Problēmas 16 kilometros
"Rail Baltica" projektā būvdarbu uzsākšanu posmos, kur būvprojektēšana ir pabeigta, kavē ilgais zemes atsavināšanas process, īpaši gadījumos, ja nav iespējams panākt vienošanos par labprātīgu zemes atsavināšanu. Atsevišķos gadījumos zemju īpašnieki liedz piekļuvi zemes vienībām un nav iespējams veikt priekšizpētes darbus, norādīja Satiksmes ministrija.
Deputāts Andris Kulbergs ("Apvienotais saraksts") norādīja, ka problēmas ar trases projektēšanu ir 16 kilometros no kopumā paredzētajiem 265 kilometriem.
Proti, 16 kilometros nav izdevies saņemt nepieciešamās īpašnieku atļaujas. "Šīs piekļuves nav 16 kilometriem, un tie ir 15 līdz 16 īpašnieki, ar kuriem problēmas. Un kopumā tie ir divtūkstoš objekti, bet problēmas ir ar 100 objektiem, un šo 100 objektu dēļ nav iespējams pat uzsākt projektēšanas darbus," norādīja deputāts.
Viņš skaidroja, ka projektēšanas darbi ir nepieciešami, lai varētu saprast, kur konkrēti vajadzēs atsavināt īpašumus un kādā metrāžā trase ies. Tas nozīmējot, ka konkrētiem īpašumiem, iespējams, kādos gadījumos nebūs vajadzīga atsavināšana.
Izpēte bez saskaņošanas ar īpašnieku
Lai risinātu šo problēmu, izmaiņas "Rail Baltica" projekta īstenošanas likumā paredz par labu valstij nodibināt servitūtu uz citām personām piederošo nekustamo īpašumu, ja tas atrodas "Rail Baltica" projekta īstenošanas teritorijā un ir nepieciešams priekšizpētes darbu, būvdarbiem nepieciešamo sagatavošanās darbu un būvdarbu veikšanai, informēja Saeimas Preses dienests.
Par servitūta nodibināšanu zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju informēs, publicējot paziņojumu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", kā arī nosūtot rakstveida paziņojumu.
Servitūtu paredzēts nodibināt līdz brīdim, kad īpašums vairāk nav nepieciešams priekšizpētes darbu veikšanai vai tiek atsavināts.
Proti, Satiksmes ministrijai vai tās pilnvarotai personai būs
tiesības bez saskaņošanas ar zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju veikt priekšizpētes darbus, ja nav panākta labprātīga vienošanās,
komisijas sēdē iepriekš skaidroja Satiksmes ministrijas pārstāvji.
Pēc darbu veikšanas ministrijas pilnvarotā persona nodrošinās nekustamā īpašuma sakārtošanu, atjaunojot attiecīgās zemes vienības iepriekšējo stāvokli.
Būvdarbiem nepieciešamos sagatavošanās darbus un būvdarbus sabiedrības vajadzībām atsavināmajā nekustamajā īpašumā varēs veikt pēc tam, kad būs pieņemts lēmums par atlīdzības apmēru un paziņots par servitūta nodibināšanu. Līdz nekustamā īpašuma reģistrēšanai zemesgrāmatā uz valsts vārda nekustamā īpašuma īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam maksās atlīdzību sertificēta nekustamo īpašumu vērtētāja noteiktajā apmērā, paredzēts likumā.
Grozījumi likumā virzīti steidzamā kārtā, jo "Rail Baltica" pamattrases būvniecības iepirkums tuvojas nobeigumam un 2023. gada nogalē plānots uzsākt būvdarbus ārpus Rīgas, skaidroja Satiksmes ministrija.
KONTEKSTS:
"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
Paredzēts, ka "Rail Baltica" izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzaru, ko nolemts būvēt starp Kauņu un Viļņu. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Dzelzceļa līniju "Rail Baltica" plānots atklāt secīgi pa posmiem laikā no 2026. gada līdz 2030. gadam.
