Pēc ministra teiktā, jau gadiem redzams, ka īpaši pārtikas mazumtirdzniecībā konkurences Latvijā īsti nav. "Ja var produktam uzlikt 300% uzcenojumu plus PVN un konkurēt,
tas nozīmē, ka to spēlētāju ir tik maz un tirgus ir tik sadalīts, ka šeit kaut kāda iejaukšanās ir loģiski nepieciešama," sacīja Šmits,
izsakot pateicību "Dobeles dzirnavniekam", kas atļāvies publiski runāt par 300% uzcenojumu lielveikalos. To atļaujas darīt uzņēmumi, kas ir spēcīgi eksportā un kam vietējais tirgus nav izdzīvošanas jautājums.
Ministrs norādīja, ka Konkurences padome pēta piecu pārtikas produktu grupas un tiem noteikto uzcenojumu veidošanos. "Secinājumi būs pavisam drīz, sagaidīsim tos..." sacīja Šmits, norādot, ka neatbalsta valsts iejaukšanos tirgū un pārtikas cenu regulēšanu veikalos no valsts puses, jo tā arī būtu atgriešanās padomju laikos.
Taču atbalstāma ideja būtu pārtikas cenu uzraudzība un publiskošana.
"Tas, ka mēs konkurences nestrādāšanas apstākļos varētu parādīt to patieso ainu, es domāju, tā ir simpātiska ideja," sacīja zemkopības ministrs.
Šmits sprieda, ka pārtikas cenas veikalos varētu uzraudzīt īpašs regulators. Arī finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība"), kurš ir norūpējies par pārtikas cenu būtisko ietekmi uz inflāciju, sarunās norādījis, ka Īrijas piemērs par regulatoru ir izskatāma opcija.
Satraukumu par uzcenojumu pārtikas produktiem lielveikalos paudušas arī vairākas lauksaimnieku organizācijas. Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) vadītājs Guntis Gūtmanis LTV raidījumā "Rīta panorāma" sacīja:
ja ir vēlme būt godīgiem pret patērētājiem, piegādātājiem un tirgotājiem jāpublisko savas cenas un piemērotie uzcenojumi.
"Šobrīd mēs slēpjamies aiz komercnoslēpuma. Tā ir taisnība. Līgumos ir rakstīts, ka šādas cenas publiskot bez abu pušu piekrišanas nedrīkst. Mūsu aicinājums ir visiem ķēdē iesaistītajiem posmiem – gan ražotājiem, gan pārstrādātājiem, gan tirgotājiem – publiskot šos uzcenojumus, un tad mēs sapratīsim, kurš kurā pusē kādu uzcenojumu liek," klāstīja LOSP vadītājs.
Arī biedrības "Zemnieku saeima" vadītājs Juris Lazdiņš LTV raidījumā "Rīta panorāma" pauda, ka saistībā ar pārtikas cenu veidošanos šobrīd notiek "tāda slēpšanās, slapstīšanās, kurš tad to lielāko uzcenojumu ir izveidojis – vai pārstrādātājs vai tirgotājs, ka tas ir komercnoslēpums un ka to nevarot atklāt".
"Te ir vienkārši – vai nu noliekam tos papīriņus uz galda un paskatāmies, vai nu mēs tā slapstīsimies vēl piecus gadus un nekāda rezultāta nebūs," teica Lazdiņš.
KONTEKSTS:
Zemkopības ministrs rosinājis slēgt lielveikalu durvis svētdienās. Viņaprāt, tas ir viens no veidiem, kas varētu apturēt pārtikas cenu kāpumu. Tas mudināšot uz lielāku zemākās cenas cīņu darbdienās un svētdienās ļaus nopelnīt mazajiem, vietējiem uzņēmumiem, uzskata ministrs.
