SPRK šogad tieši saistībā ar elektrības sadales tarifu pieaugumu kritizējuši daudzi politiķi, arī Valsts prezidents. No atsevišķiem Saeimas deputātiem kritika par tā darbību izskanēja arī Publisko izdevumu un revīzijas komisijā.
"Es nezinu nevienu tirgu, kurā būtu tāda iespēja pacelt cenu tik daudz reizēs. Tik liela katastrofa nenotika valstī. Līdz ar to mums tagad valstij ir jāatrod līdzekļi, kā kompensēt šīs lietas. Un otra lieta ir tāda – man ir tādas aizdomas, ka jūs tomēr ejat to komersantu pavadībā ļoti un tas jūsu vārds "regulējums" ir par labu viņiem, nevis patērētājiem," sacīja deputāts Ģirts Štekerhofs (Zaļo un Zemnieku savienība).
"Regulators, es nešaubos, ir ievērojis savā darbībā likumdošanu, taču tam kā uzraugošajai institūcijai, kas pārstāv un tomēr ir kā sargs arī attiecībā uz patērētājiem un iedzīvotājiem, [SPRK] vajadzēja izprast to ietekmi, kas būs šādam tarifam," sacīja komisijas vadītāja Viktorija Baire ("Jaunā Vienotība").
SPRK padomes priekšsēdētāja Alda Ozola gan uzsvēra, ka regulators pilda tam likumā paredzētās funkcijas: "Visas tarifu pieteikuma izmaiņas, kas ir bijušas, ir rūpīgi izvērtētas, mēs ejam cauri visām izmaksu pozīcijām."
Saeimas komisijas galvenais ierosinājums turpmākas SPRK darbības uzlabošanai – aktīvāka komunikācija ar sabiedrību. Politiķu ieskatā – iestādei ir jāskaidro cilvēkiem viņu iespējas izvēlēties starp dažādiem komersantiem jomās, kurās atbildīga SPRK.
"Bieži vien varbūt tāds ļoti aktīvs patērētājs zinās, varēs salīdzināt visu informāciju. Taču tieši mazaizsargātām grupām bieži vien ir aizspriedumi vai bailes kaut ko mainīt, tā pasliktinot savu situāciju," sacīja Baire.
Sadzirdot deputātu sacīto, SPRK pārstāvji apņēmās turpmāk šādu informāciju nodrošināt plašākā apjomā.
SPRK regulē pakalpojumu tarifus enerģētikas, ūdenssaimniecības, depozīta, pasta, elektronisko sakaru un atkritumu apglabāšanas jomās.
KONTEKSTS:
"Augstsprieguma tīkls" un "Sadales tīkls" (ST) pērn izstrādāja tarifu projektus. Atbilstoši plānotajiem kopējiem ieņēmumiem no elektroenerģijas pārvades projektā tarifu bija plānots palielināt 2,1 reizi, savukārt ST plānoja palielināt elektroenerģijas sadales tarifu vidēji par 75%.
Valdība un Saeima uzdeva uzņēmumiem tarifus pārstrādāt. Ar grozījumiem Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā tika noteikts, ka uzņēmumi šogad izstrādātajos tarifu projektos nedrīkstēs iekļaut iepriekšējo periodu zaudējumus.
1. jūlijā stājās spēkā izmaiņas elektroenerģijas pārvades un sadales sistēmas pakalpojumu tarifos.
Lai samazinātu rēķinus par elektrību, no oktobra līdz gada beigām valsts kompensēs 60% no noteiktā sadales tarifa fiksētās daļas.
