Finanšu ministrs rosinās diskusiju par banku virspeļņas nodokli

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada un 2 mēnešiem.

Iespējams, arī Latvijā daļu komercbanku peļņas varētu novirzīt valsts aizsardzības vajadzībām līdzīgi, kā tas plānots Lietuvā, ieviešot jaunu pagaidu nodokli banku peļņai. Finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība") Latvijas Radio informēja, ka paredzējis nākamnedēļ par šo ideju koalīcijā rosināt diskusiju.

ĪSUMĀ:

  • Lietuvā rosina aplikt komercbanku pieaugušo peļņu ar nodokli aizsardzības vajadzībām.
  • "Euribor" likmes kāpuma dēļ Lietuvas banku peļņa augs trīs reizes – līdz miljardam eiro.
  • Lietuvā ar 60% nodokli varētu aplikt peļņas daļu, kas par vismaz 50% pārsniedz četru gadu vidējo.
  • Tas ļautu Lietuvas budžetam iegūt aptuveni 510 miljonus eiro.
  • Aug arī Latvijas banku peļņa, finanšu ministrs rosinās diskutēt par līdzīgu nodokli.
  • Latvijas Banka šādu nodokli uzskata par galēju soli un sliktu signālu komersantiem.
  • Ašeradena attieksme pret šādu nodokli gan ir drīzāk piesardzīga - tā diezin vai atrisinās vājās kreditēšanas problēmu.
  • Finanšu nozares asociācija: Latvijai nevajadzētu pārņemt Lietuvas ieceri.

Finanšu ministrs rosinās vērtēt jaunu banku virspeļņas nodokli
00:00 / 03:45
Lejuplādēt

Lietuvā Finanšu ministrija un Centrālā banka sagatavojusi priekšlikumu par jaunu nodokli komercbanku peļņai, jo saskatījusi iespēju tādā veidā papildināt valsts budžetu.

Peļņa Lietuvas bankās ir ievērojami pieaugusi, ņemot vērā, ka pieauga "Euribor" likme, kas sadārdzināja aizņēmumus. Līdz šim komercbanku peļņa Lietuvā gadā bijusi aptuveni 300 miljoni eiro, bet prognozes par šo un nākamo gadu liecina, ka tā varētu būt vismaz trīsreiz lielāka un pat sasniegt miljardu eiro.

Plānotais nodoklis, kas Lietuvā jau nodēvēts par solidaritātes nodevu un būtu spēkā divus gadus, attiektos uz to banku tīrās peļņas daļu, kas par vairāk nekā 50% pārsniegtu pēdējo četru gadu vidējo peļņu.

Šo daļu apliktu ar 60% nodokli, un aplēsts, ka šādi Lietuvas valsts budžetu varētu papildināt par 510 miljoniem eiro un tos izlietot dažādiem militārās infrastruktūras projektiem.

Lai priekšlikums stātos spēkā, tas gan vēl būtu jāapstiprina Lietuvas valdībai un Seimam.

Eiropas Centrālās bankas lēmumi par likmju celšanu, kuru dēļ pieauga arī "Euribor" likmes, attiecas arī uz Latvijas komercbankām. Un tāpat kā citur Eiropā, arī Latvijas komercbankām šogad paredzams ievērojams peļņas kāpums, turklāt neuzņemoties nekādu papildu risku.

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens īsi komentēja, ka ideju par peļņas aplikšanu ar nodokli nodomājis nākamajā pirmdienā piedāvāt apspriest koalīcijā.

Savukārt Latvijas Bankas Pētniecības daļas vadītājs Kārlis Vilerts pastāstīja, ka jau 2–3 gadus ar komercbankām ritot sarunas par citiem veidiem, kā izrādīt pretimnākšanu iedzīvotājiem.

"Mēs Latvijā cenšamies iet nedaudz citu ceļu: panākt to, ka noguldījumu nosacījumi Latvijas uzņēmumiem un mājsaimniecībām būtu labvēlīgāki. Nevajadzētu būt tādai situācijai, ka noguldījumu likmes Latvijā ir būtiski zemākas nekā tās, ko mēs redzam kaimiņvalstīs. Pieņemsim, Igaunijā noguldījumu likmes ir krietni augstākas," pauda Vilerts.

