams valdības vai Saeimas atsevišķs lēmums, kas nodrošināšot trīspakāpju kontroli.
SM uzskata, ka, veicot fiksēta ienākuma vērtspapīru iegādi uz vienlīdzīgiem noteikumiem ar privātajiem investoriem uzņēmumos, kas atrodas valsts izšķirošā ietekmē, valsts varot veicināt pievilcīgāku un konkurētspējīgāku ieguldījumu vidi.
Šāda pieeja ne tikai stabilizētu un stiprinātu šos uzņēmumus, bet arī radītu pozitīvu vidi Latvijas kapitāla tirgus attīstībai, ļaujot valstij uz tādiem pašiem nosacījumiem kā pārējiem investoriem iegādāties fiksēto ienākumu vērtspapīrus.
