Izmaiņas Ventspils brīvostas valdē
Valdība atbalstīja Valaiņa lēmumu izvirzīt jaunu EM pārstāvi Ventspils brīvostas valdē – līdzšinējo ekonomikas ministra padomnieku ekonomikas attīstības jautājumos Artūru Zandersonu. Viņš nomainīs pērn martā šai amatā iecelto Andi Zariņu.
EM norādījusi, ka Zandersons par labāko atzīts izsludinātajā konkursā. "Pretendentu vērtēšanas komisija, kuras sastāvā bija EM, Darba devēju konfederācijas un Latvijas Stividorkompāniju asociācijas pārstāvji, izvirzīja un sniedza priekšlikumu ministram Ventspils brīvostas valdes locekļa matam izvirzīt Artūru Zandersonu kā valdes locekļa amata prasībām atbilstošāko pretendentu ar redzējumu par Ventspils ostas izaicinājumiem, attīstības iespējām un prioritāri veicamajiem uzdevumiem," norādījusi EM.
Valdība atļāva Zandersonam apvienot darbu Ventspils brīvostas valdē ar ministra padomnieka amatu.
Zandersons ir ieguvis maģistra grādu biznesa vadībā Rīgas Tehniskajā universitātē, kā arī apguvis Ķīnas biznesa programmu Fudanas Universitātē Šanhajā, liecina viņa dzīvesgājuma apraksts. Pirms kļūšanas par ekonomikas ministra padomnieku pērn viņš bijis arī satiksmes ministra padomnieks inovāciju ieviešanas jautājumos.
Ministre Bērziņa aicinājusi un valdība atbalstījusi ieceri līdzšinējo VARAM padomnieci Ventspils brīvostas valdē Lailu Spaliņu nomainīt pret pašreizējo VARAM valsts sekretāra vietnieku attīstības instrumentu jautājumos Sandi Cakulu. Valdība atļāva Cakulam apvienot amatus.
Cakuls 2006. gadā ir ieguvis maģistra grādu tiesību zinātnē Latvijas Universitātē un kopš 2014. gada strādājis VARAM par valsts sekretāra vietnieku investīciju jautājumos.
Izmaiņas arī Rīgas brīvostā
Valdība apstiprināja abu ministru lūgtās izmaiņas arī Rīgas brīvostas valdē.
Precizējums
Šteins ir bijušais AS "Pasažieru vilciens" padomes loceklis. Viņš atkāpās šī gada janvāra beigās, norādot uz krīzi saistībā ar jaunajiem elektrovilcieniem.
Pēc Valaiņa rosinājuma 2021. gadā valdē ieceltā Ginta Sīviņa vietā amatā stāsies bijušais AS "Pasažieru vilciens" padomes priekšsēdētājs Sandis Šteins.
Šteinam ļauts apvienot darbu ostas valdē ar SIA "KOOL Construction" valdes locekļa amatu, SIA "KOOL Tērbatas" valdes locekļa amatu, SIA "KOOL Latvija" valdes locekļa amatu, SIA "Bravoo.lv" valdes locekļa amatu, SIA "Dīzelis" valdes locekļa amatu, SIA "Security Trading Advisors" valdes locekļa amatu un SIA "DUSO" likvidatora amatu.
Savukārt Bērziņa lēmusi no Rīgas brīvostas valdes atbrīvot pērn amatā stājušos Edgaru Štelmaheru, viņa vietā stājoties VARAM valsts sekretāra vietniecei administratīvajos jautājumos Elitai Turkai. Valdība atļāva Turkai apvienot amatus.
Turka pēc izglītības ir inženiere ekonomiste, maģistra grādu ekonomikā viņa ieguvusi 2001. gadā Latvijas Universitātē. Kopš 2014. gada viņa strādā VARAM par valsts sekretāra vietnieci. Pirms tam viņa bijusi Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietniece.
Līdz Ventspils brīvostas pārvaldes un Rīgas brīvostas pārvaldes likvidācijai to valdēs ir četri valdes locekļi – ekonomikas ministra, finanšu ministra, satiksmes ministra un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra izvirzīti pārstāvji.
KONTEKSTS:
Pēc ilgām un plašām debatēm 13. Saeima 2022. gada februārī pieņēma grozījumus Likumā par ostām, kas nosaka Rīgas un Ventspils ostu pārvaldības modeļa maiņu. Paredzēts, ka kontroli pār Rīgas un Ventspils ostām pārņems valsts, bet līdz šim tur saimniekojušo pašvaldību ietekme mazināsies.
Tādējādi ostu pārvaldes pārtaps par valsts kapitālsabiedrībām, kuru vadību meklēs atklātā konkursā, kas ļautu izvairīties no politiski izraudzītu personu darbības ostu vadībā un nodrošinātu profesionālu ostu pārvaldību.
Pēc Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Saeimas deputātu iniciatīvas 36 deputāti no vairākām opozīcijas partijām pieprasīja parakstu vākšanu referenduma rīkošanai pret grozījumiem, taču nepieciešamo parakstu skaitu neizdevās savākt. ZZS deputāti reformu apstrīdēja Satversmes tiesā.
Latvijas Televīzijas raidījums "De facto" pērnā gada novembrī vēstīja, ka iepriekšējās Saeimas pieņemtajam lēmumam Rīgas un Ventspils brīvostu pārvalžu vietā dibināt valsts uzņēmumus zudis politiskais atbalsts, līdz ar to Ministru kabinetā iestrēguši lēmumi reformas pabeigšanai. Satiksmes ministrs Kaspars Briškens ("Progresīvie") vēlas reformu pārvērtēt.