Vēl Latvijas Banka vedina komercbankas samazināt izmaksas, ar kurām saskaras banku klienti, piemēram, komisijas maksas par kredīta izskatīšanu vai kredīta pārfinansēšanu.

Trešais virziens – sagatavot labvēlīgu vidi kreditēšanas palielinājumam tuvākā nākotnē, uzlabojot pakalpojumu pieejamību un daudzveidību, jo, kā izteicās Kārlis Vilerts, kreditēšana ir ekonomikas asinsrite.

"Protams, tas nodoklis nav vēlamais. Tas ir uztverams, manuprāt, kā galējs risinājums, jo ko tas pasaka pēc būtības – ka valsts jebkurā brīdī var konkrētai uzņēmumu grupai pateikt: "Jums ir par lielu peļņa, līdz ar to mēs to samazināsim ar tikai jums paredzēta nodokļa palīdzību." Tas nav labs instruments tirgus ekonomikā," pauda Vilerts.

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens informēja, ka Igaunijas Centrālā banka pretēji Lietuvai šāda nodokļa ieviešanu neatbalsta, jo uzskata, ka šāds risinājums apdraud uzņēmējdarbības vides stabilitāti un nodokļu sistēmas uzticamību.

Arī Latvijas finanšu ministra attieksme pret solidaritātes maksu esot drīzāk piesardzīga, jo tā diezin vai atrisināšot šobrīd galveno problēmu – vājo kreditēšanu.

"Tāda ātra mana reakcija ir, ka šāda nodokļa ieviešana nezin vai uzlabos situāciju. Drīzāk tas varētu sadārdzināt pakalpojumus iedzīvotājiem, kur banka mēģinātu kompensēt savu ienākumu zudumu, palielinot kādas pakalpojumu likmes," sacīja Ašeradens.

Finanšu nozares asociācijas valdes loceklis Jānis Brazovskis Latvijas Radio raidījumā "Labrīt" pauda, ka Latvijai nevajadzētu pārņemt Lietuvas ieceri daļu banku peļņas novirzīt valsts kasē.

"Kopumā nedomāju, ka šādas darbības būtu kaut kādā veidā veicinošas finanšu sektora attīstību. Tas noteikti atstās kaut kādu iespaidu gan uz investoru attieksmi pret finanšu iestādēm, gan pret investīciju vidi kopumā, kā arī tas nostāda tradicionālās finanšu iestādes kaut kādā nevienlīdzīgā situācijā pret mazāk regulētajām finanšu iestādēm," sacīja Brazovskis.

Īpašās nodevas bankām jau kopš iepriekšējās finanšu krīzes pastāv vairākās Eiropas valstīs, tostarp Čehijā un Ungārijā. Pēdējā laikā par to tiek spriests arī Spānijā un Portugālē, intervijā Latvijas Radio pastāstīja Briselē bāzētā Eiropas politikas pētniecības centra eksperts Karels Lanno.

Pēdējā laikā diskusijas ir aktualizējušās arī citviet, jo tik augstas procentlikmes kā tagad Eirozonā nav piedzīvotas aptuveni 20 gadus. Tas rada ievērojamu peļņu bankām, sacīja Lanno.

"Šādas diskusijas varētu sākties arī Eiropas līmenī, tomēr grūtības ir tajā, ka nodokļu politika lielākoties atrodas dalībvalstu pārziņā. Tādēļ problēmu rada nepieciešamība nodrošināt, ka visās valstīs ir līdzīga pieeja. Jo gadījumā, ja kaut ko tādu sāks darīt Lietuva vai Latvija, tas varētu atstāt ietekmi uz tirgu. Bankas tam pielāgosies. Līdz ar to zviedru bankas, kas ir aktīvas Baltijas valstīs, mēģinās nodrošināt, ka bizness iet, piemēram, caur Igauniju, kas neprasa šādu nodevu," brīdināja Lanno.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti