Viņš akcentēja, ka Latvijā ir nepieciešama ekonomikas transformācija:
"Ja ne, [tad] mēs atpaliekam [no citām valstīm]. Reformas, kas bieži tiek piesauktas, bet, izskatās, ir diemžēl iesprūdušas, ir tiešām jārealizē."
Arī inflācija Latvijā joprojām ir nepieļaujami augsta, atzina Kazāks.
"Vienkāršu un bezsāpīgu risinājumu inflācijas samazināšanai diemžēl nav,"
norādīja Kazāks, vienlaikus uzsverot, ka inflācijas rādītāji sākuši samazināties un, ja vien pasaulē nenotiks ļoti negaidīti notikumi, inflācija šā gada otrajā pusē būs "viencipara skaitļos", bet gada beigās – "jau zemos viencipara skaitļos".
Līdz ar to gada otrajā pusē algu kāpums būs straujāks nekā cenu kāpums un iedzīvotāji pamazām sāks atgūt pirktspēju.
"Redzam, ka algas mēģina noķert cenu kāpumu. Pēc tam ir risks, ka no algu kāpuma atkal cenas aug. Līdz ar to veidojas spirāles riski," paskaidroja Kazāks.
Arī inflācija dzen cenas uz augšu, un mehānisms cenu kāpuma apturēšanai ir procentlikmju kāpums.
"Nav tā, ka procentlikmes kāpušas pašas no sevis. Diemžēl,
lai samazinātu cenu pieaugumu, ir nepieciešams pieprasījuma samazinājums,"
uzsvēra Kazāks, norādot, ka nedrīkst pieļaut ilgstoši augstu inflāciju.
Latvijas Bankas prezidents arī aicināja atbalstīt mazāk turīgos iedzīvotājus, bet izvairīties no plašas sabiedrības atbalsta, jo tas būtu tā, ka "vienā pusē ugunskuru dzēš, bet otrā pusē met klāt malku".
Kazāks pauda cerību, ka nākamgad procentlikmju kāpums vairs neturpināsies, inflācijas problēma būs aptuveni atrisināta, tad arī Latvijas ekonomika iegūs otru elpu un izaugsme būs tuvu 3% no iekšzemes kopprodukta.
Latvijas Bankas prezidents arī piekrita, ka Latvijas komercbankas nepietiekami iesaistās valsts ekonomikas attīstībā. Taču virspeļņas nodokļa ieviešana, lai stimulētu bankas vairāk kreditēt, pēc Kazāka domām, nav labākais risinājums.
"Latvijas problēma ir finanšu pakalpojumu pieejamība – lai finanšu pakalpojumi būtu lētāki, vieglāk pieejami plašākam iedzīvotāju un uzņēmumu lokam.
Krietni lielāks ieguvums Latvijas ekonomikā ir no zemākām procentlikmēm, zemākām komisijas maksām un augstākām depozītu likmēm. Tad šis ieguvums būs paliekošs. Ieviešot [virspeļņas] nodokli, tas pēc gada, diviem vairs nebūs aktuāli, un būsim pie sasistas siles, ka banku iesaiste ekonomikā ir vājāka," skaidroja Kazāks.
Virspeļņas nodokļa iespējamā ieviešana ir politiķu lēmums, par ko spriedīs augustā, nākamā gada budžeta veidošanas sarunās.
KONTEKSTS:
Latvijas Banka samazinājusi gada vidējās inflācijas prognozi 2023. gadam no 10% līdz 8,5% un paaugstinājusi iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozi šim gadam no iepriekš prognozētajiem 0,5% līdz 1,2%.
Vēl 2022. gada decembrī Latvijas Bankas eksperti lēsa, ka Latvijas ekonomika 2023. gadā saruks par 0,3%, bet inflācija šajā gadā sasniegs 10,9%.
