Šodienas jautājums

(Zīmju valodā). Šodienas jautājums: cik sīva būs cīņa par Valsts prezidenta amatu?

Šodienas jautājums

(Zīmju valodā). Šodienas jautājums: kā mazināt inflāciju Latvijā?

Šodienas jautājums: kā mazināt inflāciju Latvijā?

Aizvien augsto inflāciju Kazāks saista arī ar «negausības iemeslu»

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada un 3 mēnešiem.

Krievijas uzsāktais karš Ukrainā vairs nav galvenais virzītājs augstajai inflācijai Latvijā, intervijā LTV raidījumā "Šodienas jautājums" sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, norādot arī uz negausību.

Kazāks vērtēja, ka procentlikmju celšana aizvien ir nepieciešama, jo inflācija aizvien ir ļoti augsta un tā ir jāpiebremzē. "Lai inflācija nekļūtu jau par pamatlietu, kas ekonomikai un iedzīvotājiem ir ļoti sāpīga, procentlikmju kāpums ir nepieciešams," sacīja Kazāks.

Šajā situācijā arī fiskālajai politikai vajadzētu būt piesardzīgai, lai papildus neceltu cenas.

Viņš gan atzina, ka, augot procentlikmēm, kredītņēmējiem slogs kļūst lielāks, tomēr tā esot samērā neliela sabiedrības daļa. Latvijā kredītu apmērs pret ekonomiku pēdējo desmit gadu laikā ir ļoti būtiski mazinājies, norādīja Kazāks.

"Šeit jāapzinās, ka inflācija nodara krietni lielāku ļaunumu nekā procentlikmju kāpums. Līdz ar to inflācijas sabremzēšana ir ļoti svarīgs iemesls," sacīja Latvijas Bankas vadītājs.

Vienlaikus Kazāks vērsa uzmanību uz Latvijā vērojamās inflācijas iemesliem, no kuriem daļa ir "negausības iemesls".

"Pirmajā brīdī ietekme bija absolūti skaidra. Tas bija kara Ukrainā dēļ – energoresursu cenu kāpums, ģeopolitiska nenoteiktība, arī piegāžu ķēžu problēma. (..)

Runājot par Latviju, Krievijas uzsāktais karš Ukrainā vairs nav galvenais virzītājs inflācijai pašlaik," sacīja ekonomists.

Viņa vērtējumā daļa uzņēmēju turpina celt cenas, visticamāk, tāpēc, ka "visas cenas kāpj". Un šajā brīdī bažas raisa inflācijas iesakņošanās, ko nedrīkst pieļaut.

KONTEKSTS:

2022. gadā ievērojami sāka kāpt inflācija. Pērnā gada jūnijā gada inflācija pārsniedza tā saucamo "trekno gadu" pīķi, sasniedzot 19,3%. Jāatgādina, ka 2008. gada maijā – "trekno gadu" laikā un īsi pirms ekonomiskās krīzes – gada inflācija sasniedza 17,9%.

Nākamos 2022. gada mēnešus patēriņa cenu līmenis turpināja augt, uzstādot arvien jaunus rekordus. Augstākais līmenis septembrī – inflācija gada griezumā sasniedza 22,2%

2022. gads noslēdzās ar gada inflāciju 20,8% līmenī decembrī. Taču 2023. gadā līdz šim inflācija palikusi līdzīgā līmenī, februārī sasniedzot 20,3%.

Latvijas pārlieku augstie inflācijas rādītāji līdz šim skaidroti ar naudas tērēšanas paradumiem. Proti, cenas vairāk cēlās tieši tajās kategorijās, kam Latvijas iedzīvotāji tērē visvairāk – energoresursiem un pārtikai, pretēji daudziem eiropiešiem, kuru patēriņa grozā ir, piemēram, vairāk izklaižu un ceļojumu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti